Līdz 9. aprīlim Jelgavas iedzīvotāji un citi interesenti pašvaldības Informācijas aģentūrā un pašvaldības mājas lapā internetā – www.jelgava.lv – var iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotā pilsētas teritorijas plānojuma laika posmam līdz 2020. gadam galīgo redakciju.
Anna Afanasjeva
Teritorijas plānojuma nodošana atkārtotai apspriešanai ieilga objektīvu iemeslu dēļ un saistīta ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Pašvaldības Pilsētplānošanas un attīstības pārvaldes vadītāja Gunita Osīte atgādina, ka situāciju izmainīja Satversmes tiesas skaidrojums par tolaik spēkā esošā Aizsargjoslu likuma interpretēšanu. Tas paredzēja, ka aizsargjosla jānosaka visas applūstošās teritorijas platībā un tajā būvniecība nav atļauta. Jelgavas gadījumā no 60 teritorijas kvadrātkilometriem šīs platības aizņēma 26 kvadrātkilometrus jeb nepilnu pusi pilsētas teritorijas. Dabā vairums šo platību nekad nebija applūdušas. Pārējo vidū pie tām piederēja arī Dobeles šosejai piegulošās platības starp līnijām, kuru teritorijai jau bija apstiprināti detālplānojumi un atbilstoši tiem iedzīvotāji un attīstītāji likumīgi bija uzsākuši infrastruktūras veidošanu un ēku būvniecību. Paliekot spēkā minētajam likuma traktējumam, visas minētās darbības būtu uzskatāmas par nelikumīgām.
Laikā, kad aizsākās peripetijas Aizsargjoslu likuma traktējumā un tika izstrādātas tā izmaiņas, Jelgavas teritorijas plānojums tālāk netika virzīts. Tika gaidītas izmaiņas un Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika, lai zinātu, kā izvairīties no neprecizitātēm un pareizi rīkoties tālāk. Grozījumus Aizsargjoslu likumā pieņēma aprīlī. Savukārt metodiku, kādā veidā nosakāmas applūstošās aizsargjoslas, likumā bija paredzēts izstrādāt un apstiprināja vasaras vidū. Tad pašvaldība sāka strādāt pie aizsargjoslu noteikšanas savā teritorijā. Process izrādījās darbietilpīgs. Piemēram, topogrāfiskie mērījumi daudzviet bija novecojuši, bet jaunu nebija. Tāpēc visas šīs teritorijas pārbaudīja dabā – speciālisti izstaigāja un pārbaudīja visas upju palienes pļavas, upju krastus un citas platības. To pabeidza oktobrī. Tad sākās applūstošo teritoriju iezīmēšana kartē atbilstoši Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikai.
Vienlaikus zemes īpašnieki un citi interesenti Pilsētplānošanas un attīstības pārvaldē varēja ar teritorijas plānojumu iepazīties, saņemt skaidrojumus par izstrādāto redakciju un vēl pirms sabiedriskās apspriešanas iesniegt priekšlikumus. Kopumā, ieskaitot pirmo apspriešanu, saņemti 107 priekšlikumi, no tiem 86 ņemti vērā, pilnveidojot plānojuma redakciju.
Sabiedriskajai apspriešanai nulle nodotā redakcija pilnveidota atbilstoši iepriekšējās sabiedriskās apspriešanas un teritorijas plānojuma izstrādes gaitā saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī institūciju (Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras un Reģionālās vides pārvaldes) atzinumiem. Tomēr būtiskākās izmaiņas skar applūstošās teritorijas minēto likuma grozījumu dēļ.
Pēc sabiedriskās apspriešanas teritorijas plānojuma galīgā redakcija tiks iesniegta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai atzinuma saņemšanai.