Publiski izskanējusi informācija, ka nākamgad pašvaldībām valsts nepiešķirs līdzfinansējumu garantētā iztikas minimuma jeb GMI un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai. «Tas nozīmē, ka esošie līdzekļi samazināsies par pusmiljonu,» skaidro Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, norādot, ka pašvaldība meklēs iespējamos risinājumus, lai palīdzību tomēr varētu saņemt pēc iespējas plašāks klientu loks.
Ilze Knusle-Jankevica
Šobrīd valstī noteiktais GMI apmērs ir 40 lati pieaugušam cilvēkam un 45 lati – nepilngadīgam. Līdz šim valsts tam arī nodrošināja līdzfinansējumu – šogad tas bija 50 procentu apmērā –, bet nu jau publiski izskanējusi informācija, ka turpmāk pašvaldībām galā būs jātiek pašām. Uz pašvaldību pleciem pilnībā būs arī dzīvokļa pabalsts, kuru valsts līdz šim līdzfinansēja 20 procentu apmērā. «Principā tas nozīmē, ka samazināsies personu skaits, kas šos pabalstus saņems,» rezumē R.Stūrāne, piebilstot, ka līdz 1. novembrim Sociālo lietu pārvaldei pašvaldībā jāiesniedz aprēķins un iespējamie risinājumi, ņemot vērā finanšu resursu samazinājumu. «Mums būs jādomā, ko varēsim nodrošināt, kuriem pabalsta veidiem jāmaina apmērs un noteikumi,» tā Sociālo lietu pārvaldes vadītāja.
Šogad GMI piešķirts 1034 ģimenēm jeb 2324 personām, un izmaksātā summa ir 347 735 lati. Dzīvokļa pabalsts piešķirts 3932 ģimenēm par kopējo summu 492 770 lati.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz – lai saņemtu GMI pabalstu, personai darbspējas vecumā jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un jāsaņem bezdarbnieka statuss. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās NVA ir personai, kura nestrādā un nav pašnodarbinātais, meklē darbu, ir vecumā no 15 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam, neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu, neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nav pilnā valsts apgādībā.
Jāpiebilst, ka šobrīd ir sagatavoti, bet vēl nav pieņemti šī likuma grozījumi, kas paredz: bezdarbnieka statusu nevarēs iegūt personas, kas iegūst izglītību klātienē pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, izņemot vakara (maiņu) skolu. R.Stūrāne gan uzskata, ka izmaiņas likumā būtiski nemainīs pabalsta saņēmēju loku.