23.4 °C, 1.8 m/s, 56.7 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaValdība tomēr piešķir naudu Amatniecības vidusskolai; būvdarbi sāksies nākamgad
Valdība tomēr piešķir naudu Amatniecības vidusskolai; būvdarbi sāksies nākamgad
24/06/2012

Pēc Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa iniciatīvas Latvijas Lielo pilsētu asociācija vērsās pie valdības, paužot neapmierinātību par to, ka neviena no Zemgales reģiona profesionālās izglītības iestādēm nav iekļauta otrajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu atlases kārtā. Pēc sarunām valdība tomēr nolēmusi piešķirt 10,9 miljonus latu Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centra «Jelgavas Amatniecības vidusskola» infrastruktūras uzlabošanas un mācību aprīkojuma modernizācijas projektam ERAF. Tagad skola gaida Ministru kabineta noteikumus, lai varētu sagatavot nepieciešamo dokumentāciju projekta uzsākšanai. Direktore Janīna Rudzīte lēš, ka reāli būvdarbi varētu sākties tikai nākamgad.

Ritma Gaidamoviča

Pēc Jelgavas pilsētas domes
priekšsēdētāja Andra Rāviņa iniciatīvas Latvijas Lielo pilsētu
asociācija vērsās pie valdības, paužot neapmierinātību par to, ka
neviena no Zemgales reģiona profesionālās izglītības iestādēm nav
iekļauta otrajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu
atlases kārtā. Pēc sarunām valdība tomēr nolēmusi piešķirt 10,9
miljonus latu Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences
centra «Jelgavas Amatniecības vidusskola» infrastruktūras
uzlabošanas un mācību aprīkojuma modernizācijas projektam ERAF.
Tagad skola gaida Ministru kabineta noteikumus, lai varētu
sagatavot nepieciešamo dokumentāciju projekta uzsākšanai. Direktore
Janīna Rudzīte lēš, ka reāli būvdarbi varētu sākties tikai
nākamgad.

J.Rudzīte atzīst – kaut arī ar lielām
pūlēm, tomēr skolai finansējums piešķirts. «Par jaunumiem esam
informēti, taču šobrīd vēl gaidām oficiālu paziņojumu no Izglītības
un zinātnes ministrijas, lai varam rīkoties tālāk,» tā direktore.
Viņa skaidro, ka šobrīd skola konsultējoties ar pašvaldības
speciālistiem ir izstrādājusi dokumentāciju projektēšanas
iepirkumam. Tiklīdz tiks saņemts oficiālais paziņojums, dokumentus
nodos izskatīšanai Valsts izglītības un attīstības aģentūrā, kas
dos «zaļo gaismu», lai varētu izsludināt konkursu uz tehniskā
projekta izstrādi. «Optimālākā prognoze – tehniskais projekts tiks
izstrādāts trīs četros mēnešos, taču pēc tam būs jāizsludina
iepirkumi par būvdarbiem, kas arī aizņems vairākus mēnešus. Tas
nozīmē, ka, visticamāk, būvdarbus varēsim sākt tikai nākamgad
pavasarī,» skaidro J.Rudzīte. Viņa stāsta, ka 10,9 miljoni latu ir
tieši tik liela summa, kāda bija paredzēta stratēģijā, un cer, ka
vērienīgajiem darbiem ar to arī pietiks.

Jāpiebilst, ka maija sākumā Jelgavas
domes deputāti ārkārtas domes sēdē nolēma piešķirt skolai
līdzfinansējumu 500 tūkstošu latu apmērā projekta
īstenošanai.

Projektā plānots rekonstruēt dienesta
viesnīcu, mācību korpusu, sakārtojot iekšējās
inženierkomunikācijas, tiks paplašināts arī ieejas tunelis no
Pulkveža O.Kalpaka ielas, kas šobrīd kalpo kā pārejas gaitenis no
vienas ēkas uz otru, lai šeit izvietotu vairākas laboratorijas un
četras mācību klases. Visām ēkām tiks veikti energoefektivitātes
pasākumi: nomainīti logi, durvis un siltināta fasāde. Šajā ERAF
projektā skola tiks pieslēgta arī pilsētas kanalizācijas sistēmai.
Pagalmā tiks demontēta garāža un laboratorija, kurā vairs nestrādā,
tā vietā izveidojot stāvlaukumu. Bet par vērienīgākajiem darbiem
direktore sauc divu laboratoriju būvniecību un aprīkošanu. Proti,
pie jaunām darbnīcām tiks automehāniķi un jaunieši, kuri mācās
būvdarbu izglītības programmā. Tāpat tiks sakārtota arī skolai
piegulošā teritorija. «Nauda ir paredzēta arī mācību iekārtu un
aprīkojuma uzlabošanai visās izglītības programmās,» tā J.Rudzīte,
piebilstot, ka šobrīd vēl nav zināms, cik procenti no finansējuma
tam drīkstēs izlietot.

«Šobrīd dažādu saimniecisko jautājumu
risināšana nereti novirza no pedagoģiskā darba, jo infrastruktūra
ir novecojusi un mums nepieciešami uzlabojumi. Sakoptā vidē ir
daudz vieglāk strādāt,» tā direktore, uzsverot, ka kompetenču
centra uzdevums ir izglītot arī citu profesionālo izglītības
iestāžu izglītojamos darbam ar jaunākajām tehnoloģijām. Uzlabojot
infrastruktūru, pavērsies plašākas iespējas sadarbībai. Jau šobrīd
ir notikušas sarunas ar LLU Meža fakultātes vadību par to, ka,
iespējams, 1. kursa studenti varēs praktizēties Amatniecības
vidusskolas darbnīcās. «Tāpat būs ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem.
Mums būs moderna mācību bāze ar jaunajām tehnoloģijām, lai
sagatavotu profesionāļus reģionam un valstī nepieciešamās nozarēs,»
tā direktore.