5.8 °C, 2.8 m/s, 96.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Vajag sevi pieradināt domāt par mīļajiem»
«Vajag sevi pieradināt domāt par mīļajiem»
11/11/2017

«Nav perfektu vecāku, tomēr derētu atcerēties, ka katrs mirklis, kas veltīts bērnam, ir svarīgs, jo mēs taču nezinām, kurš mirklis būs tieši tas, kas paliks bērna atmiņā un ko viņš nesīs līdz visu dzīvi,» tā, sākot Jelgavā sociālās kampaņas «Maziem mirkļiem ir liela nozīme» semināru, uzsvēra TV personība Armands Simsons. Kampaņas mērķis ir mudināt vecākus vairāk laika un uzmanības veltīt bērniem.

Semināru vadīja psiholoģe Kristīne Balode, kurai Jelgava ir
dzimtā pilsēta, un A.Simsons, kurš dalījās savā bērnu audzināšanas
pieredzē. «Es lasu meitām priekšā pasakas. Patiesībā man pasaku
lasīšana uzdzen miegu, tāpēc reiz ierosināju meitām, ka pats
sacerēšu stāstu. Tā sākās mūsu stāsts turpinājumos par garo un
resno makaronu un viņu ceļojumiem. Vienu brīdi biju ļāvies laika
virpulim un uz meitu lūgumiem atrunājos, līdz vienā mirklī
piefiksēju, ka mani pagaidi, tūlīt, rīt ilgst jau trīs mēnešus,»
pastāstīja A.Simsons.

Psiholoģe K.Balode skaidro, ka katram ir 24 stundas diennaktī,
tāpēc būtiskākais ir nevis tas, ko mēs kopā ar bērniem un sev
tuvajiem cilvēkiem darām, bet – kā: svarīgi, lai, esot kopā, ir
prieks, aizrautība, ieinteresētība, jautrība. «Cilvēkam ir svarīga
sinhronitāte, tāpēc, ja kaut ko kopā darāt, tad jārada sajūta, ka
esat vienā darbībā – ja, piemēram, cepat kopā pankūkas, tad tiešām
cepat pankūkas, nevis mamma lasa žurnālu vai runā pa telefonu,»
viņa norāda. Psiholoģe stāsta, ka visspilgtāk no bērnības atmiņā
paliek pozitīvi, jautri un forši notikumi – visticamāk, situācijas
bez nosacījumiem un ne iestudētie brīvdienu pasākumi ar ģimeni,
kuros izlemts, kur, kad, kā braukt, ko darīt un tamlīdzīgi.
«Vislielākā dzīves vērtība ir laiks, un tieši tāpēc nereti cilvēki,
kas ir dzīves norietā, visvairāk nožēlo to, ka pietiekami daudz
laika nav veltījuši attiecībām, kas viņiem bijušas svarīgas. Jo
naudu var nopelnīt un var iztērēt, darbu var iegūt un pazaudēt, pie
radiem un vecākiem var aizbraukt un var neaizbraukt, bet laiks ir
neatgriezenisks,» tā K.Balode, piebilstot: «Bērni izbauda to, ka
var radīt bez mērķa un bez bailēm kļūdīties, un viņi ir ļoti
radoši, jo var pat ar glāzi un krūzi uzburt veselu stāstu. 
Patiesībā to pašu izbaudām arī mēs, pieaugušie, tikai, komunicējot
ar bērnu, gribam viņu vilkt aiz padusēm uz augšu, līdz savam
līmenim, un komandēt, kontrolēt, vadīt. Mēs aizmirstam, ka lielais
var pietupties, un būs ar mazo vienā līmenī, jo nevienam nepatīk
kontaktēties ar personu, kas demonstrē savu pārākumu.»

A.Simsons norādīja, ka semināros, kas notiek dažādās Latvijas
vietās, cenšas pamudināt un iedrošināt vecākus veltīt vairāk laika
saviem bērniem un tuviniekiem, jo arī viens zvans vai īsziņa ir
mazais mirklis, no kuriem veidojas kas lielāks. Psiholoģe gan
uzsver: ja attiecībās vai komunikācijā bijusi ilgāka pauze, spert
pirmos soļus nebūs tik viegli. «Lielais pulksteņa rādītājs ar mazo
satiekas reizi stundā, tāpēc kaut reizi stundā varam piedomāt par
sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem, kuri, uzrakstīti uz lapas, būs
saskaitāmi uz abu roku pirkstiem. Reizi stundā varam padomāt par
viņiem, aizsūtīt īsziņu, vai uzrakstīt kartiņu. Vajag sevi
pieradināt pie domāšanas par tuvajiem, lai tā kļūst par rutīnu, jo
rutinētas lietas kļūst svarīgas un dod mums mieru. Un tad vairs
nebūs jājūtas neērti, esot kopā,» iesaka K.Balode.

Vēl tika runāts par to, ka nereti tomēr vecāki vēlas, lai bērni
realizē viņu nepiepildītos sapņus, izvirzot bērniem mērķus, kas
jāsasniedz. «Mēs pieprasām no bērniem rezultātus, un īpaši aktuāli
tas ir sportā, bet, piemēram, Amerikā bērniem līdz noteiktam
vecumam ļauj spēlēt un baudīt, gūt prieku no tā, ko viņi dara,»
spriež A.Simsons, bet psiholoģe papildina, ka iešana uz mērķi atņem
burvību un aizrautību pašam procesam.  «Mēs skrienam paši un
cenšamies savus bērnus vilkt līdz, un diez vai kaut reizi esam
aizdomājušies, kas notiks, ja bērns piecas minūtes nokavēs,
piemēram, dejošanu. Manuprāt, pienākumi ir, lai cilvēku
strukturētu, nevis lai viņš dzīvotu, balstoties tikai uz tiem. Un
tikai tad, ja mēs, pieaugušie, ar bērniem pavadīsim laiku
līdzvērtīgā līmenī, lai bērns justos piederīgs un iederīgs, no viņa
izaugs pieaugušais, kas nebaidās uzdrošināties, domāt citādāk un
ieviest inovācijas,» tā K.Balode.

Jāpiebilst, ka kampaņu «Maziem mirkļiem ir liela nozīme» īsteno
reklāmas aģentūra «Adell» sadarbībā ar Labklājības ministriju un
projekta partneriem.

Foto: Santis Zībergs