-3.2 °C, 2.2 m/s, 66.6 %

Pilsētā

«Vairāk vai mazāk, bet melo visi»
10/04/2011

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas 5. vidusskolas skolnieču Katrīnas Sisojevas un Viktorijas Dmitrijevas pētījums «Melošanas iemesli, izpausme un pārvarēšana». Šis ir viens no 25 pilsētas skolēnu darbiem, kuri izvirzīti Latvijas 35. skolēnu zinātniskajai konferencei, kas notiks no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā.

«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas
skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem.
Šoreiz – Jelgavas 5. vidusskolas skolnieču Katrīnas Sisojevas un
Viktorijas Dmitrijevas pētījums «Melošanas iemesli, izpausme un
pārvarēšana». Šis ir viens no 25 pilsētas skolēnu darbiem, kuri
izvirzīti Latvijas 35. skolēnu zinātniskajai konferencei, kas
notiks no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā.

Katrīna Sisojeva un Viktorija Dmitrijeva, Jelgavas 5.
vidusskolas skolnieces:

«Daudzi autori apgalvo, ka mēdz būt attaisnotie meli, taču neviens
no viņiem neuzņemas atbildību minēt konkrēti, kādos gadījumos meli
ir pieļaujami. Vai esat dzirdējuši viedokli, ka meli var būt pat
dižciltīgāki par taisnību, ka atsevišķās dzīves situācijās meli var
tikt uztverti kā pienākums, kā goda lieta? Bieži vien  izskan
viedoklis, ka ar patiesību var otru nogalināt vai arī novelt savas
problēmas uz citu pleciem. Tieši šie jautājumi un apgalvojumi mūs
pamudināja izstrādāt darbu par tēmu «Melošanas iemesli, izpausmes
un pārvarēšana», kam iedvesmu sniedza arī amerikāņu seriāls «Lie to
me» («Melo man»). Nolēmām atbildēt uz šādiem jautājumiem: kā
noteikt, ka cilvēks melo? kāpēc skolēni melo? kā izvairīties no
melošanas? Par pētījuma objektu ņēmām 3., 6. un 10. klases
skolēnus. Mūsu pētījums liecina, ka vairāk vai mazāk, taču melo
visi, neatkarīgi no vecuma. Dažādos vecuma posmos atšķiras vien
iemesli, kālab melo. Sākumskolēni melo, lai izvairītos no soda, ja
vecāki nepārrunā ar viņiem melošanas situāciju, vai arī lai
pievērstu sev uzmanību, izraisītu apkārtējo izbrīnu. 3. klases
skolēni visbiežāk ir melojuši vecākiem un citiem radiem (brāļiem,
māsām, vecvecākiem), tālāk seko draugi, bet 6. klases skolēniem
tiem, kam viņi mēdz melot, vēl pievienojas klasesbiedri un
skolotāji. Pusaudži melo, lai būtu kopā ar draugiem vai netiktu
sodīti par zemiem mācību sasniegumiem, un viņi melo krietni vairāk.
Tas gan nenozīmē, ka jau piedzimuši par meļiem – viņi par tādiem
kļūst sociālajā vidē, vispirms jau ģimenē. Savu pirmo netaisnības
pieredzi bērns gūst no vecākiem, kad dzird, ka vienu vecāki runā
savā starpā, bet citu saka apkārtējiem cilvēkiem, vienu prasa no
bērna, bet ko citu dara paši. Taču viens no izplatītākajiem
melošanas iemesliem ir bailes no soda. Patiesībā nereti melus
provocē vecāki, kad viņu pozīcija «nedrīkst!» kļūst dominējoša
audzināšanā, kad aizliegumi netiek izskaidroti, bet bērns tos
neizprot un nepieņem. Piemēram, ja pusaudzis ir saņēmis zemāku
vērtējumu nekā no viņa gaida vecāki, kas attiecīgi liedz iet uz
diskotēku, viņš izdomās melus… Mūsu darbā ir apkopoti arī
neskaitāmi indikatori, kā var atklāt, vai cilvēks melo. Mūsuprāt,
pētījums varētu noderēt gan vecākiem, gan pašiem skolēniem. Tajā
atklājām – diezgan daudzi mūsu respondenti uzskata, ka mēdz būt
attaisnotie vai «baltie» meli. Tie, viņuprāt, pieļaujami, ja
taisnība ir baismīga, taču arī viņi neņemas nosaukt nevienu
piemēru, kas varētu būt šādi meli. Mūsuprāt, izvairīties no
melošanas var tad, ja vecāki pārrunā ar bērniem situācijas un
mazina spriedzi un bailes, izvirza bērnam adekvātas prasības.
Svarīgi, lai attiecības balstītos uz uzticēšanos, savstarpējo
sapratni, sirsnīgumu, atvērtību un piedošanu.»

Foto: Ivars Veiliņš