Pagājušajā nedēļā Saeimā tika pieņemts 2013. gada budžets, kura viena no galvenajām prioritātēm būšot demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Saeima atbalstīja virkni grozījumu likumos, kas paredz no nākamā gada lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, valsts no nākamā gada pabalstos par mazu bērnu aprūpi maksās vairāk, kā arī paredzējusi mazināt rindas bērnudārzos.
No 2013. gada 1. janvāra divkāršos krīzes laikā noteiktos griestus vecāku pabalstam jeb tā sauktajai māmiņalgai, maternitātes un arī paternitātes pabalstam. Līdz šim vienā no šiem pabalstiem dienā valsts maksāja 11,51 latu jeb aptuveni 350 latus mēnesī un 50 procentus no summas virs 11,51 lata. Savukārt no nākamā gada tiks maksāti 23,02 lati dienā jeb ap 700 latu mēnesī un 50 procenti no summas virs šiem 700 latiem. Tāpat paaugstināsies minimālā vecāku pabalsta apmērs sociāli apdrošinātiem vecākiem – no pašreizējiem 63 latiem līdz 100 latiem mēnesī.
Bērna kopšanas pabalsts paaugstināsies no 50 latiem līdz 100 latiem mēnesī par bērna kopšanu no dzimšanas līdz gada vecumam tiem vecākiem, kuri iepriekš nav strādājuši. Savukārt visiem vecākiem pabalsts par 1 – 1,5 gadus veca bērna kopšanu pieaugs no pašreizējiem 30 latiem līdz 100 latiem mēnesī. Tāpat visi vecāki turpinās saņemt bērna kopšanas pabalstu 30 latu apmērā mēnesī par pusotra līdz divus gadus veca bērna kopšanu.
Plānots, ka no 2013. gada 1. septembra privātajiem bērnudārziem no valsts budžeta būs pieejams finansējums to pusotra gada un vecāku bērnu aprūpei, kuri lielās rindas dēļ netiek pašvaldības dārziņā. Pašvaldības bērnudārzu rindu problēmu plānots novērst līdz 2014. gadam, un šī jautājuma risināšanai nākamā gada valsts budžetā atvēlēti 3,22 miljoni latu. Vairākām ministrijām līdz nākamā gada 1. martam vēl ir jāvienojas par finansējuma apmēru par vienu bērnu un citiem jautājumiem.
Vēl no nākamā gada dubultos obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas to vecāku pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj mazu bērnu. Patlaban līdz pusotra gada vecu bērnu kopjošo vecāku pensiju apdrošināšanas iemaksām novirza 20 procentus no 50 latiem mēnesī, bet šo slieksni no nākamā gada cels līdz 100 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka līdzšinējo 10 latu vietā pensiju apdrošināšanai mēnesī tiks novirzīti 20 lati. Izmaiņas attieksies uz vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu, tāpat arī vecākiem, kuri kopj bērnu līdz gada vecumam un saņem vecāku pabalstu jeb tā saukto māmiņu vai tētu algu. Palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas, palielināsies vecāku pensijas kapitāls, raksta portāls «Delfi».
Vai tie ir pareizie mehānismi, ar ko veicināt dzimstību mūsu valstī? Vai lielāks pabalsts un vieta bērnudārzā ir tas, kas ģimenēm šobrīd liktu izšķirties par bērniņa nākšanu pasaulē? Uz šiem jautājumiem atbild Jelgavas jaunās māmiņas.
Ieva Cīrule, gaida otro mazuli: «Es uzskatu, ka vislielākais atbalsts no valsts vairumam ģimeņu būtu vietas nodrošināšana bērnudārzā – ja vecāki būtu droši, ka jau 1,5 gadu vecumā ikviens mazulis tiks uzņemts bērnudārzā, tas būtu liels pluss. Protams, iepriecina fakts, ka valsts domā par to, kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, bet arī man šķiet, ka diezin vai naudas pabalsts ir tas, kas demogrāfisko situāciju veicinās visvairāk. Iespējams, tas varētu likt izšķirties par mazuli kādā ģimenē, kurā bērniņš pieteicies neplānoti, bet ģimenēs, kur mazuli plāno, vairāk skatās uz citiem aspektiem. Arī man draugu pulkā ir ģimenes, kuras labprāt vēlētos otro un pat trešo bērniņu, bet diemžēl viņu finansiālā situācija to neatļauj. Un nav jau runa par 100 latu pabalstu vai māmiņalgas griestiem. Ģimenei, piemēram, vienkārši mājoklis ir par šauru, un tam jau nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi… Tāds vienkāršs piemērs – vīrs strādā valsts darbā ar algu ap 400 latu, sieva arī strādā valsts darbā, un viņas alga ir ap 300 latu: kā jūs domājat, vai viņi var atļauties šobrīd iegādāties dzīvokli un domāt par otru bērniņu?! Tāpēc es uzskatu, ka viens vai otrs pabalsts neko neatrisinās – valstij ir jādomā par darba vietu radīšanu, to, lai cilvēks varētu nopelnīt sev pienācīgu algu un justies droši, lai viņam nebūtu jādomā, kā pabarot un apģērbt savu ģimeni.
Mēs savā ģimenē gaidām ierodamies otro bērniņu un paļaujamies tikai uz sevi, bet cik ir tādu ģimeņu, kuras nevar šodien tā droši teikt, ka paļaujas uz sevi un savu rītdienu? Neesmu gan nekur dzirdējusi aprēķinus, cik varētu izmaksāt viena bērna izaudzināšana. Taču pati šobrīd jau kārtoju savu dzemdību somu – tikai pats nepieciešamākais izmaksā ap 100 latu. Taču mēs ģimenē uzskatām, ka atbildība par savu mazuli ir jāuzņemas vecākiem un nebūtu godīgi prasīt visu atbildību no valsts – lēmumu par bērniņu taču pieņem vecāki, nevis valsts. Tāpēc man vienlaikus ar valsts soļiem gribas jautāt – ko mēs paši darām, lai uzlabotu situāciju savā valstī?!»
Diāna, gaida otro bērniņu: «Ja jau valsts izpildīs visu to, ko tagad sola, tad varbūt zināms labums no tā būs. Taču es nedomāju, ka naudas pabalsts ir tas, kas nosaka bērniņa nākšanu pasaulē. Vēl jo vairāk, ja tu jau tagad zini, ka tas valsts atbalsts tev būs līdz bērna divu gadu vecumam. Bet ko pēc tam? Bērns ir jāuztur arī pēc divu gadu vecuma, un tieši tāpēc man šķiet, ka daudz nozīmīgāk par šādiem pabalstiem ir uzlabot vispārējo ekonomisko situāciju valstī – lai cilvēks varētu būt drošs par savu rītdienu, lai viņam būtu labi apmaksāts darbs, kas ļauj pašiem uzturēt savu ģimeni. Mūsu ģimenes budžets šobrīd ir ap 800 latu, un tik un tā ar to pietiek tikai, lai vienkārši dzīvotu. Mēs nevaram atļauties ceļot vai brīvi tērēt savus līdzekļus: dzīvokli īrējam, sākas apkures sezona, kas nav lēts prieks, mašīna jāuztur… Ģimenēs, kur tētis ir vienīgais, kas strādā, jāsaprot, ko no viņa prasa šobrīd nopelnīt tik, lai uzturētu visu ģimeni. Tas nav viegli! Tāpēc, manuprāt, pareizais ceļš ir domāt par vietu nodrošinājumu bērnudārzā visiem mazuļiem, lai mammas varētu laicīgi atgriezties darba tirgū. Un tad, no otras puses, vai mamma šobrīd var veiksmīgi atgriezties darba tirgū? Es esmu jaunā māmiņa, kura pēc studijām vēl nav strādājusi. Vai man būs viegli atrast darbu, kad mājās būs divi mazi bērni, bet es pati – ar diplomu kabatā un bez pieredzes?! Kurš piekritīs mani ņemt darbā? Esmu pārliecināta, ka šobrīd to ir iespējams izdarīt tikai uz pazīšanās rēķina, bet tas nav pareizi. Manuprāt, arī te valsts varētu domāt par kādu atbalstu jaunajām māmiņām, kurām jāatgriežas darba tirgū
Nodokļu atlaides? Šaubos, vai tas ir pareizais stimuls ģimenēm. Mūsu valstī viss tik strauji mainās – tūlīt vēl ieviesīs eiro, un tu nevari zināt, kas pēc tā mainīsies.
Tieši tāpēc, manuprāt, šobrīd bērniņu plāno tikai tās ģimenes, kas paļaujas pašas uz sevi, nevis valsti. Arī mēs rēķināmies ar to, kas ir pašiem, nevis ar to, ko varētu dot valsts. Kad piedzima pirmā meitiņa, tolaik vēl bija strādājošā tēta alga. Bet mūsu ģimenē to saņēmām tikai pāris mēnešu, un viss – šo atbalstu «nogrieza». Tā kā esam jau pieraduši, ka ne uz visu, ko sola, var paļauties un ar to rēķināties nākotnē.»
Signija Borisenoka, meitiņas mamma: «Man šķiet, ka šāds valdības plāns būtiski Latvijas demogrāfisko situāciju neuzlabos. Es nedomāju, ka var atrast daudz tādu sieviešu, kuras būtu gatavas dzemdēt bērnus tikai naudas pabalsta dēļ. Pirmām kārtām ir jānodrošina cilvēkiem darbs.
Kad mēs plānojām pirmo mazuli, vispār neskatījāmies uz to, ko mums dos valsts, – tobrīd svarīgākais bija mūsu pašu lēmums, ka vēlamies ģimenē mazuli. Un neesam mēs tie turīgākie. Tobrīd vēl sakrita, ka vienlaikus ar mūsu lēmumu par bērniņu nāca krīzes laiks ar štatu samazināšanu, un arī es zaudēju darbu. Ja skatās no ekonomiskās puses, tad tas nebija labvēlīgākais brīdis, bet mēs savu lēmumu nemainījām. Kaut kā esam pieraduši paļauties vairāk uz sevi, jo valstī šodien var būt viena situācija, bet rīt – jau cita.
Meitiņai jau ir divi gadi, un, ja skatos no šā brīža pozīcijām, laikam jāatzīst, ka otram bērnam gan vēl neesam gatavi. Varbūt tā arī ir, ka otrais bērniņš liek vairāk domāt, vai vari to atļauties. Šobrīd mūsu ģimenes budžets ir ap 400 latiem, un tas, mūsuprāt, pietiek tikai viena bērna uzturēšanai. Tāpēc, lai sāktu domāt par otru mazuli, daudz svarīgāk ir apsvērt situāciju.
Ja runājam par valsts atbalstu, tad, manuprāt, pats svarīgākais no tā ir māmiņu alga – bija taču laiks, kad tētis varēja saņemt māmiņalgu un vēl strādāt, bet tagad pat tām pašām mammu algām bija uzlikti griesti. Tāpat nezinu, vai nodokļu atvieglojumi ir tas, kas var stimulēt radīt bērnus, jo lielākajai daļai jau nemaz nav to lielo algu, tāpēc pieļauju, ka vairumam tomēr svarīgāka ir māmiņu alga un citi pabalsti, nevis nodokļu atvieglojumi.
Taču esmu novērojusi, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs – bija mums draugos ģimene, kura ilgi visiem stāstīja, ka bērnu atļauties nevar, ka nebūs viņiem to bērnu tik drīz, jo mazajam taču vajag tik daudz – viņi nevar atļauties to, to un to… Bet vienu dienu viņi vienkārši paziņoja, ka gaida mazuli. Patiesībā ir tā: jo tu vairāk nopelni, jo augstākas kļūst tavas prasības, un tad, ja tu neapstājies, tā arī nekad nebūsi gatavs bērniņam.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto no privātā arhīva