26.3 °C, 0.4 m/s, 46.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVecāki gatavi maksāt vairāk, lai bērns skolā paliktu līdz pulksten 18
Vecāki gatavi maksāt vairāk, lai bērns skolā paliktu līdz pulksten 18
24/10/2009

Jelgavas 4. pamatskola šobrīd ir vienīgā pilsētas skola, kurā pagarinātās dienas grupas nodarbības skolēniem pasniedz skolotāji kā pašnodarbinātas personas un vecāki par šo pakalpojumu maksā 30 latus mēnesī. Skolas direktore Agita Lundberga stāsta, ka vecākiem izteikts piedāvājums arī par 10 latiem un pāriešanu uz trīs stundu ilgu pagarinātās dienas grupu, taču šādu grupu nav izdevies nokomplektēt.

Ritma Gaidamoviča

Jelgavas 4. pamatskola šobrīd ir vienīgā pilsētas skola,
kurā pagarinātās dienas grupas nodarbības skolēniem pasniedz
skolotāji kā pašnodarbinātas personas un vecāki par šo pakalpojumu
maksā 30 latus mēnesī. Skolas direktore Agita Lundberga stāsta, ka
vecākiem izteikts piedāvājums arī par 10 latiem un pāriešanu uz
trīs stundu ilgu pagarinātās dienas grupu, taču šādu grupu nav
izdevies nokomplektēt.

A.Lundberga stāsta, ka pagarinātās dienas grupas šobrīd ir trīs
skolotāju pārziņā, kuras laikā, kad sāka runāt, ka šādas nodarbības
varētu likvidēt, reaģēja uz pārmaiņām un rīkojās. «Mūsu skolotājas,
reaģējot uz vecāku sašutumu, nevilcinoties uzrakstīja darba
programmu, kuru licencēja Izglītības un zinātnes ministrijā, un
nokārtoja visus dokumentus, lai varētu strādāt kā pašnodarbinātas
personas un pie mums īrēt telpas,» stāsta direktore, minot, ka
galvenais trumpis, kas ļauj šīm grupām darboties, ir sešas darba
stundas – bērns pagarinātās dienas grupā var palikt līdz pulksten
18.
Viena no pagarinātās dienas grupas izveidotājām skolotāja Dace
Zuika atklāj, ka galvenais iemesls, kāpēc šāda grupa tika
izveidota, bijusi doma par to, kā papildus nopelnīt. «Pedagogiem
alga samazināta, tāpēc jāmeklē citi risinājumi. Es pagarinātās
dienas grupās strādāju jau četrus gadus, tāpēc zināju to nianses.
Rezultātā tapa darba programma,» tā skolotāja.
Viņa min – protams, vecākus apbēdina fakts, ka par šo iespēju
jāmaksā un tie ir 30 lati, taču tajā pašā laikā viņi ir priecīgi,
ka tāda iespēja tiek piedāvāta, turklāt līdz pulksten 18. «Vecāki
ir apmierināti ar mūsu darbu un nekādas augstākas prasības
neizvirza,» tā D.Zuika. Šobrīd šajā grupā mācās 22 skolēni no 1. un
2. klasēm, ar viņiem strādā trīs skolotājas. 
A.Lundberga skaidro, ka vecākiem piedāvāts arī pašvaldības variants
– nodarbības notiek trīs stundas dienā, par to maksājot 10 latus,
taču iesniegumus šādam variantam uzrakstījuši tikai 12 bērnu
vecāki, bet vajadzīgi vismaz 20 iesniegumi, tāpēc grupa nav
nokomplektēta. «Vecāki apzinās, ka bērna brīvais laiks tādējādi ir
organizēti aizpildīts sešas stundas, tāpēc viņi ir gatavi maksāt,»
tā direktore. 

 

Argumentē vecāki

Iemesli, kāpēc vecāki savus bērnus laiž pagarinātās dienas
grupā, ir dažādi. Vieniem tā šķiet izdevīgāk nekā algot aukli, citi
vēlas, lai mājas darbi būtu izpildīti, pirms viņi pārrodas no
darba, bet vēl citi novērtē to, ka bērns šo laiku var pavadīt
drošībā un viņam ir interesanti.
Vecāki uzskata, ka no finansiālā viedokļa šis pašlaik ir
izdevīgākais variants, taču tam ir arī savi trūkumi. «Es strādāju
Rīgā. Man, protams, ir labi apzināties, ka bērns laikā, kamēr
neesmu mājās, ir drošībā. Viņš ir izpildījis mājas darbus, spēlējis
dažādas spēles un izzinošās nodarbībās paplašinājis savu
redzesloku. Pašlaik mūsu ģimenei šis ir izdevīgāks variants nekā
algot aukli,» saka Unigundas mamma Kristīne Veinberga. Arī mamma
Irina piekrīt, ka viņa labprātāk samaksā 10 latus un zina, ka bērns
līdz pulksten 15 ir drošībā. Ir ģimenes, kuras uzskata, ka
pagarinātās dienas grupas ir labākais bērnam, jo, ja kādu uzdevumu
nesaprot, skolotājs to uzreiz var paskaidrot – vecāki nereti to
nespēj. Kaut arī ir ģimenes, kurās kāds no vecākiem nestrādā un
pats varētu uzņemties rūpes par bērnu pēcpusdienā, viņi tomēr
labprātāk izvēlas šo uzdevumu uzticēt skolai, jo tā esot iespēja
bērniem būt kopā ar vienaudžiem. Taču, ņemot vērā to, ka
pagarinātās dienas grupas skolās tiek piedāvātas tikai no oktobra,
skolotāji stāsta, ka ir vecāki, kuri jau septembrī raduši citus
risinājumus, piemēram, bērnus pieskata vecvecāki, vecākās māsas un
brāļi, kaimiņi vai tiek maksāts privātskolotājai, kura kopā ar
bērnu uzdevumus pilda mājās.
Līdz ar jaunajām pārmaiņām šajā mācību gadā daudzas ģimenes tomēr
ir atteikušās no pēcstundu nodarbībām, kā galveno iemeslu minot
finanses, un tagad pašas cenšas tikt galā. Galvenokārt šādās
ģimenēs vecāki paši ar bērniem vakarā kopīgi pilda mājas darbus.
«Nekas cits mums neatliek – paši sēžam un ar bērnu strādājam.
Vecākā māsa mums piepalīdz – kaut kā jau galā tiekam,» tā mamma
Māra. Taču līdzekļu trūkums nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc
bērni neapmeklē pagarinātās dienas grupu. Skolotāji atzīst, ka ir
ģimenes, kuru bērni nevēlas pēcpusdienās atpūsties kopā ar tik
daudziem vienaudžiem. Arī 3. pamatskolas skolnieces mamma Zenta
stāsta, ka meita nevēlas iet pagarinātās dienas grupā, jo viņa
pieradusi strādāt viena, bet te skolotājas darbojas ar vairāk nekā
20 skolēniem, tāpēc pati mājās kopā ar meitu pilda mājas darbus un
spēlē spēles.