4.9 °C, 5 m/s, 92.6 %

Pilsētā

Vecais karogs jāsadala pa krāsām
22/08/2011

Ir virkne iestāžu, pie kurām ikdienā jābūt Latvijas valsts karogam. «Kā likumiski būtu jārīkojas iestādei, pie kuras jābūt paceltam valsts karogam, ja tas ir nolietojies un jāmaina? Kur un kā utilizē nolietoto valsts karogu, lai tā netiktu uzskatīta par karoga zaimošanu?» jautā «Jelgavas Vēstneša» lasītāja.

Ir virkne iestāžu, pie kurām ikdienā jābūt Latvijas valsts
karogam. «Kā likumiski būtu jārīkojas iestādei, pie kuras jābūt
paceltam valsts karogam, ja tas ir nolietojies un jāmaina? Kur un
kā utilizē nolietoto valsts karogu, lai tā netiktu uzskatīta par
karoga zaimošanu?» jautā «Jelgavas Vēstneša» lasītāja.

Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisti uz
jelgavnieces jautājumu atbildēt nespēja, vien norādīja, ka tā esot
Kultūras ministrijas kompetence, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» ar šo
pašu jautājumu vērsās Kultūras ministrijā, šoreiz cerot saņemt
atbildi pēc būtības. Kultūras ministres padomnieks un preses
sekretārs Andris Saulītis paskaidroja, ka saskaņā ar Latvijas
valsts karoga likuma 3. panta 4. daļu «lietošanai nederīgu Latvijas
valsts karogu iznīcina diskrētā veidā». Lai atbildētu uz jautājumu,
kā jāsa­prot jēdziens «diskrētā veidā», viņš, savukārt, vērsās
Ārlietu ministrijā, kas izstrādājusi minēto likumu, un noskaidroja,
ka «karogs ir jāsadala krāsu lentās publiski nepieejamā vietā.
Privātos apstākļos sadalīts pa krāsām, tas vairs nav uzskatāms par
valsts karogu». Jāatgādina, ka saskaņā ar šo likumu lietot
aizliegts bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu
Latvijas valsts karogu.
Valsts karogi pastāvīgi jāizkar Rīgas pils Svētā gara tornī, pie
Latvijas Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences, Saeimas galvenās
ēkas, Ministru kabineta ēkas, ministriju ēkām, tiesu ēkām,
Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja ēkas, Nacionālo bruņoto
spēku Apvienotā štāba ēkas, Latvijas Bankas centrālās ēkas un pie
Latvijas Bankas filiāļu ēkām, republikas pilsētu un novadu domju
ēkām, Latvijas robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, pie
Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, ja tas ir
tehniski iespējams un nav pretrunā ar uzņemošās valsts
normatīvajiem aktiem un diplomātiskā protokola tradīcijām, pie
izglītības iestāžu ēkām.

Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica