17.6 °C, 2.3 m/s, 82.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdībā sāk virzīt plānu veselības aprūpes sasaistei ar nodokļu nomaksu
Valdībā sāk virzīt plānu veselības aprūpes sasaistei ar nodokļu nomaksu
21/01/2013

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai
apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto
apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu
nomaksu.

Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes
finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā
esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz
veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida
veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru
gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis
(IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā
norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts – IIN vai VSAI
– tiktu ņemts vērā.

Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot
veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā
esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus
veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts
veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu
par aprēķināšanu.

Kā norāda VM, abu modeļu realizācijai un veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamības palielināšanai ir nepieciešams papildu
finansējums, pakāpeniski sasniedzot veselības aprūpes valsts
budžetu 4,5% apmērā no IKP, pēc «Valdības rīcības plāna 2014»
vēlākais līdz 2020. gadam. Šogad veselības aprūpei atvēlēts 3,1% no
IKP, turklāt salīdzinājumā ar 2012. gadu tas sarucis par 0,4%.

Ministru kabineta komitejas sēdē izvērtās diskusija par to,
kurām personām tiks nodrošināta valsts apmaksāta veselības aprūpe,
jo iebildumi bija par to, ka ārpus šī loka ir cilvēki, kas maksā
patentmaksas un gūst ienākumus no dividendēm.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis piekrita šiem iebildumiem,
norādot – ja jau reiz valdība ir legāli atvieglotos nodokļu režīmus
pieņēmusi, tad nav pamata, ka šiem cilvēkiem tiek atteikti
veselības aprūpes pakalpojumi.

Veselības ministre Ingrīda Circene atgādināja, ka nav pareizi
apgalvot, ka cilvēki nesaņems primāro medicīnisko palīdzību, kas ir
neatliekama. Turklāt iedzīvotāji saņemšot pat vairāk, nekā ir
noteikts Satversmē. «Nevajag maldināt klātesošos, ka tiek radīts
apdraudējums cilvēka veselībai,» strikta bija ministre.

Noslēdzot diskusijas par šo koncepciju, premjers uzdeva līdz
valdības sēdei izpētīt Lietuvas un Igaunijas pieredzi, bet
sadarbībā ar Finanšu ministriju Veselības ministrijai ir jāizpēta,
kas ir veselības nodokļa objekts Lietuvā.

Saskaņošanas procesā VM ir saņēmusi virkni iebildumu par
plānotajām izmaiņām. Visvairāk pretenziju izteikusi Finanšu
ministrija (FM) un Labklājības ministrija (LM).

FM iebildumi pamatā saistīti ar VM papildu līdzekļu
pieprasījumiem. «Uzskatām, ka nepieciešams finansējuma apmērs
veselības aprūpes nodrošināšanai, izvērtējot reālas vajadzības un
pamatojot to ar detalizētiem aprēķiniem, bet nevis matemātiski
nosakot to kā procentu no IKP,» savā atzinumā norādījusi FM. FM
uzskata, ka šī koncepcija jāskata divās daļās, proti, viena daļa
skar veselības obligātas apdrošināšanas koncepta ieviešanu, bet
otrā daļa – papildu budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Tāpat FM uzskata, ka nebūtu lietderīgi veidot jaunu speciālo
budžetu, kāds paredzēts otrā VM piedāvātā modeļa variantā.
Vienlaikus norādīts uz vairākiem jautājumiem, kas iztrūkst
projektā, tostarp, detalizēti aprēķini, norādot personu skaitu un
izmaksas sadalījumā pa iedzīvotāju kategorijām.

Savukārt LM ieskatā, neviens no piedāvātajiem modeļiem nerisinās
veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu jautājumu no pieejamības
iedzīvotājiem viedokļa. LM norāda, ka pagaidām nav sniegti
pierādījumi, ka, ieviešot jauno sistēmu, veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamība pieaugs. «Apgalvojums, ka lielāks
finansējums veselības aprūpei uzlabo pakalpojumu pieejamību,
nešķiet pietiekami pamatots,» uzsver LM.

Tāpat LM savā atzinumā norādījusi, ka pacientu iemaksas
saglabāsies tikpat augstas kā līdz šim, valsts apmaksātās
pakalpojumu klāsts netiks palielināts un pakalpojumu reģionālā
pieejamība tā arī paliks nevienlīdzīga. Arī LM lūdz novērst
vairākas neskaidrības projektā, tostarp izvērtēt sekas, kas
radīsies ieviešot jauno finansēšanas modeli.

Veikt precizējumus lūdz arī Tieslietu ministrija (TM). TM
ieskatā, koncepcijas projektā ietvertā informācija nesniedz skaidru
priekšstatu par to, ka paredzētais ierobežojums kalpo leģitīmam
mērķim un ka ierobežojums ir samērīgs.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija kopumā atbalsta
koncepcijas projektu pie nosacījuma, ja tiek palielināts pilna
laika studentu, kuriem tiek nodrošināta valsts apmaksāta veselības
aprūpe, vecums no 18 līdz 30 gadiem un personu, kuras iegūst
profesionālo izglītību, vecums no 18 līdz 25 gadiem.

Iebildumus izteikusi arī Ekonomikas ministrija, norādot, ka
projektā piedāvātā otrā modeļa īstenošanas mehānismi un tehniskās
iespējas ir nekonkrētas.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski iebilst pret
koncepcijas otro modeli un uzskata, ka tas nav atbalstāms.

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija ieskatā daudz
lietderīgāk veselības finansējuma sakārtošanai un ēnu ekonomikas
mazināšanai būtu ieviest fiksētu veselības maksājumu, vienlaikus
samazinot algas nodokli par pieciem procentpunktiem.

Uz neprecizitātēm norādījušas arī Iekšlietu ministrija,
Zemkopības ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs un Latvijas
Brīvo arodbiedrību savienība.

LETA