15.6 °C, 2 m/s, 92.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāValsts ar pabalstiem grib uzlabot demogrāfisko situāciju
Valsts ar pabalstiem grib uzlabot demogrāfisko situāciju
24/11/2012

Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemts 2013. gada budžets, kura viena no galvenajām prioritātēm būšot demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Saeima atbalstīja virkni grozījumu likumos, kas paredz no nākamā gada lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem. 

Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemts 2013. gada
budžets, kura viena no galvenajām prioritātēm būšot demogrāfiskās
situācijas uzlabošana. Saeima atbalstīja virkni grozījumu likumos,
kas paredz no nākamā gada lielāku atbalstu ģimenēm ar
bērniem. 

Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, valsts no nākamā gada
pabalstos par mazu bērnu aprūpi maksās vairāk, kā arī paredzējusi
mazināt rindas bērnudārzos.

No 2013. gada 1. janvāra divkāršos krīzes laikā noteiktos
griestus vecāku pabalstam jeb tā sauktajai māmiņalgai, maternitātes
un arī paternitātes pabalstam. Līdz šim vienā no šiem pabalstiem
dienā valsts maksāja 11,51 latu jeb aptuveni 350 latus mēnesī un 50
procentus no summas virs 11,51 lata. Savukārt no nākamā gada tiks
maksāti 23,02 lati dienā jeb ap 700 latu mēnesī un 50 procenti no
summas virs šiem 700 latiem. Tāpat paaugstināsies minimālā vecāku
pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem – no pašreizējiem 63
latiem līdz 100 latiem mēnesī.

Bērna kopšanas pabalsts paaugstināsies no 50 latiem līdz 100
latiem mēnesī par bērna kopšanu no dzimšanas līdz gada vecumam tiem
vecākiem, kuri iepriekš nav strādājuši. Savukārt visiem vecākiem
pabalsts par 1 – 1,5 gadus veca bērna kopšanu pieaugs no
pašreizējiem 30 latiem līdz 100 latiem mēnesī. Tāpat visi vecāki
turpinās saņemt bērna kopšanas pabalstu 30 latu apmērā mēnesī par
pusotra līdz divus gadus veca bērna kopšanu.

Plānots, ka no 2013. gada 1. septembra privātajiem bērnudārziem
no valsts budžeta būs pieejams finansējums to pusotra gada un
vecāku bērnu aprūpei, kuri lielās rindas dēļ netiek pašvaldības
dārziņā. Pašvaldības bērnudārzu rindu problēmu plānots novērst līdz
2014. gadam, un šī jautājuma risināšanai nākamā gada valsts budžetā
atvēlēti 3,22 miljoni latu. Vairākām ministrijām līdz nākamā gada
1. martam vēl ir jāvienojas par finansējuma apmēru par vienu bērnu
un citiem jautājumiem.

Vēl no nākamā gada dubultos obligātās sociālās apdrošināšanas
iemaksas to vecāku pensiju, bezdarba un invaliditātes
apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj mazu bērnu. Patlaban līdz
pusotra gada vecu bērnu kopjošo vecāku pensiju apdrošināšanas
iemaksām novirza 20 procentus no 50 latiem mēnesī, bet šo slieksni
no nākamā gada cels līdz 100 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka
līdzšinējo 10 latu vietā pensiju apdrošināšanai mēnesī tiks
novirzīti 20 lati. Izmaiņas attieksies uz vecākiem, kuri kopj bērnu
līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, tāpat
arī vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku
pabalstu jeb tā saukto māmiņu vai tētu algu. Palielinot sociālās
apdrošināšanas iemaksas, palielināsies vecāku pensijas kapitāls,
raksta portāls «Delfi».

Vai tie ir pareizie mehānismi, ar ko veicināt dzimstību mūsu
valstī? Vai lielāks pabalsts un vieta bērnudārzā ir tas, kas
ģimenēm šobrīd liktu izšķirties par bērniņa nākšanu pasaulē? Uz
šiem jautājumiem atbild Jelgavas jaunās māmiņas.

«Nodrošināta vieta bērnudārzā būtu ļoti liels pluss
ģimenēm»

Ieva Cīrule, gaida otro mazuli:
«Es uzskatu, ka vislielākais atbalsts no valsts vairumam ģimeņu
būtu vietas nodrošināšana bērnudārzā – ja vecāki būtu droši, ka jau
1,5 gadu vecumā ikviens mazulis tiks uzņemts bērnudārzā, tas būtu
liels pluss. Protams, iepriecina fakts, ka valsts domā par to, kā
atbalstīt ģimenes ar bērniem, bet arī man šķiet, ka diezin vai
naudas pabalsts ir tas, kas demogrāfisko situāciju veicinās
visvairāk. Iespējams, tas varētu likt izšķirties par mazuli kādā
ģimenē, kurā bērniņš pieteicies neplānoti, bet ģimenēs, kur mazuli
plāno, vairāk skatās uz citiem aspektiem. Arī man draugu pulkā ir
ģimenes, kuras labprāt vēlētos otro un pat trešo bērniņu, bet
diemžēl viņu finansiālā situācija to neatļauj. Un nav jau runa par
100 latu pabalstu vai māmiņalgas griestiem. Ģimenei, piemēram,
vienkārši mājoklis ir par šauru, un tam jau nepieciešami daudz
lielāki ieguldījumi… Tāds vienkāršs piemērs – vīrs strādā valsts
darbā ar algu ap 400 latu, sieva arī strādā valsts darbā, un viņas
alga ir ap 300 latu: kā jūs domājat, vai viņi var atļauties šobrīd
iegādāties dzīvokli un domāt par otru bērniņu?! Tāpēc es uzskatu,
ka viens vai otrs pabalsts neko neatrisinās – valstij ir jādomā par
darba vietu radīšanu, to, lai cilvēks varētu nopelnīt sev pienācīgu
algu un justies droši, lai viņam nebūtu jādomā, kā pabarot un
apģērbt savu ģimeni.

Mēs savā ģimenē gaidām ierodamies otro bērniņu un paļaujamies
tikai uz sevi, bet cik ir tādu ģimeņu, kuras nevar šodien tā droši
teikt, ka paļaujas uz sevi un savu rītdienu? Neesmu gan nekur
dzirdējusi aprēķinus, cik varētu izmaksāt viena bērna
izaudzināšana. Taču pati šobrīd jau kārtoju savu dzemdību somu –
tikai pats nepieciešamākais izmaksā ap 100 latu. Taču mēs ģimenē
uzskatām, ka atbildība par savu mazuli ir jāuzņemas vecākiem un
nebūtu godīgi prasīt visu atbildību no valsts – lēmumu par bērniņu
taču pieņem vecāki, nevis valsts. Tāpēc man vienlaikus ar valsts
soļiem gribas jautāt – ko mēs paši darām, lai uzlabotu situāciju
savā valstī?!»

«Vai man būs viegli atrast darbu, kad mājās divi mazi bērni,
bet es pati – ar diplomu kabatā un bez pieredzes?!»

Diāna, gaida otro bērniņu:
«Ja jau valsts izpildīs visu to, ko tagad sola, tad varbūt zināms
labums no tā būs. Taču es nedomāju, ka naudas pabalsts ir tas, kas
nosaka bērniņa nākšanu pasaulē. Vēl jo vairāk, ja tu jau tagad
zini, ka tas valsts atbalsts tev būs līdz bērna divu gadu vecumam.
Bet ko pēc tam? Bērns ir jāuztur arī pēc divu gadu vecuma, un tieši
tāpēc man šķiet, ka daudz nozīmīgāk par šādiem pabalstiem ir
uzlabot vispārējo ekonomisko situāciju valstī – lai cilvēks varētu
būt drošs par savu rītdienu, lai viņam būtu labi apmaksāts darbs,
kas ļauj pašiem uzturēt savu ģimeni. Mūsu ģimenes budžets šobrīd ir
ap 800 latu, un tik un tā ar to pietiek tikai, lai vienkārši
dzīvotu. Mēs nevaram atļauties ceļot vai brīvi tērēt savus
līdzekļus: dzīvokli īrējam, sākas apkures sezona, kas nav lēts
prieks, mašīna jāuztur… Ģimenēs, kur tētis ir vienīgais, kas
strādā, jāsaprot, ko no viņa prasa šobrīd nopelnīt tik, lai
uzturētu visu ģimeni. Tas nav viegli! Tāpēc, manuprāt, pareizais
ceļš ir domāt par vietu nodrošinājumu bērnudārzā visiem mazuļiem,
lai mammas varētu laicīgi atgriezties darba tirgū. Un tad, no otras
puses, vai mamma šobrīd var veiksmīgi atgriezties darba tirgū? Es
esmu jaunā māmiņa, kura pēc studijām vēl nav strādājusi. Vai man
būs viegli atrast darbu, kad mājās būs divi mazi bērni, bet es pati
– ar diplomu kabatā un bez pieredzes?! Kurš piekritīs mani ņemt
darbā? Esmu pārliecināta, ka šobrīd to ir iespējams izdarīt tikai
uz pazīšanās rēķina, bet tas nav pareizi. Manuprāt, arī te valsts
varētu domāt par kādu atbalstu jaunajām māmiņām, kurām jāatgriežas
darba tirgū

Nodokļu atlaides? Šaubos, vai tas ir pareizais stimuls ģimenēm.
Mūsu valstī viss tik strauji mainās – tūlīt vēl ieviesīs eiro, un
tu nevari zināt, kas pēc tā mainīsies.

Tieši tāpēc, manuprāt, šobrīd bērniņu plāno tikai tās ģimenes,
kas paļaujas pašas uz sevi, nevis valsti. Arī mēs rēķināmies ar to,
kas ir pašiem, nevis ar to, ko varētu dot valsts. Kad piedzima
pirmā meitiņa, tolaik vēl bija strādājošā tēta alga. Bet mūsu
ģimenē to saņēmām tikai pāris mēnešu, un viss – šo atbalstu
«nogrieza». Tā kā esam jau pieraduši, ka ne uz visu, ko sola, var
paļauties un ar to rēķināties nākotnē.»

«Plānojot otro bērnu, valsts atbalsts kļūst svarīgāks»

Signija Borisenoka, meitiņas mamma:
«Man šķiet, ka šāds valdības plāns būtiski Latvijas demogrāfisko
situāciju neuzlabos. Es nedomāju, ka var atrast daudz tādu
sieviešu, kuras būtu gatavas dzemdēt bērnus tikai naudas pabalsta
dēļ. Pirmām kārtām ir jānodrošina cilvēkiem darbs.

Kad mēs plānojām pirmo mazuli, vispār neskatījāmies uz to, ko
mums dos valsts, – tobrīd svarīgākais bija mūsu pašu lēmums, ka
vēlamies ģimenē mazuli. Un neesam mēs tie turīgākie. Tobrīd vēl
sakrita, ka vienlaikus ar mūsu lēmumu par bērniņu nāca krīzes laiks
ar štatu samazināšanu, un arī es zaudēju darbu. Ja skatās no
ekonomiskās puses, tad tas nebija labvēlīgākais brīdis, bet mēs
savu lēmumu nemainījām. Kaut kā esam pieraduši paļauties vairāk uz
sevi, jo valstī šodien var būt viena situācija, bet rīt – jau
cita.

Meitiņai jau ir divi gadi, un, ja skatos no šā brīža pozīcijām,
laikam jāatzīst, ka otram bērnam gan vēl neesam gatavi. Varbūt tā
arī ir, ka otrais bērniņš liek vairāk domāt, vai vari to atļauties.
Šobrīd mūsu ģimenes budžets ir ap 400 latiem, un tas, mūsuprāt,
pietiek tikai viena bērna uzturēšanai. Tāpēc, lai sāktu domāt par
otru mazuli, daudz svarīgāk ir apsvērt situāciju.

Ja runājam par valsts atbalstu, tad, manuprāt, pats svarīgākais
no tā ir māmiņu alga – bija taču laiks, kad tētis varēja saņemt
māmiņalgu un vēl strādāt, bet tagad pat tām pašām mammu algām bija
uzlikti griesti. Tāpat nezinu, vai nodokļu atvieglojumi ir tas, kas
var stimulēt radīt bērnus, jo lielākajai daļai jau nemaz nav to
lielo algu, tāpēc pieļauju, ka vairumam tomēr svarīgāka ir māmiņu
alga un citi pabalsti, nevis nodokļu atvieglojumi.

Taču esmu novērojusi, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs – bija mums
draugos ģimene, kura ilgi visiem stāstīja, ka bērnu atļauties
nevar, ka nebūs viņiem to bērnu tik drīz, jo mazajam taču vajag tik
daudz – viņi nevar atļauties to, to un to… Bet vienu dienu viņi
vienkārši paziņoja, ka gaida mazuli. Patiesībā ir tā: jo tu vairāk
nopelni, jo augstākas kļūst tavas prasības, un tad, ja tu
neapstājies, tā arī nekad nebūsi gatavs bērniņam.»

Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto no privātā arhīva