Lai ģimenēm ar bērniem palīdzētu iegādāties mājokli, gada sākumā tika ieviesta valsts galvojuma programma, kas ļauj samazināt pirmo iemaksu par mājokli. Uz šo brīdi Latvijas bankās ir izsniegts 41 kredīts ar valsts galvojumu mājokļa iegādei tieši Jelgavā. Nekustamā īpašuma nozares speciālisti atzīst, ka programma veicina kustību tirgū, tomēr ne visas ģimenes, kuras to vēlētos, var šo programmu izmantot.
Ilze Knusle-Jankevica
Programma paredz, ka ģimenei ar bērniem tiek piešķirts galvojums, tādējādi samazinot pirmo iemaksu par mājokli. Tas ģimenēm paver lielākas iespējas iegādāties pašām savu mājokli, jo galvenokārt šķērslis ir tas, ka ģimenei nav naudas pirmajai iemaksai. Tiesa, galvojums nav dāvana, un arī tas ir jāatmaksā.
Izsniegti kredīti 1,2 miljonu vērtībā
Galvojuma programma sāka darboties gada sākumā, un tās mērķauditorija ir ģimenes ar bērniem, kas vēlas iegādāties vai būvēt mājokli. Kā norāda Latvijas attīstības finanšu institūcijas «Altum», kas ir galvojuma programmas īstenotājs sadarbībā ar komercbankām, pārstāve Sandra Eglīte, šobrīd Latvijā izsniegti 878 galvojumi – tas nozīmē, ka atbalstu mājokļa iegādei saņēmušas 878 ģimenes ar bērniem. Visās šajās ģimenēs kopā aug 1323 bērni. Mājokļa iegādei Jelgavā galvojums piešķirts 41 ģimenei, kurās kopā aug 57 bērni.
Programmas gaitā izsniegto kredītu kopējā summa ir 45,9 miljoni eiro, savukārt galvojumu kopējā summa ir 5,4 miljoni. Attiecīgi Jelgavā ar galvojumu programmas atbalstu ģimenes iegādājušās mājokļus par 1,2 miljoniem eiro – tāda ir piešķirto kredītu kopējā summa. Valsts šīm ģimenēm nodrošinājusi galvojumus par 143 000 eiro.
Lielākoties – ģimenes ar vienu vai diviem bērniem
Kredītus galvojuma programmas gaitā izsniedz sešas bankas: «Citadele», «SEB banka», «Swedbank», «Nordea», «ABLV Bank» un «DNB banka». Datus par kredītiem bankas neizpauž, jo tie ir konfidenciāli, tomēr «Altum» rīcībā esošā informācija liecina: vidēji Jelgavā ģimeņu hipotekārā aizdevuma, kuram piesaistīts galvojums, apmērs ir 29 000 eiro un aizdevuma summas amplitūda ir no 13 līdz 68 tūkstošiem eiro.
Kādas ģimenes Jelgavā izmantojušas galvojuma programmu? Lielākoties tās ir ģimenes ar vienu vai diviem bērniem. Ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērnu, bijušas tikai trīs. «Esam novērojuši, ka par mājokļu galvojuma programmu pārsvarā interesējas jaunas ģimenes ar vienu bērnu. Tā kā bieži vien ģimenei ir vēlēšanās iegādāties trīs vai četru istabu dzīvokli, iespējams, tiek domāts par ģimenes pieaugumu, tāpēc jau laicīgi vēlas atrast sev piemērotu dzīves telpu. Jāpiebilst, ka tāpat ir novērojama neliela interese par privātmāju iegādi,» stāsta «DNB bankas» Jelgavas filiāles direktore Zinta Skangale, piebilstot, ka bieži ģimene jau ir informēta par šo programmu un uz banku nāk ar konkrētu mērķi, bet, ja ģimene vēlas iegādāties mājokli, bet par galvojuma programmu nezina, konsultants par to pastāsta.
Ne visi atbilst nosacījumiem
Lai gan programmas mērķis ir atbalstāms, ne visas ģimenes spēj izpildīt tās nosacījumus, turklāt katrai bankai ir sava mājokļu kreditēšanas politika. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem ir nepietiekami oficiālie ienākumi uz mājsaimniecību. «Citadeles» Jelgavas filiāles kredītu projektu vadītāja Madara Ovčarenko skaidro, ka ģimenes kredītspēju samazina, piemēram, tas, ja tai jau ir citas saistības, kuras kopā ar plānotajām jaunajām saistībām pārsniedz bankas noteikto ienākumu līmeni. «Tas nozīmē, ka ģimenes oficiālie ienākumi nenosedz mēneša maksājumus un minimumu, kam jāpaliek dzīvošanai. Visbiežāk ģimenēm pietrūkst aptuveni 100 – 200 eiro mēnesī,» tā speciāliste.
Bankās novērojuši, ka ģimene, kas saņēmusi atteikumu par kredīta piešķiršanu, bankā atgriežas ļoti reti, jo parasti nespēj sakārtot finansiālo situāciju tā, lai atbilstu kreditēšanas nosacījumiem. Piemēram, bankā «Citadele» Jelgavā tādi bijuši trīs gadījumi gada laikā.
Jāpiebilst, ka mēdz būt arī situācijas, kad klienta spēja aizņemties ir pat lielāka, nekā viņš pats to ir prognozējis.
Nav jābūt oficiālā laulībā
Galvojuma programmas nosacījumi paredz, ka aizdevuma ņēmējs ir persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Tā var būt gan ģimene, kas oficiāli reģistrējusi laulību, gan pāris, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās, bet kam ir kopīgi bērni un kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Tāpat kredītņēmējs var būt vientuļais vecāks, kas bērnu vai bērnus audzina viens.
Galvojuma apmērs ir noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē – jo vairāk bērnu, jo lielāks galvojums, bet vienai ģimenei tas nevar pārsniegt 20 000 eiro.
«Ja nevari sakrāt pirmo iemaksu, kredītu neesi pelnījis»
Vairums nekustamā īpašuma speciālistu valsts galvojuma programmu vērtē pozitīvi, jo uzskata, ka tā atdzīvina nekustamā īpašuma tirgu, kas galvenokārt ir atkarīgs tieši no kreditēšanas apmēriem. «Pieaugošā interese par valsts līdzfinansējumu veicina nekustamo īpašumu tirgus aktivitāti un palielina pieprasījumu gan jauno projektu tirgus segmentā, gan otrreizējā tirgus segmentā. Jelgava ir viena no pilsētām, kas pēdējo gadu laikā attīstās, paplašinoties uzņēmējdarbības videi un piesaistot jaunus iedzīvotājus pilsētai. Šāda tendence neapšaubāmi atstāj ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu Jelgavas reģionā,» uzskata SIA «Rent in Riga» valdes loceklis Jānis Lipša.
Tomēr pastāv uzskats, ka šāda programma mākslīgi ceļ personu kredītspēju, bet ne reālo maksātspēju. «Noteikti kādam šī programma arī noder. Visvairāk jau pašām bankām, jo tā kalpo par papildu nodrošinājumu kredītņēmējam. Bankai kredītņēmēja maksātnespējas gadījumā samazinās risks neatgūt naudu, par ko ir finansēts attiecīgais nekustamais īpašums. Tajā pašā laikā uzskatu, ka nav pareizi meklēt veidus, kā cilvēkam tomēr iedot kredītu, ja vispārējā kartībā viņš šo finansējumu nemaz nevar atļauties. Ir jābūt iespējai sakrāt kaut desmit procentus no plānotā dzīvokļa cenas. Dzīvē notiek daudz negaidītu un neplānotu pavērsienu, kas būtiski ietekmē kredītņēmēja maksātspēju: dzīvojot pēc principa no rokas mutē un saskaroties ar neplānotiem izdevumiem, viņam būs apgrūtinoši izpildīt kredītsaistības. Tādēļ uzskats, ka, nodrošinot jauno ģimeņu pirmo iemaksu, kredītņēmējs var atļauties uzņemties ilgtermiņa saistības, ir maldīgs,» uzskata «Arco real estate» valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Pozitīva pieredze saistībā ar valsts galvojuma programmu mājokļa iegādei ģimenei ar bērniem ir Zandai Svikšai. «Mēs pat nebijām apsvēruši šo programmu, bet beigās gan tikām pie savas sapņu mājas, gan ietaupījām naudu apkurei,» teic viņa.
Svikšu ģimene pēdējos desmit gadus dzīvoja Rīgā, kur īrēja divistabu dzīvokli Purvciemā, tomēr pēdējos gadus piecus mieru nedeva doma par savu māju. Kad ģimenē ienāca bērniņš, viņi saprata, ka ir pienācis laiks meklēt lielāku mājokli. «Sākumā gan skatījāmies plašākus dzīvokļus turpat Rīgā, bet secinājām, ka īres cenas ir neadekvāti augstas – sanāca, ka īres maksa par lielāku dzīvokli bija augstāka nekā kredītmaksājums, pērkot pašiem savu mājokli,» stāsta Zanda. Tad ģimene sapratusi, ka izdevīgāk ir iegādāties māju, un sāka meklējumus: novērtējot, ka Pierīgas privātmāju ciematos viņus neapmierina to infrastruktūra, sākuši skatīties jau mazliet tālāk – Jūrmalā, Jelgavā, Siguldā.
Savu ideālo māju ģimene atrada Jelgavā, Kļavu ielā. Tās kopējā platība ir 170 kvadrātmetri, un māja maksājusi nedaudz vairāk kā 50 000 eiro. Naudu pirmajai iemaksai ģimene bija krājusi vairākus gadus, jo nolēma, ka papildu kredītus, piemēram, lai segtu pirmo iemaksu vai izremontētu īpašumu, neņems. «Mēs pat nebijām domājuši par galvojuma programmu – bijām apņēmušies tikt galā paši saviem spēkiem. Aizgājām uz konsultāciju pie bankas kredītu speciālistes, lai saprastu, kādas ir mūsu iespējas, un viņa mums ieteica izmantot šo programmu. Iepazināmies ar kritērijiem un sapratām, ka tiem atbilstam,» tā Z.Svikša. Dokumentu nokārtošana ģimenei gājusi raiti – uz konsultāciju viņi devušies ceturtdienā, bet jau pirmdienā bankai bija iesniegti visi nepieciešamie dokumenti. Zanda norāda: ģimenē abi vecāki strādā (darbs ir oficiāls), tajā aug viens bērns, un kopējie ienākumi uz mājsaimniecību pārsniedz 1000 eiro mēnesī. «Mūsu ienākumi būtiski nemainās – dzīvojam no algas līdz algai,» ģimenes materiālo stāvokli raksturo sieviete.
Nu jau trīs nedēļas Svikšu ģimene dzīvo savā jaunajā mājā Jelgavā, ik dienu mērojot ceļu uz darbu Rīgā. Tā kā ģimenei ar vienu bērnu galvojuma programma paredz segt desmit procentus no pirmās iemaksas, Svikši ietaupīja un par šiem līdzekļiem savā jaunajā mājā ierīkoja malkas centrālo apkuri. «Ja arī nebūtu šīs programmas, pie mājas tikuši mēs būtu. Tā kā māja bija tādā stāvoklī, ka dzīvot tajā var, mēs tāpat būtu pārvākušies, bet tad, iespējams, mūsu pirmais rudens un ziema Jelgavā būtu vēsāka, jo apkures sakārtošanai nepieciešamos līdzekļus vajadzētu atlicināt no algām, un tas prasītu laiku.»
Kozlovu ģimenē vienīgais pelnītājs ir vīrs Juris, tomēr, izvērtējot ģimenes maksātspēju, tas bija pietiekami, lai ģimenei piešķirtu kredītu mājas iegādei.
Pirms trim gadiem Kozlovu ģimene – tētis, mamma un divi mazi bērni – pārcēlās uz Jelgavu, kur īrēja nelielu mājiņu, saimniekiem par to maksājot 115 eiro mēnesī. Kad pieteicās trešais mazulis, viņi sāka interesēties par iespēju īpašumu iegādāties paši, pētīja banku nosacījumus, meklēja māju. «Sākumā bijām domājuši, ka pirksim to pašu māju, kuru īrējam, bet saimnieki paprasīja 35 000 eiro. Kad dokumentus apskatīja bankā, pateica, ka par tādu īpašumu maksimālā kredīta summa, ko piešķirs, ir 25 000. Tad man vajadzētu pašam «uz rokas» 12 000 eiro. It kā jau varēju dabūt, bet beigās nolēmām, ka meklēsim ko citu,» stāsta J.Kozlovs.
Ģimene atradusi māju Emburgas ielā – tādu, kādu Juris bija gribējis: divi stāvi, trīs istabas, garāža iekšā, pirtiņa. Mājas platība ir 96 kvadrātmetri, gandrīz divreiz lielāka nekā tā, kurā ģimene dzīvoja. «Cena bija 39 000, bet mums pārdeva par 37 000. Tā kā mums ir divi bērni, rupji rēķinot, pirmajai iemaksai mums vajadzēja 3400 eiro. Vēl apmēram pusotrs tūkstotis aizgāja par papīru nokārtošanu. Pusotru gadu bijām krājuši, vēl vecāki piepalīdzēja,» rēķina Juris. Viņš ģimenē ir vienīgais pelnītājs. «Bankā rēķināja vidējos ienākumus uz vienu ģimenes locekli. Bija jābūt ap 300 eiro, bet mums bija stipri vairāk – gandrīz 500 eiro,» Juris norāda, ka šķērslis nebija arī tas, ka ģimene gaida trešo bērniņu.
Andris (vārds ir mainīts) galvojuma programmā ir vīlies. Viņa galvenais secinājums: sieviete, pat esot darba tiesiskajās attiecībās, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā tiek norakstīta, un māmiņalga netiek uzskatīta par pilnvērtīgiem ģimenes ienākumiem. Līdz ar to ģimenes kredītspēja būtiski sarūk, liedzot gan iegādāties mājokli, gan jēgpilni izmantot šo programmu.
Andris ar sievu un bērnu dzīvoja savā īpašumā esošajā nelielajā dzīvoklī Jelgavā. Kad ģimenē pieteicās otrs mazulis, viņi nolēma, ka nepieciešama lielāka funkcionālā platība – viņiem piemērotākais variants šķita četristabu dzīvoklis. «Tad sākām iet pa bankām, lai iepazītos ar kredītu nosacījumiem. Vienā bankā mums piedāvāja ieķīlāt gan mums jau piederošo īpašumu, gan to, ko pirksim, gan atrast galvotājus. Galvotājus atrast tā vienkārši nevarēja, savukārt noteikumi par īpašuma ieķīlāšanu šķita drakoniski, plus vēl augsts procentu maksājums,» stāsta Andris. Tomēr situācija nebija tik vienkārša, jo atrast atbilstošu četristabu dzīvokli Jelgavā tobrīd bija grūti. «Šādi dzīvokļi galvenokārt ir noteiktas sērijas mājās, pārsvarā deviņstāvenēs, piemēram, Ganību ielā un Loka maģistrālē, tāpēc piedāvājums tirgū nav tik liels, turklāt tas tikpat kā nemainās,» viņš novērojis. Bijusi doma pirkt dzīvokli ne tik labā stāvoklī un remontēt pašu spēkiem – lētākie dzīvokļi pašvakākā stāvoklī bija pieejami par 22 000 – 25 000 eiro. Bet, tā kā jaunais dzīvoklis ir ķīla, bankas nelabprāt pieļauj šādu variantu.
Dzīvoklim jābūt labam, bet tādi jau ar pieņemamu remontu tirgū bija pieejami par 35 000 – 37 000 eiro. «Starpība ir vairāk nekā desmit tūkstoši, bet pats remontu var uztaisīt par diviem trim tūkstošiem,» vērtē Andris. Ģimene mēģinājusi pārdot arī savu dzīvokli, bet galvenokārt interesējušās nekustamā īpašuma firmas, kuras prognozējušas: lai dzīvokli pārdotu, nepieciešams teju pusgads.
Dzīvokļa meklējumi prasīja laiku, un otrreiz bankās ģimene vērsās jau tad, kad otrs bērniņš bija piedzimis un sieva bija bērna kopšanas atvaļinājumā. «Pēkšņi mūsu ģimenes kredītspēja nokritās līdz padsmit tūkstošiem,» Andris ir sašutis, ka vismaz šīs bankas vērtējumā māmiņalga netiek uzskatīta par pilnvērtīgiem ģimenes ienākumiem.
Andris uzsver: «Mūsu piemērs norāda uz to, ka valsts galvojuma programmā un kreditēšanas sistēmā ir robi. No vienas puses, jo vairāk bērnu, jo labāk – lielāks atbalsta procents no programmas, bet, no otras puses, jo vairāk bērnu, jo lielāks apgādājamo personu skaits, un, ja ienākumi nepieaug, tad likumsakarīgi kredīta limits sarūk. Tas nav pārāk liels pārsteigums, jo bankas kreditēšanas jautājumos kopumā šobrīd ir piesardzīgas.»