18.2 °C, 1.6 m/s, 69.6 %

Pilsētā

Vai ziedojuma summu drīkst noteikt?
26/11/2011

Kāda Latvijas Sarkanā krusta (LSK) kliente ir sašutusi par notiekošo organizācijas Jelgavas komitejā. «Tur tiek piedāvāta divu veidu humānā palīdzība – viena daļa par brīvu, otra – par maksu jeb, kā tur šo kārtību mēdz dēvēt, par ziedojumiem. Interesantākais ir tas, ka tā sauktajiem «ziedojumiem» ir noteikta maksa – palags maksā tādu summu, mētelis tādu – un cenu kundzes, kas apkalpo klientus, grābj no gaisa, bet čeku pretī nedod. Tad rodas jautājums – kur paliek tie «ziedojumi»? Varbūt mēneša beigās tā nauda tiek sadalīta «uz galviņām» un «pārtop» par brīvprātīgo darbinieču algu?!» stāsta kundze. Tāpat viņa nav apmierināta, ka šogad nav dabūjusi paciņu «Merrild» kafijas, arī pārtikas paku pārpalikuma izmantošana viņai nav skaidra. «Daudzi, saņemot pārtikas pakas, atsevišķus produktus atstāj turpat LSK telpās. Kaut arī mums stāsta, ka nepaņemtie produkti nonāk zupas virtuvē, visticamāk, tā nemaz nav – gan jau apmaiņā pret lauku biezpienu un krējumu darbiniecēm produktus saņem cilvēki, kam palīdzība nemaz nepienāktos,» pieļauj sieviete.

Kāda Latvijas Sarkanā krusta (LSK) kliente ir sašutusi
par notiekošo organizācijas Jelgavas komitejā. «Tur tiek piedāvāta
divu veidu humānā palīdzība – viena daļa par brīvu, otra – par
maksu jeb, kā tur šo kārtību mēdz dēvēt, par ziedojumiem.
Interesantākais ir tas, ka tā sauktajiem «ziedojumiem» ir noteikta
maksa – palags maksā tādu summu, mētelis tādu – un cenu kundzes,
kas apkalpo klientus, grābj no gaisa, bet čeku pretī nedod. Tad
rodas jautājums – kur paliek tie «ziedojumi»? Varbūt mēneša beigās
tā nauda tiek sadalīta «uz galviņām» un «pārtop» par brīvprātīgo
darbinieču algu?!» stāsta kundze. Tāpat viņa nav apmierināta, ka
šogad nav dabūjusi paciņu «Merrild» kafijas, arī pārtikas paku
pārpalikuma izmantošana viņai nav skaidra. «Daudzi, saņemot
pārtikas pakas, atsevišķus produktus atstāj turpat LSK telpās. Kaut
arī mums stāsta, ka nepaņemtie produkti nonāk zupas virtuvē,
visticamāk, tā nemaz nav – gan jau apmaiņā pret lauku biezpienu un
krējumu darbiniecēm produktus saņem cilvēki, kam palīdzība nemaz
nepienāktos,» pieļauj sieviete.

Pēc lasītājas sūdzības saņemšanas «Jelgavas Vēstnesis» devās uz LSK
Jelgavas komiteju Stacijas ielā 13, un tur ne viens vien klients
pauda savu neapmierinātību par to, ka daļa humānās palīdzības –
«tās drēbes, kas saliktas aiz darbinieces galda» – tiek tirgota. To
nenoliedz arī brīvprātīgā darbiniece Pārsla Miķelsone, gan
uzsverot, ka daļa mantu tiek izsniegta «pret ziedojumiem par
minimālām naudām». «Humānā palīdzība tiek atvesta no LSK bāzes.
Šeit mēs to sašķirojam un ļaujam izvēlēties apģērbu cilvēkiem, kam
šāda palīdzība nepieciešama. Labākās mantas tiek saliktas
atsevišķi, un tās iespējams dabūt pret ziedojumiem – cik nu tas
cilvēks iedod, tik arī pietiek,» stāsta P.Miķelsone. Taujāta, vai
un kā konkrētām precēm tiek noteikts ziedojuma apmērs, viņa
skaidro, ka tas tiek darīts, vizuāli mantu novērtējot. «Nu, par
palagu latu jau gribētu dabūt, pārvalks maksā kādus 1,50 latus, bet
kurtka – kādus 2 – 3 latus. Taču, ja prasi divus latus, bet
cilvēkam ir tikai 1,80, tad arī par šādu ziedojumu var dabūt
izvēlēto preci,» stāsta P.Miķelsone, norādot, ka LSK cilvēks gadā
bez maksas var saņemt 40 apģērba gabalus un divus apavu pārus.

Uz jautājumu par to, vai cilvēkam, «par ziedojumiem» iegūstot
kāroto, tiek izsniegts čeks, darbiniece norāda, ka kvīts tiek
izrakstīta tajā gadījumā, ja par preci ziedoti vismaz pieci lati;
ja summa ir mazāka, tad naudu iemet ziedojumu kastītē, jo «20
santīmu dēļ taču neizrakstīs kvīti». P.Miķelsone atklāj, ka ir
bijuši gadījumi, kad kaut ko nopērk arī par pieciem latiem, taču
tādu nav daudz. Piecus un vairāk latus varētu maksāt, piemēram,
labs kažoks. Darbiniece zina teikt, ka mēneša beigās visa saziedotā
summa tiek nodota izpilddirektoram un komiteja šos līdzekļus
novirza, lai norēķinātos par telpām, taču dažkārt saziedotā summa
ir par maz, lai tas būtu iespējams.

«Sarkanā krusta organizāciju neviens nefinansē – tā lielākoties
darbojas uz ziedojumiem un atsevišķām maksas programmām. Taču
līdzekļi nepieciešami, arī lai norēķinātos par telpu īri un
komunālajiem pakalpojumiem, kas vismaz daļēji tiek segti no
savāktajiem ziedojumiem. Latvijā ir vairāk nekā 300 šādu humānās
palīdzības izdales punktu, tostarp Jelgavā,» situāciju komentē LSK
ģenerālsekretārs Uldis Līkops, uzsverot: ziedojums nekādā gadījumā
nedrīkst būt obligāts, tāpat precei nedrīkst būt uzlikta cena,
izņemot gadījumus, kad prece tiek pārdota LSK mazcenas veikalos.
Jelgavā tāda nav. «Ziedojums ir brīvprātīgs, tā apmērs –
neierobežots,» tā U.Līkops. Viņš atgādina, ka ziedošana sākas
brīdī, kad ziedotājs – cilvēks vai organizācija – pieņem lēmumu
ziedot, un viņš var noteikt, vai ziedotās lietas ir jādāvina vai
jādala bez maksas, vai arī par to drīkst pretī saņemt naudu. Uz
jautājumu par kvīts izrakstīšanu U.Līkops atbild: «Arī par viena
santīma ziedojumu obligāti ir jāizraksta kvīts.» Viņš ziedotājus
aicina to arī pieprasīt, ja kvīts tomēr netiek izsniegta.

Komentējot LSK klientes neapmierinātību par kafijas izdales
principu, P.Miķelsone uzsver, ka akcija ««Merrild» labdarība» tiek
īstenota jau otro gadu un paciņa kafijas pienākas vientuļiem un
veciem cilvēkiem. «Kafiju var saņemt cilvēki pēc 60 gadiem. Šogad
saņēmām 200 pakas, 107 jau esam izdalījuši,» tā brīvprātīgā, rādot
sarakstu, kurā kafiju saņēmušās personas šo faktu apliecina ar savu
personas kodu un parakstu. «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās, ka
līdz šim kafiju tiešām saņēmuši gados veci cilvēki.  

Savukārt pārtikas produkti, kas pārtikas paku saņēmējiem nav
vajadzīgi, galvenokārt nonāk pilsētas zupas virtuvēs vai kā
palīdzība tiem, kuriem saskaņā ar nosacījumiem pārtikas paka
nepienākas, jo nevar uzrādīt izziņu par trūcīgas personas statusu,
taču apstākļi ir tādi, ka pārtika ir nepieciešama. «Daudzi cilvēki
no pārtikas pakas paņem tikai sauso pienu un miltus, bet pārējo
pakas saturu atstāj,» klāsta P.Miķelsone. Kāda romu tautības
pārstāve atklāj, ka vienmēr labdarībai atstāj auzu pārslas – pēc
viņas teiktā, tās nav ēdamas, jo pārslās ir tārpi.

Sagatavoja Sintija Čepanone, foto Ivars Veiliņš