«Jelgavas Vēstnesis» turpina iepazīstināt ar pilsētas skolēnu interesantākajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem. Šoreiz – Jelgavas 5. vidusskolas skolnieču Katrīnas Sisojevas un Viktorijas Dmitrijevas pētījums «Melošanas iemesli, izpausme un pārvarēšana». Šis ir viens no 25 pilsētas skolēnu darbiem, kuri izvirzīti Latvijas 35. skolēnu zinātniskajai konferencei, kas notiks no 15. līdz 17. aprīlim Rīgā.
Katrīna Sisojeva un Viktorija Dmitrijeva, Jelgavas 5. vidusskolas skolnieces: «Daudzi autori apgalvo, ka mēdz būt attaisnotie meli, taču neviens no viņiem neuzņemas atbildību minēt konkrēti, kādos gadījumos meli ir pieļaujami. Vai esat dzirdējuši viedokli, ka meli var būt pat dižciltīgāki par taisnību, ka atsevišķās dzīves situācijās meli var tikt uztverti kā pienākums, kā goda lieta? Bieži vien izskan viedoklis, ka ar patiesību var otru nogalināt vai arī novelt savas problēmas uz citu pleciem. Tieši šie jautājumi un apgalvojumi mūs pamudināja izstrādāt darbu par tēmu «Melošanas iemesli, izpausmes un pārvarēšana», kam iedvesmu sniedza arī amerikāņu seriāls «Lie to me» («Melo man»). Nolēmām atbildēt uz šādiem jautājumiem: kā noteikt, ka cilvēks melo? kāpēc skolēni melo? kā izvairīties no melošanas? Par pētījuma objektu ņēmām 3., 6. un 10. klases skolēnus. Mūsu pētījums liecina, ka vairāk vai mazāk, taču melo visi, neatkarīgi no vecuma. Dažādos vecuma posmos atšķiras vien iemesli, kālab melo. Sākumskolēni melo, lai izvairītos no soda, ja vecāki nepārrunā ar viņiem melošanas situāciju, vai arī lai pievērstu sev uzmanību, izraisītu apkārtējo izbrīnu. 3. klases skolēni visbiežāk ir melojuši vecākiem un citiem radiem (brāļiem, māsām, vecvecākiem), tālāk seko draugi, bet 6. klases skolēniem tiem, kam viņi mēdz melot, vēl pievienojas klasesbiedri un skolotāji. Pusaudži melo, lai būtu kopā ar draugiem vai netiktu sodīti par zemiem mācību sasniegumiem, un viņi melo krietni vairāk. Tas gan nenozīmē, ka jau piedzimuši par meļiem – viņi par tādiem kļūst sociālajā vidē, vispirms jau ģimenē. Savu pirmo netaisnības pieredzi bērns gūst no vecākiem, kad dzird, ka vienu vecāki runā savā starpā, bet citu saka apkārtējiem cilvēkiem, vienu prasa no bērna, bet ko citu dara paši. Taču viens no izplatītākajiem melošanas iemesliem ir bailes no soda. Patiesībā nereti melus provocē vecāki, kad viņu pozīcija «nedrīkst!» kļūst dominējoša audzināšanā, kad aizliegumi netiek izskaidroti, bet bērns tos neizprot un nepieņem. Piemēram, ja pusaudzis ir saņēmis zemāku vērtējumu nekā no viņa gaida vecāki, kas attiecīgi liedz iet uz diskotēku, viņš izdomās melus… Mūsu darbā ir apkopoti arī neskaitāmi indikatori, kā var atklāt, vai cilvēks melo. Mūsuprāt, pētījums varētu noderēt gan vecākiem, gan pašiem skolēniem. Tajā atklājām – diezgan daudzi mūsu respondenti uzskata, ka mēdz būt attaisnotie vai «baltie» meli. Tie, viņuprāt, pieļaujami, ja taisnība ir baismīga, taču arī viņi neņemas nosaukt nevienu piemēru, kas varētu būt šādi meli. Mūsuprāt, izvairīties no melošanas var tad, ja vecāki pārrunā ar bērniem situācijas un mazina spriedzi un bailes, izvirza bērnam adekvātas prasības. Svarīgi, lai attiecības balstītos uz uzticēšanos, savstarpējo sapratni, sirsnīgumu, atvērtību un piedošanu.»
Foto: Ivars Veiliņš