18.8 °C, 1.3 m/s, 90.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdība lems par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei
Valdība lems par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei
10/05/2010

Izskatīšanai 12. maija valdības sēdē iesniegti noteikumi par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, lai mazinātu sociālekonomiskās krīzes ietekmi.

Izskatīšanai 12. maija valdības sēdē iesniegti noteikumi
par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu
vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, lai mazinātu
sociālekonomiskās krīzes ietekmi.

Finanšu ministrijas sagatavotajos noteikumos noteiktajā kārtībā
izsniedzamo valsts galvojumu maksimālais apmērs ir 82 000 000
latu.

Vienai bankai izsniedzamo maksimālo valsts galvojuma summu
Finanšu ministrija aprēķinās proporcionāli mājsaimniecībām
izsniegto kredītu summai attiecīgajā bankā atbilstoši Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas datiem uz 2008. gada 31. decembri.

Ja banka trīs mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas
nebūs noslēgusi sadarbības līgumu ar AS «Hipotēku un zemes banka»
vai arī banka ir informējusi, ka tai nepieciešams mazāks valsts
galvojumu apjoms, neizmantotais valsts galvojumu apjoms var tikt
pārdalīts starp pārējām bankām. Pārdali veiks Finanšu
ministrija.

Noteikumi paredz, ka bankai valsts galvojuma saņemšanai var
pieteikties līdz 2010. gada 30. novembrim.

Valsts galvojuma perioda sākuma datums ir valsts galvojuma
līguma parakstīšanas diena un beigu datums ir 24 mēneši no šo
noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Banka kredīta ņēmēju pēc tā lūguma valsts galvojuma saņemšanai
piesaka brīvprātīgi.

Noteikumi paredz, ka valsts galvojums var tikt izsniegts par
tādu kredīta ņēmēju saistībām, kuri atbilst šādiem kritērijiem –
kredīta ņēmējs ir viena vai vairākas fiziskas personas, kurām bankā
līdz 2008. gada 31. decembrim ir izsniegts viens vai vairāki
kredīti mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai
vai remontam, un vismaz viena no fiziskām personām, kas kā kredīta
ņēmēji parakstījušas kredīta līgumu, attiecīgajā mājoklī ir
deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ja kredīta ņēmējam ir
vairāki šim mērķim izsniegti kredīti, tie ir izsniegti vienā
bankā.

Tāpat kredīta ņēmējam izsniegtā kredīta summa un kredīta
atlikums valsts galvojuma pieprasīšanas brīdī nepārsniedz 100 000
latu.

Atbalstu varēs saņemt, ja kredīta ņēmēja iegādātais, uzbūvētais,
rekonstruētais, renovētais vai remontētais mājoklis ir ieķīlāts
Kredīta saistību nodrošināšanai, nostiprinot pirmo hipotēku par
labu bankai, kura izsniegusi kredītu. Kredīta ņēmēja iegādātais,
uzbūvētais, rekonstruētais, renovētais vai remontētais mājoklis nav
ieķīlāts citu saistību nodrošināšanai vai arī citu prasījumu summa
nepārsniedz 5000 latu.

Ja kredīta ņēmēja citas saistības bankās nepārsniedz 5000 latu,
neskaitot galvojumus, kredīta ņēmējam nepieder cits mājoklis,
kredīta ņēmēja mājsaimniecības mēneša ienākumi, kurus banka novērtē
atbilstoši bankā pastāvošajai klientu maksātspējas izvērtēšanas
metodikai, nav pietiekoši Kredīta maksājumu veikšanai pilnā apmērā
un salīdzinot ar vidējiem mēneša ienākumiem 2009. gada pirmajā
pusgadā ir samazinājušies par vairāk kā 30%.

Tāpat pēc kredīta nomaksas nepārsniedz iztikas minimumu, rēķinot
uz vienu kredītņēmēja mājsaimniecības locekli, kā arī kredīta
ņēmēja banka, kura ir izsniegusi kredītu, piekrīt restrukturizēt
kredītu atbilstoši šo noteikumu prasībām.

Bankai būs jārestrukturizē kredītu atbilstoši vairākiem
nosacījumiem – vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma banka
piemēro 0% likmi, un kredītņēmējs no tās neveic pamatsummas
maksājumus visu valsts galvojuma periodu.

Atlikušajai kredīta daļai banka valsts galvojuma perioda laikā
piemēro procentu likmi, kas nav lielāka par 2,5% gadā plus sešu
mēnešu Euribor, Libor, Rigibor vai cits procentu likmes indekss
atkarībā no kredīta valūtas. Pēc valsts galvojuma perioda beigām
banka kredīta neiesaldētās daļas procentu likmi nosaka atbilstoši
kredīta ņēmēja riska novērtējumam un finansējuma piesaistes
izmaksām attiecīgajā brīdī.

Restrukturizētā kredīta mēneša maksājums pēc restrukturizācijas
nepārsniedz 40% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša
ienākumiem, un kopā ar maksājumu saistībām nepārsniedz 50% no
kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem.

Restrukturizētā kredīta atmaksas termiņš nedrīkstēs pārsniegt 40
gadus.

Bankai būs jāapņemas nodrošināt, ka 0% likme kredīta daļai ir
spēkā līdz valsts galvojuma perioda beigām, un pēc valsts galvojuma
perioda beigām pagarināt iesaldēšanas periodu uz vēl vismaz uz 12
mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus
pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos sešus
restrukturizācijas perioda mēnešus, vai 24 mēnešiem, ja
kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā
atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos 12 restrukturizācijas
perioda mēnešus.

Pēc šiem periodiem bankai būs jānoraksta un tā nevarēs pieprasīt
kredītņēmējam atmaksāt 50% no iesaldētās daļas, ja kredītņēmējs
veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un
noteiktajos termiņos vismaz pusi no valsts galvojuma perioda un
visu šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu. Savukārt 100% apmērā
no iesaldētās daļas – ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā
kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos atbilstoši
kredīta atmaksas grafikam visu valsts galvojuma periodu un šo
noteikumu minēto iesaldēšanas periodu.

Noteikumi paredz, ka finanšu ministrs noslēdz līgumu ar
«Latvijas Hipotēku un zemes banka» par valsts galvojumu
administrēšanu un uzraudzību, kurā paredz, ka «Hipotēku banka»
nodrošina banku iesniegto pieprasījumu valsts galvojuma saņemšanai
apkopošanu un iesniegšanu Finanšu ministrijā.

«Hipotēku banka» valsts galvojuma saistību iestāšanās gadījumā
izvērtē bankas iesniegto pieprasījumu izmaksāt galvojumu atbilstību
valsts galvojuma izsniegšanas nosacījumiem un maksājuma
pieprasījuma pamatotību un, ja maksājumu pieprasījums ir pamatots,
ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no
bankas to iesniedz Valsts kasē.

«Hipotēku banka» 2010. gadā valsts galvojumu administrēšanu un
uzraudzību veiks no savas saimnieciskās darbības ieņēmumiem. 2011.
gadā «Hipotēku bankai» no likumā par valsts budžetu 2011. gadam
paredzētajiem līdzekļiem tiks kompensēti izdevumi, kas saitīti ar
valsts galvojumu administrēšanu un uzraudzību 2010.gadā.

Valsts galvojuma līgumu ar banku valsts vārdā parakstīs finanšu
ministrs.

Līgumā paredzēs, ka valsts galvojums tiek sniegts par 90% no
restrukturizētā kredīta ikmēneša maksājumiem, ko veido procentu
maksājumi un pamatsummas maksājumi atbilstoši restrukturizētā
kredīta maksājumu grafikam valsts galvojuma periodā, ar nosacījumu,
ka kredīta ņēmējs sedz vismaz 10% no restrukturizētā kredīta
ikmēneša maksājuma.

Valsts galvojuma saistības iestājas, ja kredīta ņēmējs nespēj
veikt restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā, jo kredīta
ņēmējs zaudējis darbu vai tā ienākumi, salīdzinot ar Kredīta
restrukturizācijas brīdi, samazinājušies par vairāk kā 30%.

Tāpat ja kredīta ņēmējs nespēj veikt restrukturizētā kredīta
maksājumus pilnā apmērā citu iemeslu dēļ un kopš kredīta
restrukturizācijas brīža ir pagājuši vairāk kā 12 mēneši.

Valsts galvojuma saistību iestāšanās gadījumā tiek apmaksāti
restrukturizētā kredīta mēneša maksājumi par daļu, ko kredīta
ņēmējs nespēj nomaksāt, bet ne vairāk kā 90% apmērā no ikmēneša
maksājuma. Valsts kase galvojumu izmaksā 30 darba dienu laikā pēc
bankas pieprasījuma iesniegšanas «Hipotēku bankai».

Valsts galvojums attiecīgajam kredīta ņēmējam tiek pārtraukts,
ja kredīta ņēmējs kavē savas maksājuma daļas nomaksu vairāk kā 90
dienas, tiek konstatēts, ka banka vai kredīta ņēmējs snieguši
nepatiesu informāciju, kas būtu varējusi ietekmēt lēmuma pieņemšanu
par valsts galvojuma sniegšanu kredīta ņēmējam, tiek konstatēta
bankas vai kredīta ņēmēja darbības neatbilstība šo noteikumu,
sadarbības līguma un galvojuma līguma nosacījumiem, kā arī banka
apņemas atmaksāt valstij tās summas, kas valsts galvojuma periodā
izmaksātas kredīta ņēmēja saistību dzēšanai.

Pēc galvojuma perioda beigām banka pārņem cesijā savu kredīta
ņēmēju saistības pret valsti, kas kredīta ņēmējiem radušās, valstij
veicot restrukturizētā kredīta maksājumus kredīta ņēmēja vietā, un
divu mēnešu laikā pēc valsts galvojuma perioda beigām noslēdz
cesijas līgumu ar Finanšu ministru.

Maksa par cesiju tiek noteikta vienāda ar kredītņēmēju saistību
apjomu pret valsti uz cesijas līguma noslēgšanas brīdi. Banka maksu
par cesiju samaksā valstij ne ilgāk kā 10 gadu laikā, savstarpēji
vienojoties par atmaksas grafiku. Par aprēķināto un nesamaksāto
cesijas maksu banka maksā valstij procentus. Procentu likme ir 2,5%
plus sešu mēnešu Euribor, Libor, Rigibor vai cits procentu likmes
indekss atkarībā no cesijā pārņemto Kredītu valūtas.

Ja līdz minētā cesijas līguma noslēgšanai ir uzsākts piedziņas
process pret ieķīlāto mājokli, banka no piedziņas procesā
iegūtajiem ieņēmumiem vispirms nomaksā atlikušās saistības pret
valsti un pārējos līdzekļus novirza kredīta ņēmēja saistību pret
banku dzēšanai, paredz noteikumi.

Atbilstoši Latvijas Bankas kredītreģistra datiem pērnā gada
oktobrī bija aptuveni 85 000 tādu kredīta ņēmēju, kuru mājokļa
kredīts nepārsniedz 100 000 latu un citas saistības nepārsniedza
5000 latu.

Kā pievienotajos dokumentos norāda Finanšu ministrija, ir ņemti
vērā vairāki Latvijas Komercbanku asociācijas ierosinājumi, tomēr
nav panākts Latvijas Komercbanku asociācijas atbalsts projektā
iekļautajam nosacījumam norakstīt daļu kredīta pamatsummas kredīta
ņēmējiem, kuriem programmas darbības laikā bijusi laba maksājumu
disciplīna.

9. martā Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji Finanšu
ministrijā tikšanās laikā pauduši viedokli, ka Finanšu ministrijas
izstrādātā noteikumu projekta īstenošana šobrīd vairs nav aktuāla
un nedos būtisku ieguldījumu situācijas uzlabošanai, norādot, ka
komercbankas bez valsts garantijām ir veikušas restrukturizāciju
ievērojamam skaitam kredītu, kā arī to, ka kopš 2009.gada jūlija
kavēto hipotekāro kredītu skaits ir stabilizējies. Latvijas
Komercbankas asociācija Finanšu ministrijai ir paudusi viedokli, ka
pie pašreizējās noteikumu projektu redakcijas neviena banka
programmā nepiedalīsies.

LETA