-4 °C, 3.6 m/s, 82.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāValsts galvojums «kustina» nekustamā īpašuma tirgu
Valsts galvojums «kustina» nekustamā īpašuma tirgu
08/11/2015

Lai ģimenēm ar bērniem palīdzētu iegādāties mājokli, gada sākumā tika ieviesta valsts galvojuma programma, kas ļauj samazināt pirmo iemaksu par mājokli. Uz šo brīdi Latvijas bankās ir izsniegts 41 kredīts ar valsts galvojumu mājokļa iegādei tieši Jelgavā. Nekustamā īpašuma nozares speciālisti atzīst, ka pro­gramma veicina kustību tirgū, tomēr ne visas ģimenes, kuras to vēlētos, var šo programmu izmantot.

Ilze Knusle-Jankevica

Lai ģimenēm ar bērniem palīdzētu
iegādāties mājokli, gada sākumā tika ieviesta valsts galvojuma
programma, kas ļauj samazināt pirmo iemaksu par mājokli. Uz šo
brīdi Latvijas bankās ir izsniegts 41 kredīts ar valsts galvojumu
mājokļa iegādei tieši Jelgavā. Nekustamā īpašuma nozares
speciālisti atzīst, ka pro­gramma veicina kustību tirgū, tomēr ne
visas ģimenes, kuras to vēlētos, var šo programmu
izmantot.

Programma paredz, ka ģimenei ar bērniem tiek
piešķirts galvojums, tādējādi samazinot pirmo iemaksu par mājokli.
Tas ģimenēm paver lielākas iespējas iegādāties pašām savu mājokli,
jo galvenokārt šķērslis ir tas, ka ģimenei nav naudas pirmajai
iemaksai. Tiesa, galvojums nav dāvana, un arī tas ir jāatmaksā.

 

Izsniegti kredīti 1,2 miljonu
vērtībā

Galvojuma programma sāka darboties gada
sākumā, un tās mērķauditorija ir ģimenes ar bērniem, kas vēlas
iegādāties vai būvēt mājokli. Kā norāda Latvijas attīstības finanšu
institūcijas «Altum», kas ir galvojuma programmas īstenotājs
sadarbībā ar komercbankām, pārstāve Sandra Eglīte, šobrīd Latvijā
izsniegti 878 galvojumi – tas nozīmē, ka atbalstu mājokļa iegādei
saņēmušas 878 ģimenes ar bērniem. Visās šajās ģimenēs kopā aug 1323
bērni. Mājokļa iegādei Jelgavā galvojums piešķirts 41 ģimenei,
kurās kopā aug 57 bērni.

Programmas gaitā izsniegto kredītu kopējā
summa ir 45,9 miljoni eiro, savukārt galvojumu kopējā summa ir 5,4
miljoni. Attiecīgi Jelgavā ar galvojumu programmas atbalstu ģimenes
iegādājušās mājokļus par 1,2 miljoniem eiro – tāda ir piešķirto
kredītu kopējā summa. Valsts šīm ģimenēm nodrošinājusi galvojumus
par 143 000 eiro.

Lielākoties – ģimenes ar vienu vai
diviem bērniem

Kredītus galvojuma programmas gaitā izsniedz
sešas bankas: «Citadele», «SEB banka», «Swedbank», «Nordea», «ABLV
Bank» un «DNB banka». Datus par kredītiem bankas neizpauž, jo tie
ir konfidenciāli, tomēr «Altum» rīcībā esošā informācija liecina:
vidēji Jelgavā ģimeņu hipotekārā aizdevuma, kuram piesaistīts
galvojums, apmērs ir 29 000 eiro un aizdevuma summas amplitūda
ir no 13 līdz 68 tūkstošiem eiro.

Kādas ģimenes Jelgavā izmantojušas galvojuma
programmu? Lielākoties tās ir ģimenes ar vienu vai diviem bērniem.
Ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, bijušas tikai trīs. «Esam
novērojuši, ka par mājokļu galvojuma programmu pārsvarā interesējas
jaunas ģimenes ar vienu bērnu. Tā kā bieži vien ģimenei ir
vēlēšanās iegādāties trīs vai četru istabu dzīvokli, iespējams,
tiek domāts par ģimenes pieaugumu, tāpēc jau laicīgi vēlas atrast
sev piemērotu dzīves telpu. Jāpiebilst, ka tāpat ir novērojama
neliela interese par privātmāju iegādi,» stāsta «DNB bankas»
Jelgavas filiāles direktore Zinta Skangale, piebilstot, ka bieži
ģimene jau ir informēta par šo programmu un uz banku nāk ar
konkrētu mērķi, bet, ja ģimene vēlas iegādāties mājokli, bet par
galvojuma programmu nezina, konsultants par to pastāsta.

 

Ne visi atbilst
nosacījumiem

Lai gan programmas mērķis ir atbalstāms, ne
visas ģimenes spēj izpildīt tās nosacījumus, turklāt katrai bankai
ir sava mājokļu kreditēšanas politika. Viens no galvenajiem
klupšanas akmeņiem ir nepietiekami oficiālie ienākumi uz
mājsaimniecību. «Citadeles» Jelgavas filiāles kredītu projektu
vadītāja Madara Ovčarenko skaidro, ka ģimenes kredītspēju samazina,
piemēram, tas, ja tai jau ir citas saistības, kuras kopā ar
plānotajām jaunajām saistībām pārsniedz bankas noteikto ienākumu
līmeni. «Tas nozīmē, ka ģimenes oficiālie ienākumi nenosedz mēneša
maksājumus un minimumu, kam jāpaliek dzīvošanai. Visbiežāk ģimenēm
pietrūkst aptuveni 100 – 200 eiro mēnesī,» tā speciāliste.

Bankās novērojuši, ka ģimene, kas saņēmusi
atteikumu par kredīta piešķiršanu, bankā atgriežas ļoti reti, jo
parasti nespēj sakārtot finansiālo situāciju tā, lai atbilstu
kreditēšanas nosacījumiem. Piemēram, bankā «Citadele» Jelgavā tādi
bijuši trīs gadījumi gada laikā.

Jāpiebilst, ka mēdz būt arī situācijas, kad
klienta spēja aizņemties ir pat lielāka, nekā viņš pats to ir
prognozējis.

 

Nav jābūt oficiālā
laulībā

Galvojuma programmas nosacījumi paredz, ka
aizdevuma ņēmējs ir persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā
ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Tā var būt gan ģimene, kas
oficiāli reģistrējusi laulību, gan pāris, kas dzīvo nereģistrētās
attiecībās, bet kam ir kopīgi bērni un kas dzīvo vienā
mājsaimniecībā. Tāpat kredītņēmējs var būt vientuļais vecāks, kas
bērnu vai bērnus audzina viens.

Galvojuma apmērs ir noteikts atkarībā no bērnu
skaita ģimenē – jo vairāk bērnu, jo lielāks galvojums, bet vienai
ģimenei tas nevar pārsniegt 20 000 eiro.

 

«Ja nevari sakrāt pirmo iemaksu,
kredītu neesi pelnījis»

Vairums nekustamā īpašuma speciālistu valsts
galvojuma programmu vērtē pozitīvi, jo uzskata, ka tā atdzīvina
nekustamā īpašuma tirgu, kas galvenokārt ir atkarīgs tieši no
kreditēšanas apmēriem. «Pieaugošā interese par valsts
līdzfinansējumu veicina nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti un
palielina pieprasījumu gan jauno projektu tirgus segmentā, gan
otrreizējā tirgus segmentā. Jelgava ir viena no pilsētām, kas
pēdējo gadu laikā attīstās, paplašinoties uzņēmējdarbības videi un
piesaistot jaunus iedzīvotājus pilsētai. Šāda tendence neapšaubāmi
atstāj ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu Jelgavas reģionā,»
uzskata SIA «Rent in Riga» valdes loceklis Jānis Lipša.

Tomēr pastāv uzskats, ka šāda programma
mākslīgi ceļ personu kredītspēju, bet ne reālo maksātspēju.
«Noteikti kādam šī programma arī noder. Visvairāk jau pašām bankām,
jo tā kalpo par papildu nodrošinājumu kredītņēmējam. Bankai
kredītņēmēja maksātnespējas gadījumā samazinās risks neatgūt naudu,
par ko ir finansēts attiecīgais nekustamais īpašums. Tajā pašā
laikā uzskatu, ka nav pareizi meklēt veidus, kā cilvēkam tomēr
iedot kredītu, ja vispārējā kartībā viņš šo finansējumu nemaz nevar
atļauties. Ir jābūt iespējai sakrāt kaut desmit procentus no
plānotā dzīvokļa cenas. Dzīvē notiek daudz negaidītu un neplānotu
pavērsienu, kas būtiski ietekmē kredītņēmēja maksātspēju: dzīvojot
pēc principa no rokas mutē un saskaroties ar neplānotiem
izdevumiem, viņam būs apgrūtinoši izpildīt kredītsaistības. Tādēļ
uzskats, ka, nodrošinot jauno ģimeņu pirmo iemaksu, kredītņēmējs
var atļauties uzņemties ilgtermiņa saistības, ir maldīgs,» uzskata
«Arco real estate» valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

 

 

 

«Par ietaupīto naudu ierīkojām apkuri»

Pozitīva pieredze saistībā ar valsts galvojuma
programmu mājokļa iegādei ģimenei ar bērniem ir Zandai Svikšai.
«Mēs pat nebijām apsvēruši šo programmu, bet beigās gan tikām pie
savas sapņu mājas, gan ietaupījām naudu apkurei,» teic viņa.

Svikšu ģimene pēdējos desmit gadus dzīvoja
Rīgā, kur īrēja divistabu dzīvokli Purvciemā, tomēr pēdējos gadus
piecus mieru nedeva doma par savu māju. Kad ģimenē ienāca bērniņš,
viņi saprata, ka ir pienācis laiks meklēt lielāku mājokli. «Sākumā
gan skatījāmies plašākus dzīvokļus turpat Rīgā, bet secinājām, ka
īres cenas ir neadekvāti augstas – sanāca, ka īres maksa par
lielāku dzīvokli bija augstāka nekā kredītmaksājums, pērkot pašiem
savu mājokli,» stāsta Zanda. Tad ģimene sapratusi, ka izdevīgāk ir
iegādāties māju, un sāka meklējumus: novērtējot, ka Pierīgas
privātmāju ciematos viņus neapmierina to infrastruktūra, sākuši
skatīties jau mazliet tālāk – Jūrmalā, Jelgavā, Siguldā.

Savu ideālo māju ģimene atrada Jelgavā, Kļavu
ielā. Tās kopējā platība ir 170 kvadrātmetri, un māja maksājusi
nedaudz vairāk kā 50 000 eiro. Naudu pirmajai iemaksai ģimene
bija krājusi vairākus gadus, jo nolēma, ka papildu kredītus,
piemēram, lai segtu pirmo iemaksu vai izremontētu īpašumu, neņems.
«Mēs pat nebijām domājuši par galvojuma programmu – bijām
apņēmušies tikt galā paši saviem spēkiem. Aizgājām uz konsultāciju
pie bankas kredītu speciālistes, lai saprastu, kādas ir mūsu
iespējas, un viņa mums ieteica izmantot šo programmu. Iepazināmies
ar kritērijiem un sapratām, ka tiem atbilstam,» tā Z.Svikša.
Dokumentu nokārtošana ģimenei gājusi raiti – uz konsultāciju viņi
devušies ceturtdienā, bet jau pirmdienā bankai bija iesniegti visi
nepieciešamie dokumenti. Zanda norāda: ģimenē abi vecāki strādā
(darbs ir oficiāls), tajā aug viens bērns, un kopējie ienākumi uz
mājsaimniecību pārsniedz 1000 eiro mēnesī. «Mūsu ienākumi būtiski
nemainās – dzīvojam no algas līdz algai,» ģimenes materiālo
stāvokli raksturo sieviete.

Nu jau trīs nedēļas Svikšu ģimene dzīvo savā
jaunajā mājā Jelgavā, ik dienu mērojot ceļu uz darbu Rīgā. Tā kā
ģimenei ar vienu bērnu galvojuma programma paredz segt desmit
procentus no pirmās iemaksas, Svikši ietaupīja un par šiem
līdzekļiem savā jaunajā mājā ierīkoja malkas centrālo apkuri. «Ja
arī nebūtu šīs programmas, pie mājas tikuši mēs būtu. Tā kā māja
bija tādā stāvoklī, ka dzīvot tajā var, mēs tāpat būtu pārvākušies,
bet tad, iespējams, mūsu pirmais rudens un ziema Jelgavā būtu
vēsāka, jo apkures sakārtošanai nepieciešamos līdzekļus vajadzētu
atlicināt no algām, un tas prasītu laiku.»

  

«Pietiek ar vienu algu»

Kozlovu ģimenē vienīgais pelnītājs ir vīrs
Juris, tomēr, izvērtējot ģimenes maksātspēju, tas bija pietiekami,
lai ģimenei piešķirtu kredītu mājas iegādei.

Pirms trim gadiem Kozlovu ģimene – tētis,
mamma un divi mazi bērni – pārcēlās uz Jelgavu, kur īrēja nelielu
mājiņu, saimniekiem par to maksājot 115 eiro mēnesī. Kad pieteicās
trešais mazulis, viņi sāka interesēties par iespēju īpašumu
iegādāties paši, pētīja banku nosacījumus, meklēja māju. «Sākumā
bijām domājuši, ka pirksim to pašu māju, kuru īrējam, bet saimnieki
paprasīja 35 000 eiro. Kad dokumentus apskatīja bankā,
pateica, ka par tādu īpašumu maksimālā kredīta summa, ko piešķirs,
ir 25 000. Tad man vajadzētu pašam «uz rokas» 12 000
eiro. It kā jau varēju dabūt, bet beigās nolēmām, ka meklēsim ko
citu,» stāsta J.Kozlovs.

Ģimene atradusi māju Emburgas ielā – tādu,
kādu Juris bija gribējis: divi stāvi, trīs istabas, garāža iekšā,
pirtiņa. Mājas platība ir 96 kvadrātmetri, gandrīz divreiz lielāka
nekā tā, kurā ģimene dzīvoja. «Cena bija 39 000, bet mums pārdeva
par 37 000. Tā kā mums ir divi bērni, rupji rēķinot, pirmajai
iemaksai mums vajadzēja 3400 eiro. Vēl apmēram pusotrs tūkstotis
aizgāja par papīru nokārtošanu. Pusotru gadu bijām krājuši, vēl
vecāki piepalīdzēja,» rēķina Juris. Viņš ģimenē ir vienīgais
pelnītājs. «Bankā rēķināja vidējos ienākumus uz vienu ģimenes
locekli. Bija jābūt ap 300 eiro, bet mums bija stipri vairāk –
gandrīz 500 eiro,» Juris norāda, ka šķērslis nebija arī tas, ka
ģimene gaida trešo bērniņu.

 

«Piedzimstot bērnam, ģimenes kredītspēja dramatiski
saruka»

Andris (vārds ir mainīts) galvojuma programmā
ir vīlies. Viņa galvenais secinājums: sieviete, pat esot darba
tiesiskajās attiecībās, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek
norakstīta, un māmiņalga netiek uzskatīta par pilnvērtīgiem ģimenes
ienākumiem. Līdz ar to ģimenes kredītspēja būtiski sarūk, liedzot
gan iegādāties mājokli, gan jēgpilni izmantot šo programmu.

Andris ar sievu un bērnu dzīvoja savā īpašumā
esošajā nelielajā dzīvoklī Jelgavā. Kad ģimenē pieteicās otrs
mazulis, viņi nolēma, ka nepieciešama lielāka funkcionālā platība –
viņiem piemērotākais variants šķita četristabu dzīvoklis. «Tad
sākām iet pa bankām, lai iepazītos ar kredītu nosacījumiem. Vienā
bankā mums piedāvāja ieķīlāt gan mums jau piederošo īpašumu, gan
to, ko pirksim, gan atrast galvotājus. Galvotājus atrast tā
vienkārši nevarēja, savukārt noteikumi par īpašuma ieķīlāšanu šķita
drakoniski, plus vēl augsts procentu maksājums,» stāsta Andris.
Tomēr situācija nebija tik vienkārša, jo atrast atbilstošu
četristabu dzīvokli Jelgavā tobrīd bija grūti. «Šādi dzīvokļi
galvenokārt ir noteiktas sērijas mājās, pārsvarā deviņstāvenēs,
piemēram, Ganību ielā un Loka maģistrālē, tāpēc piedāvājums tirgū
nav tik liels, turklāt tas tikpat kā nemainās,» viņš novērojis.
Bijusi doma pirkt dzīvokli ne tik labā stāvoklī un remontēt pašu
spēkiem – lētākie dzīvokļi pašvakākā stāvoklī bija pieejami par
22 000 – 25 000 eiro. Bet, tā kā jaunais dzīvoklis ir
ķīla, bankas nelabprāt pieļauj šādu variantu.

Dzīvoklim jābūt labam, bet tādi jau ar
pieņemamu remontu tirgū bija pieejami par 35 000 – 37 000
eiro. «Starpība ir vairāk nekā desmit tūkstoši, bet pats remontu
var uztaisīt par diviem trim tūkstošiem,» vērtē Andris. Ģimene
mēģinājusi pārdot arī savu dzīvokli, bet galvenokārt interesējušās
nekustamā īpašuma firmas, kuras prognozējušas: lai dzīvokli
pārdotu, nepieciešams teju pusgads.

Dzīvokļa meklējumi prasīja laiku, un otrreiz
bankās ģimene vērsās jau tad, kad otrs bērniņš bija piedzimis un
sieva bija bērna kopšanas atvaļinājumā. «Pēkšņi mūsu ģimenes
kredītspēja nokritās līdz padsmit tūkstošiem,» Andris ir sašutis,
ka vismaz šīs bankas vērtējumā māmiņ­alga netiek uzskatīta par
pilnvērtīgiem ģimenes ienākumiem.

Andris uzsver: «Mūsu piemērs norāda uz to, ka
valsts galvojuma programmā un kreditēšanas sistēmā ir robi. No
vienas puses, jo vairāk bērnu, jo labāk – lielāks atbalsta procents
no programmas, bet, no otras puses, jo vairāk bērnu, jo lielāks
apgādājamo personu skaits, un, ja ienākumi nepieaug, tad
likumsakarīgi kredīta limits sarūk. Tas nav pārāk liels
pārsteigums, jo bankas kreditēšanas jautājumos kopumā šobrīd ir
piesardzīgas.»