5.5 °C, 3.7 m/s, 92.8 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaVakari kopā ar mammu, apgleznojot zīdu, fotografējot un dejojot vēderdejas
Vakari kopā ar mammu, apgleznojot zīdu, fotografējot un dejojot vēderdejas
15/05/2008

«Doma bija apmeklēt kursus kopā ar draudzeni, bet Atvērto durvju dienā Pieaugušo izglītības centrā uzzināju par ģimenes programmu un nospriedu – kāpēc nemācīties arī kopā ar savu meitu?!» saka Andra Meinerte, kura kopā ar meitu Rebeku apguvusi ne tikai zīda un stikla apgleznošanu, bet nu abas mācās arī fotografēt.

Kristīne Langenfelde

«Doma bija apmeklēt kursus kopā ar draudzeni, bet Atvērto
durvju dienā Pieaugušo izglītības centrā uzzināju par ģimenes
programmu un nospriedu – kāpēc nemācīties arī kopā ar savu meitu?!»
saka Andra Meinerte, kura kopā ar meitu Rebeku apguvusi ne tikai
zīda un stikla apgleznošanu, bet nu abas mācās arī
fotografēt.

Rebeka ir jauniete, un daudzi viņas vienaudži diezin vai izvēlētos
vakarus pavadīt kopā ar mammu, kopīgi mācoties, taču viņām abām tas
šķiet pašsaprotami. «Es jau visu dienu pavadu kopā ar saviem
draugiem. Nedomāju, ka es šīs vakara stundas varētu pavadīt
lietderīgāk. Visticamāk, sēdētu pie televizora vai internetā. Taču
tagad es daru to, kas patiesi aizrauj,» saka Rebeka, nemaz
nemulstot, ka dara to kopā ar mammu.
«Es jau sen vēlējos iemācīties apgleznot zīdu. Meklēju iespējas, un
kolēģe ieteica Jelgavas reģionālo Pieaugušo izglītības centru. Tā
nu uz Atvērto durvju dienu ar draudzeni gājām meklēt iespējas. Un
atradām! Tiklīdz uzzināju, ka šeit ir tāda ģimenes programma, kurā
varu mācīties kopā ar meitu, nolēmu – tā jāizmanto. Un patiesībā
Rebeku nemaz nevajadzēja pierunāt – viņa vienkārši teica «jā»,»
atceras Andra.
Meinertu ģimenē arī visi kopā laiku vairāk pavada brīvdienās vai
atvaļinājumos, taču ikdienā katrs aizņemts ar savām lietām, tad tā
kopā būšana ir mazāk. «Tieši tāpēc šāda mācīšanās ir iespēja man
vairāk laika pavadīt kopā ar meitu. Neapšaubāmi, plusi tam, ka mēs
kaut ko jaunu apgūstam kopā, ir vairāki. Iedomājieties: mēs mājās
taisām kādu darbiņu. Es varbūt šaubos – vajadzētu tā vai savādāk,
bet man ir ar ko pakonsultēties! Mēs viena otrai varam sniegt
padomu, kopīgi paskatīties uz lietām, un tas noteikti ir ieguvums,»
spriež Andra.
Abas ir pārliecinātas, ka kursi ir fantastiska iespēja. «Mums bija
tik brīnišķīga pasniedzēja – Ludmila Grīnberga. Viņa nevis norādīja
un strikti mācīja, bet deva tādu morālu atbalstu: ļāva mums
uzdrīkstēties, mēģināt. Viņa lika mums saprast, ka mākslā nav
pareizi, labi vai slikti. Dodot vaļu mūsu izpausmei, pasniedzēja
tikai ieteica labāko risinājumu, palīdzēja. Kursi notika ļoti
nepiespiestā gaisotnē, tā kā patiesi bija prieks pēc nogurdinošas
darba dienas uz tiem doties,» atzīst Andra.
Tagad jau mājās gan Andrai, gan Rebekai tapusi ne viena vien
apgleznota šallīte, glezniņa, turklāt ne tikai pašu priekam, bet
arī citiem.
Vieni kursi beidzās, bet nākamie sākās. «Mums iepatikās. Un Rebekai
jau vienmēr ir patikusi fotografēšana, tāpēc nolēmām – kāpēc
neapgūt arī to, ja jau ir tāda iespēja!» saka mamma.
Tā nu Andra un Rebeka šobrīd turpina kopīgu mācīšanos un apgūst
fotografēšanu, taču izrādās, ka viņu vakari paiet ne tikai
Pieaugušo izglītības centra kursos – viņas mācās arī vēderdejas
Svētes pamatskolā.
«Un kāpēc gan ne! Tas viss taču ir pašu priekam,» piebilst Andra,
kura neslēpj, ka papīra dēļ jau nu noteikti vairs zināšanas
nepapildinātu. «Esmu skolotāja, un skolotājiem nemitīgi savas
zināšanas jāpapildina dažādos kursos, bet man gribas kaut ko sev.
To jau es nolēmu tad, kad pirms trīs gadiem pabeidzu maģistrantūru
– turpmāk mācīšos tikai sev.»
Un Andra patiesi zina, ko viņa vēlas pati sev – jau apgūta zīda
apgleznošanas tehnika, tagad fotografēšana, arī vēderdejas. Vēl
Andra iestājusies kosmofozijas institūtā. «Tas tā – sevis izziņa,»
viņa uzsver.
Tagad jau viņa spriež, ka nākotnē varētu apgūt arī floristiku, bet
tā nopietnāk – varbūt tie jau būs kursi ne tikai uz pāris mēnešiem.
«Iespēju mācīties taču ir tik daudz!» saka Andra.
Rebeka gan vēl ir tajā vecumā, kad šo to gatava darīt arī tikai
atzīmju un apliecību dēļ – tas gan par skolu runājot, taču citādi
arī viņa ir par jaunu lietu izzināšanu. «Kāpēc ne? Ja būs brīvs
laiks un iespējas, noteikti varētu vēl kaut ko pamācīties. Un
varbūt arī kopā ar mammu. Nē, mamma nav mana draudzene – viņa ir
mana mamma, taču ir tik daudz lietu, ko var darīt kopā ne tikai ar
draugiem, bet arī ar mammu,» tā Rebeka.