Ir virkne iestāžu, pie kurām ikdienā jābūt Latvijas valsts karogam. «Kā likumiski būtu jārīkojas iestādei, pie kuras jābūt paceltam valsts karogam, ja tas ir nolietojies un jāmaina? Kur un kā utilizē nolietoto valsts karogu, lai tā netiktu uzskatīta par karoga zaimošanu?» jautā «Jelgavas Vēstneša» lasītāja.
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti uz jelgavnieces jautājumu atbildēt nespēja, vien norādīja, ka tā esot Kultūras ministrijas kompetence, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» ar šo pašu jautājumu vērsās Kultūras ministrijā, šoreiz cerot saņemt atbildi pēc būtības. Kultūras ministres padomnieks un preses sekretārs Andris Saulītis paskaidroja, ka saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 3. panta 4. daļu «lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu iznīcina diskrētā veidā». Lai atbildētu uz jautājumu, kā jāsaprot jēdziens «diskrētā veidā», viņš, savukārt, vērsās Ārlietu ministrijā, kas izstrādājusi minēto likumu, un noskaidroja, ka «karogs ir jāsadala krāsu lentās publiski nepieejamā vietā. Privātos apstākļos sadalīts pa krāsām, tas vairs nav uzskatāms par valsts karogu». Jāatgādina, ka saskaņā ar šo likumu lietot aizliegts bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Valsts karogi pastāvīgi jāizkar Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences, Saeimas galvenās ēkas, Ministru kabineta ēkas, ministriju ēkām, tiesu ēkām, Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja ēkas, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas, Latvijas Bankas centrālās ēkas un pie Latvijas Bankas filiāļu ēkām, republikas pilsētu un novadu domju ēkām, Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, pie Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, ja tas ir tehniski iespējams un nav pretrunā ar uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem un diplomātiskā protokola tradīcijām, pie izglītības iestāžu ēkām.
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica