25.4 °C, 2.7 m/s, 65.2 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdība atbalsta ierobežojumu piemērošanu «Parex bankas» bijušajiem īpašniekiem
Valdība atbalsta ierobežojumu piemērošanu «Parex bankas» bijušajiem īpašniekiem
16/02/2010

Valdība šodien akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem no 1. jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura saņem valsts atbalstu.

Valdība šodien akceptēja Finanšu
ministrijas sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem
no 1. jūnija noteiks ierobežojumus labuma gūšanai no bankas, kura
saņem valsts atbalstu.

Šāda norma attiektos uz AS «Parex banka»
bijušajiem īpašniekiem – Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki –,
kuri līdz šim saņēmuši lielus procentu maksājumus no bankā
veiktajiem noguldījumiem.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā ierobežos
personām saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdoto līdzekļu un
procentu atmaksu, kamēr banka saņem valsts atbalstu. Plānots, ka
grozījumi novērsīs līdzšinējās nepilnības normatīvajos aktos, kas
saistītas ar valsts atbalsta sniegšanu komercbankām. Grozījumi
paredz, ka aizliegums stāsies spēkā no šā gada 1. jūnija, tādējādi
nosakot samērīgu pārejas periodu.

Šis tiesiskais regulējums radīts, lai
nodrošinātu valsts interešu maksimālu aizsardzību, sniedzot
atbalstu finansiālās grūtībās nonākušai bankai. Grozījumus
Kredītiestāžu likumā sagatavojusi Finanšu un kapitāla tirgus
komisija.

Likumprojekts paredz, ka bankai, kurai
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu
ierobežojumus vai kura atbilstoši normatīvajiem aktiem par
komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, sākot ar 2010. gada 1.
jūniju, ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp aizliegts
atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu
aizdevumu procentus un citu atlīdzību.

Vienīgā banka Latvijā, kurai tiek
sniegts komercdarbības atbalsts un kurai ir noteikti noguldījumu
ierobežojumi, ir «Parex banka», un minētā norma skars pakārtotajās
saistībās aizdoto līdzekļu īpašniekus, kuriem līgums par
pakārtotajām saistībām ar «Parex banku» noslēgts pirms 2008. gada
10. novembra, kad tika uzsākta valsts atbalsta
sniegšana.

Ar minēto normu notiekošai ilgstošai
situācijai (komercdarbības atbalsts uzsākts sniegt vai noguldījumu
ierobežojumi noteikti pirms likuma spēkā stāšanās) jaunā norma
mainīs tiesiskās sekas tikai attiecībā uz nākotni, bet tā ilgstošas
situācijas daļa, kas notikusi pirms 2010. gada 1. jūnija (par
pakārtotajām saistībām jau aprēķinātie un izmaksātie procenti),
paliks neskarta, norāda Finanšu ministrija.

Tiek uzsvērts, ka tiesiskais regulējums
skars «Parex banku», kurai komercdarbības atbalsta sniegšanas laikā
nebūs jāpilda pakārtotās saistības, kas radušās pirms
komercdarbības atbalsta sniegšanas uzsākšanas, tādējādi nodrošinot
papildus resursus bankas darbības nodrošināšanai.

Izmaiņas Kredītiestāžu likumā būs
jāpieņem Saeimai.

Jau ziņots, ka Krasovickis šos
grozījumus saista ar JL vēlmi gūt «lētu popularitāti» pirms
vēlēšanām. «Žēl, ka vēlēšanu dēļ un dažu desmitu tūkstošu latu
ietaupīšanai tiek sagrauta banka, kas kādreiz bija labākā valstī,
un tiek zaudēti miljardi latu.»

Kā brīdina bijušais bankas īpašnieks, ja
grozījumi Kredītiestāžu likumā tiks pieņemti, tas pieliks punktu
cerībām pārdot kredītiestādi. Subordinēto kapitālu «Parex bankā» ir
ieguldījuši pensiju fondi un ārvalstu bankas, piemēram, «Deutsche
Bank». Ja šīm institūcijām pārtrauc izmaksas, sāksies skandāls, kas
pilnībā sagraus «Parex bankas» reputāciju.

Intervijā laikrakstam
«Biznes&Baltija» Krasovickis brīdina, ka minētās izmaiņas
likumos būtu vienpusējs bijušo akcionāru un valsts slēgtā līguma
pārkāpums. «Mēs esam gatavi sniegt prasības pret valsti. Tiesvedība
dēļ neviens nenopirks «Parex banku». Kas atliek? Iespējams, tiek
gatavots pakāpenisks bankas bankrots. Citu izskaidrojumu es
neredzu.»

Jau ziņots, ka «Parex banka» pagājušo
gadu noslēdza ar 107,5 miljonu latu neauditētajiem zaudējumiem, no
kuriem 103,5 miljoni latu ir izveidotie uzkrājumi aktīvu vērtības
samazinājumam. «Parex bankas» kredītportfelis gada beigās bija 1,45
miljardi latu, noguldījumi – 1,54 miljardi latu, kopējie aktīvi
bija 2,48 miljardi latu, savukārt kapitāla un rezervju apjoms 2009.
gada beigās sasniedza 156,5 miljonus latu. 2009. gadā būtiski
samazinātas administratīvās izmaksas, tai skaitā par 41%
samazinātas personāla atalgojuma izmaksas.

LETA jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā
valdība nolēma AS «Parex banka» noguldīt vēl papildu 102 miljonus
latu, lai banka varētu nodrošinātu saistību izpildi ar sindicēto
kredītu devējiem.

«Parex bankas» 73,4% akciju īpašnieks ir
Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% – Eiropas Rekonstrukcijas un
attīstības banka.

LETA