-7.6 °C, 0.9 m/s, 86.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāValsts piespiež Jelgavas slimnīcu iedzīvoties parādos
Valsts piespiež Jelgavas slimnīcu iedzīvoties parādos
08/08/2009

Valsts Jelgavas slimnīcai piedāvā turpmāk iztikt ar naudu, kas ir pat trīs reizes mazāka nekā pirms gada. Slimnīcas galvenais ārsts Andris Ķipurs atzīst, ka ar šo piedāvāto summu – 92 000 latu mēnesī – slimnīca nespēj pat samaksāt saviem darbiniekiem minimālo algu 180 latus mēnesī, kur nu vēl nodrošināt slimnīcas ikdienas darbu – nepieciešamos medikamentus, komunālos maksājumus un citas vajadzības. Jau šobrīd ir skaidrs: ja valdība neatradīs papildu finansējumu veselības aprūpei, arī Jelgavas slimnīcai maksātnespēja draudēs jau rudenī. Tomēr A.Ķipurs cer, ka valsts šādu soli nepieļaus.

Valsts Jelgavas slimnīcai piedāvā turpmāk iztikt ar
naudu, kas ir pat trīs reizes mazāka nekā pirms gada. Slimnīcas
galvenais ārsts Andris Ķipurs atzīst, ka ar šo piedāvāto summu – 92
000 latu mēnesī – slimnīca nespēj pat samaksāt saviem darbiniekiem
minimālo algu 180 latus mēnesī, kur nu vēl nodrošināt slimnīcas
ikdienas darbu – nepieciešamos medikamentus, komunālos maksājumus
un citas vajadzības. Jau šobrīd ir skaidrs: ja valdība neatradīs
papildu finansējumu veselības aprūpei, arī Jelgavas slimnīcai
maksātnespēja draudēs jau rudenī. Tomēr A.Ķipurs cer, ka valsts
šādu soli nepieļaus.
Valdība gan pagaidām nesteidzas – pirmdien sarunas par
situāciju veselības aprūpē un katastrofāli mazo finansējumu
slimnīcām tā arī palika pusceļā. Vēl šonedēļ valdība grasās sarunas
turpināt, taču Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau paudis,
ka veselības ministres Baibas Rozentāles nostāja, veselības aprūpei
pieprasot papildu finansējumu un atsakoties pārdalīt līdzekļus
ministrijas budžetā, esot dīvaina. «Tā ir dīvaina nostāja – ja
ministres prioritāte ir maksimāli «apgriezt» līdzekļus slimnīcām,
jāvaicā, kāpēc ir tāda prioritāte, jo līdzekļus var pārdalīt arī
ministrijas iekšienē,» aģentūrai LETA sacījis V.Dombrovskis, paužot
cerību, ka B.Rozentāle tomēr spēs nodrošināt finansējuma
sadalījumu. Arī slimnīcas neizprot, kāpēc tām līdzekļi samazināti
vairāk nekā citām ministrijas pakļautības iestādēm. A.Ķipurs
skaidro, ka septiņas reģionālās daudzprofilu slimnīcas
apvienojušās, lai aizstāvētu savas tiesības, un jau šobrīd
nosūtījušas ministrei vēstuli ar lūgumu rast skaidrību šajā
situācijā. Taču skaidrības nav joprojām.
Izdevumus samazina 
nepārtraukti
«Mēs jau kopš pagājušā gada esam spiesti nemitīgi samazināt
savus izdevumus, kur vien tas iespējams, taču nu ir skaidrs, ka vēl
lielāks samazinājums nav iespējams. Valsts jau šā gada pirmajos
sešos mēnešos par 20 procentiem mūsu finansējumu «apgrieza» –
naudas izteiksmē tie ir 70 000 latu mēnesī. Šogad vien esam bijuši
spiesti atlaist 28 darbiniekus. Sākotnēji tas, protams, vairāk
skāra slimnīcas tehnisko personālu – no trīs elektriķiem mums ir
palicis viens; no trīs santehniķiem tagad strādā tikai viens;
galdnieku arī esam no darba atbrīvojuši; no četriem reģistratoriem
palikuši divi; no diviem kasieriem – viens. Es gribu uzsvērt, ka
neviens no šiem darbiniekiem slimnīcā nebija lieks, taču, apstākļu
spiestiem, mums vajadzēja izšķirties. Bet ar to nepietika – no
darba nācās atbrīvot arī vairākus mediķus,» atzīst A.Ķipurs.
Savukārt pārējiem darbiniekiem no šā gada otrā pusgada būtiski
samazinātas algas – kopējais atlīdzībām paredzētais finansējums
samazināts par 20 procentiem, kas nozīmē, ka mazākās algas
samazinātas līdz pieļaujamajam minimumam, bet daudziem ārstiem tās
nācies samazināt līdz pat 30 procentiem, lai iegūtu nepieciešamo
ietaupījumu. Noņemtas arī piemaksas par stāžu, nakts darbu.
Slimnīcas galvenajam ārstam A.Ķipuram darba samaksa kopš pagājušā
gada sarukusi par 40 procentiem, un arī tas vēl nav viss, jo
tuvākajā laikā alga tiks samazināta vēl. 
Lai taupītu līdzekļus, slimnīca praktiski ir atteikusies arī
no līgumattiecībām ar gandrīz visiem pakalpojumu sniedzējiem.
«Piemēram, mums vairs nav pastāvīga līguma par medicīniskās
aparatūras apkopi. Tas nozīmē: ja gadījumā ar aparatūru kaut kas
notiek, mēs reaģējam tikai tajā brīdī – regulārās apkopes atļauties
vairs nevaram,» stāsta A.Ķipurs.
«Mēs esam ietaupījuši visu, ko vien iespējams, lai tikai
nodrošinātu slimnīcas funkcionēšanu un pagaidām neatteiktos no
noteiktu pakalpojumu sniegšanas,» uzsver A.Ķipurs.
Arī runājot par slimnīcas nodaļām, A.Ķipurs atzīst, ka nevienu
no tām vairs nav iespējams sašaurināt. «Jā, varbūt kādā no nodaļām
varētu vēlēties lielāku noslogojumu, taču, ja mēs skatāmies
nākotnē, tad šobrīd ieviest kaut kādas radikālas izmaiņas būtu
neloģiski. Galvenokārt jau tāpēc, ka valstī joprojām nav
skaidrības, kuras slimnīcas darbu turpinās un kuras tiks
likvidētas. Gadījumā, ja darbu pārtrauc Bauskas, Saldus slimnīcas,
tad ir skaidrs, ka daļu pacientu nāktos uzņemt mums un tad
noslogojums varētu būtiski mainīties,» spriež A.Ķipurs.
Taču arī šobrīd, kad ārstēšanās kļūst arvien dārgāka, Jelgavas
slimnīcā nav būtiski samazinājies pacientu skaits – vidēji mūsu
slimnīcā gadā ārstējas 
12 000 cilvēku, bet šajā pusgadā pacientu skaits bijis 6000,
tātad puse no gada rādītāja.
Jelgavas slimnīcai 
parādu nav
To, ka katra slimnīca tomēr ir sava saimniecība, kuras
funkcionēšanu nosaka tās vadība, visnotaļ skaidri parāda šā brīža
krīzes situācija. Tagad, kad slimnīcas finansiālā ziņā praktiski ir
piespiestas pie sienas, kļūst redzams, kā tās saimniekojušas
pēdējos gados. Daudzas Latvijas slimnīcas jau šā gada pirmajā
pusgadā, kamēr valsts finansējuma samazinājums bija 20 procenti,
krīzi izjuta daudz smagāk – darbinieki tiek laisti bezalgas
atvaļinājumā, slimnīcas atsakās no noteiktas palīdzības sniegšanas,
grimst parādos. Turpretim Jelgavas slimnīcai pie sākotnējā
samazinājuma, lai arī tā bija spiesta jostu savilkt krietni ciešāk,
tik radikālus soļus spert nevajadzēja. «Mūsu darbiniekiem nav
jādodas bezalgas atvaļinājumā, mēs sniedzam visus pakalpojumus
tāpat kā līdz šim, arī parādos negrimstam. Patiesībā šobrīd mēs
neesam parādā nevienam,» tā A.Ķipurs.      
  
Tas vien norāda, ka Jelgavas slimnīca ir spējusi strādāt
saimnieciski. Jautāts, kāds ir galvenais iemesls tam, ka mūsu
slimnīca pagaidām var justies stabilāk par citām, A.Ķipurs atzīst,
ka «pirmām kārtām jau tāpēc, ka visus šos gadus neesam dzīvojuši uz
parāda, apkraujoties ar kredītiem». «Būtiski ir arī tas, ka neesam
atdevuši virkni pakalpojumu, bez kā slimnīca nevar iztikt, privātās
rokās. Piemēram, mums joprojām ir pašiem sava veļas mazgātava, kur
mēnesī tiek izmazgātas desmit tonnas veļas. Mums ir sava virtuve –
nekādas firmas slimnīcā neesam ielaiduši. Tāpat arī apkure sava.
Arī medicīnas atkritumu utilizācija sava. Ir skaidrs: ja mēs katru
no šiem pakalpojumiem pirktu no malas, tas būtu krietni dārgāk –
jebkura privāta uzņēmuma mērķis taču ir pelnīt,» uzsver
A.Ķipurs.
 
Augusts ieviesīs izmaiņas
Ja arī valsts tomēr atradīs prasītos 45 miljonus latu Latvijas
slimnīcu nodrošinājumam un nauda tiks piešķirta, jau tagad ir
skaidrs, ka kontos tā tik ātri neienāks un augusts arī Jelgavas
slimnīcai būs smags. «Ar esošo naudu, ko valsts mums piešķīrusi, kā
jau teicu, slimnīca pat nevar samaksāt minimālo algu saviem
darbiniekiem – tam ik mēnesi mums nepieciešami 120 000 latu. Tātad
jau tagad var prognozēt, ka valsts mums piespiedīs augustā kļūt par
parādniekiem, no kā mums pašiem visu laiku ir izdevies izvairīties.
Un tad jau ir jautājums, cik ilgi mūsu piegādātāji būs gatavi
gaidīt samaksu, piemēram, par medikamentiem un citām darbam vitāli
nepieciešamām lietām,» spriež A.Ķipurs.
Taču pēc sliktākā scenārija – ja valsts naudu neatrod, arī
mūsu slimnīcu tādā gadījumā valsts būs nospiedusi uz ceļiem un tai
draudēs maksātnespēja, neraugoties uz to, ka līdz šim tā
saimniekojusi ļoti ekonomiski. Taču vismaz pagaidām slimnīca darbu
turpina ierastajā režīmā un nevienam pacientam palīdzība netiek
atteikta.
Sagatavoja 
Kristīne Langenfelde, 
foto Ivars Veiliņš