Mūsu pilsēta parlamentā nekad nav bijusi plaši pārstāvēta. Arī 11. Saeimā šobrīd ir tikai divi jelgavnieki – Inga Vanaga un Viktors Valainis, kuri tika ievēlēti no Reformu partijas saraksta. V.Valainis gan ar domubiedriem drīz vien pameta reformistus un šobrīd pārstāv «Brīvos demokrātus» jeb tā saukto Olšteina sešinieku.
Jānis Kovaļevskis
Sarunā V.Valainis norāda, ka cenšas uzturēt ciešu saikni ar saviem vēlētājiem un nav aizmirsis par savu atbildību jelgavnieku priekšā. Kā vienu no uzskatāmākajiem piemēriem, iestājoties par mūsu pilsētas interesēm, deputāts min pašvaldības ieceri par Ziemeļu tilta būvniecību, kuru pēc viņa iniciatīvas iekļāva Nacionālajā attīstības plānā (NAP) kā vienu no tuvākajos gados realizējamajiem stratēģiskajiem projektiem valsts mērogā.
Pārstāvat biedrību «Brīvie demokrāti». Kas īsti ir šī biedrība, un ar ko ideoloģiski atšķiras jūsu piedāvājums no pārējām labēji orientētajām partijām? Mums nebija pieņemams veids, kā darbojās Reformu partija, tādēļ, lai saglabātu savu neatkarību, nodibinājām biedrību, kurā apvienojušies seši neatkarīgie deputāti. Balsojumi Saeimā apliecina, ka esam uzticami valdošās koalīcijas partneri un pildām tos solījumus, ko uzņēmāmies pirms vēlēšanām. Nevienam no mums, izņemot Klāvu Olšteinu, nebija politiskās pieredzes, tādēļ nevēlamies pieņemt pārsteidzīgus lēmumus attiecībā uz savu nākotni politikā. Kaut kas šajā ziņā varētu mainīties pēc pašvaldību vēlēšanām, kurās gan paši nestartēsim.
Pagājušajā nedēļā parlamentā tika skatīts lēmumprojekts par deputātu skaita samazināšanu, un to noraidīja. Kādēļ neatbalstījāt šo iniciatīvu? Uzskatu, ka dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām pieņemt šādus lēmumus nav korekti. Turklāt lēmumprojekts atbildīgajā komisijā tika iesniegts novēloti. Noteikti atbalstīsim ieceri par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās līdz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, bet pārējās vismaz līdz šīm vēlēšanām viss varētu palikt, kā bijis iepriekš. Pie diskusijas par to, cik deputātu nepieciešams, lai nodrošinātu demokrātisku pašvaldības pārvaldi, varētu atgriezties pēc pašvaldību vēlēšanām.
Parakstot koalīcijas līgumu kā neatkarīgo deputātu grupa, uzņēmāties solidāru atbildību kopā ar premjera pārstāvēto «Vienotību» par Satiksmes ministriju. Kā izpaužas jūsu atbildība, un cik drīz varētu būt skaidrība par ministra amata pretendentu, kurš varētu nomainīt demisionējušo Aivi Roni? Jā, koalīcijas līgums paredz, ka esam atbildīgi par satiksmes nozari, un K.Olšteins ieņem parlamentārā sekretāra amatu šajā ministrijā, tomēr tas nenozīmē, ka mēs tiešā veidā iejaucamies ministrijas pakļautībā esošo organizāciju un uzņēmumu darbībā. Tā tomēr ir ministra un valsts sekretāra kompetence. Domāju, ka līdz februāra vidum jaunais satiksmes ministra kandidāts tiks izvirzīts.
Kā prioritātes satiksmes jomā esam izvirzījuši kopējās mobilitātes un nozares uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, īpašu uzsvaru liekot uz dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumiem, kā arī finansējuma palielināšanu autoceļu rekonstrukcijai. Ja vēl 1990. gadā dzelzceļš gada laikā apkalpoja 20 miljonus pasažieru, tad šobrīd tie ir divi miljoni. Joprojām neesam zaudējuši pārliecību, ka izdosies vienoties ar Spānijas kompāniju «CAF» par jauno vilcienu piegādi, kas kontekstā ar Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas un Ventspils virzienu elektrifikāciju varētu dot ievērojamu grūdienu vilciena pasažieru pārvadājumiem Latvijas teritorijā. Ne mazāk svarīgi ir panākt, lai lielākajos satiksmes mezglos, tostarp Jelgavā, tiktu savienoti autotransporta un dzelzceļa pārvadājumi vienotā satiksmes mezglā.
Piedalījāties arī NAP izstrādes darba grupā. Kā kopumā vērtējat šo plānošanas dokumentu? Sākotnēji šajā plānā, no attīstības viedokļa, runa bija tikai par Rīgu, ostām, dzelzceļu un valsts galvenajiem autoceļiem. Neviens no Jelgavas projektiem nebija iezīmēts kā valsts mērogā stratēģiski nozīmīgs. Tomēr argumenti un ekonomiskie aprēķini liecināja, ka Ziemeļu šķērsojums, kas savienos Loka maģistrāli ar bijušās lidostas teritoriju, ir būtisks pilsētas un valsts attīstībai, radot priekšnoteikumus investīciju piesaistei. Mums izdevās pārliecināt Pārresoru koordinācijas centru un sadarbības partnerus Saeimā, ka šis projekts ir atbalstāms, tādēļ nākamajā ES budžeta plānošanas periodā šī projekta uzsākšanai iezīmēti 11 miljoni latu. Tāpat, strādājot pie NAP galējās redakcijas, akcentējām enerģētikas un energoefektivitātes jautājumus. Mums izdevās panākt to, ka ēku renovācijai kopumā nākamajā plānošanas periodā tiks atvēlēti 200 miljoni latu.
Tas nozīmē, ka tie dzīvokļu īpašnieki, kuri vēl nav izšķīrušies par savu ēku renovāciju, varēs cerēt uz valsts atbalstu arī turpmākajos gados? Jā, tomēr jārēķinās, ka līdzšinējā programmā paredzētie līdzekļi varētu beigties jau šogad, bet jaunā programma sāks darboties tikai no 2015. gada. Tādēļ vēl meklēsim risinājumus, kādus atbalsta mehānismus piedāvāt tiem, kuri vēlēsies veikt renovāciju 2014. gadā. Lai iedzīvotāji izšķirtos par ēku renovāciju, ļoti svarīgi ir pozitīvie piemēri, un Jelgavā tādu netrūkst, piemēram, Helmaņa ielā 3 renovētā ēka joprojām ir labākais piemērs Latvijā, kur tiek ietaupīti līdz pat 70 procentiem no patērētās enerģijas. Diemžēl citviet Latvijā ir arī slikti piemēri. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka iedzīvotāji izšķiras nevis par kompleksu, bet daļēju ēkas renovāciju. Tas bieži vien neatmaksājas, jo iegūtā ekonomija nespēj segt ieguldījumus. Nozarē kopumā gan ledus ir sakustējies, jo arī Rīgā privātajā sektorā ir pietiekami daudz labu daudzdzīvokļu māju renovācijas piemēru. Diemžēl Rīgas pašvaldība nav bijusi pietiekami aktīva, lai process aizsāktos arī pašvaldības uzņēmuma apsaimniekotajos namos.
Vai ir kāda skaidrība par to, kādu atbalstu varēs saņemt tie dzīvokļu īpašnieki, kuri sava nama renovāciju veiks, sākot ar 2015. gadu? Skaidrs ir tas, ka kopumā atbalsta apmērs konkrētam projektam nepalielināsies, jo jau šobrīd tas ir 50 – 60 procenti no kopējām izmaksām. Tiek piedāvāti vairāki atbalsta varianti. Kā viens no reālākajiem ir subsīdijas piešķiršana kredītprocentu dzēšanai, kas varētu būt pielīdzināma līdzšinējam 50 procentu atbalstam, jo arī šobrīd aizņēmuma procentos bankai iedzīvotāji samaksā aptuveni tikpat, cik aizņēmušies. Arvien aktīvākas kļūst arī energoservisa kompānijas, kuras piedāvā veikt renovāciju daudzdzīvokļu mājās un pelnīt uz maksājumu starpību, vienlaikus nodrošinot augstāku komforta līmeni iedzīvotājiem. Te gan būtiski ir iestrādāt likumdošanā saprātīgas peļņas rādītājus, jo pats esmu redzējis aprēķinus, kur šāda veida kompānijas paredzējušas savus ieguldījumus atpelnīt četros gados, bet maksājumus no iedzīvotājiem turpināt iekasēt 15 gadu termiņā.
Šobrīd izskatīšanas stadijā ir Privātpersonu maksātnespējas likums, kas paredz atvieglotu bankrota procedūru. Esat viens no šī likumprojekta iniciatoriem. Esam veikuši aprēķinus, ka teju puse no aptuveni 40 procentiem pelēkās ekonomikas valstī zināmā mērā ir saistīta ar parādu piedziņu. Proti, cilvēki izvairās uzrādīt savus patiesos ienākumus un gadiem bēguļo no kreditoriem. Lai risinātu šo situāciju, piedāvājam atvieglot kārtību, kādā privātpersonas varēs pasludināt savu maksātnespēju. Vēlamies panākt, lai cilvēks, nonākot ekonomiskās grūtībās, aptuveni gada laikā varētu atbrīvoties no parādiem atbilstoši tā sauktajam atstāto atslēgu principam un turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Diemžēl ekonomiskās krīzes laikā daudzi mūsu valsts iedzīvotāji bija spiesti bēgt no Latvijas, jo viņi tika izmesti no mājokļiem ar vairākus desmitus tūkstošu latu lielu parādu nastu. Arī bankām jāuzņemas solidāra atbildība šādās situācijās. Piedāvātajā likuma redakcijā esam noņēmuši lielāko daļu birokrātisko šķēršļu, lai maksimāli atvieglotu maksātnespējas procesu. Šīs iespējas gan netiks attiecinātas uz uzņēmumiem un nekustamā īpašuma spekulantiem. Pieļauju, ka, neskatoties uz mūsu argumentiem, komercbankas centīsies panākt, lai šis likums netiktu pieņemts. Mūsu koalīcijas partneri no «Vienotības» un Reformu partijas jau divas reizes pagarinājuši pieteikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā, lai gan konceptuāli esam saņēmuši atbalstu šai iniciatīvai.
Parlamenta līmenī esat aktualizējis arī jautājumu par tirdzniecības uzņēmumu darbu svētdienās. Faktiski tas ir aicinājums pārvērtēt sabiedrībā valdošās vērtības. Lielveikali mums ir kļuvuši par tādām kā svētnīcām, kurās pavadām pārāk daudz sava brīvā laika. Tajā pašā laikā virkne valsts finansētu muzeju svētdienās nemaz nestrādā. Tas nav pareizi arī no tā viedokļa, ka šajos tirdzniecības centros strādā ļoti daudz cilvēku, kuri nevar būt kopā ar savu ģimeni pat valsts svētkos. Ar šo iniciatīvu vēlējos uzsākt plašāku diskusiju par sabiedrības vērtībām un iespējām kvalitatīvi pavadīt brīvdienas.
Aizvadītā gada nogalē piedalījāties Jelgavas Roņu kausa sacensībās – vai esat kļuvis par aktīvu ziemas peldētāju? Ar sportu nodarbojos ikdienā, tomēr šis vairāk bija kā izaicinājums – vai es to varu. Esmu apsolījis, ka arī nākamgad startēšu šajās sacensībās.
Foto: Ivars Veiliņš
16.3 °C,
3.4 m/s,
82.5 % 
16.3 °C,
3.4 m/s,
82.5 %