Jelgavas 4. pamatskola šobrīd ir vienīgā pilsētas skola, kurā pagarinātās dienas grupas nodarbības skolēniem pasniedz skolotāji kā pašnodarbinātas personas un vecāki par šo pakalpojumu maksā 30 latus mēnesī. Skolas direktore Agita Lundberga stāsta, ka vecākiem izteikts piedāvājums arī par 10 latiem un pāriešanu uz trīs stundu ilgu pagarinātās dienas grupu, taču šādu grupu nav izdevies nokomplektēt.
Ritma Gaidamoviča
A.Lundberga stāsta, ka pagarinātās dienas grupas šobrīd ir trīs skolotāju pārziņā, kuras laikā, kad sāka runāt, ka šādas nodarbības varētu likvidēt, reaģēja uz pārmaiņām un rīkojās. «Mūsu skolotājas, reaģējot uz vecāku sašutumu, nevilcinoties uzrakstīja darba programmu, kuru licencēja Izglītības un zinātnes ministrijā, un nokārtoja visus dokumentus, lai varētu strādāt kā pašnodarbinātas personas un pie mums īrēt telpas,» stāsta direktore, minot, ka galvenais trumpis, kas ļauj šīm grupām darboties, ir sešas darba stundas – bērns pagarinātās dienas grupā var palikt līdz pulksten 18. Viena no pagarinātās dienas grupas izveidotājām skolotāja Dace Zuika atklāj, ka galvenais iemesls, kāpēc šāda grupa tika izveidota, bijusi doma par to, kā papildus nopelnīt. «Pedagogiem alga samazināta, tāpēc jāmeklē citi risinājumi. Es pagarinātās dienas grupās strādāju jau četrus gadus, tāpēc zināju to nianses. Rezultātā tapa darba programma,» tā skolotāja. Viņa min – protams, vecākus apbēdina fakts, ka par šo iespēju jāmaksā un tie ir 30 lati, taču tajā pašā laikā viņi ir priecīgi, ka tāda iespēja tiek piedāvāta, turklāt līdz pulksten 18. «Vecāki ir apmierināti ar mūsu darbu un nekādas augstākas prasības neizvirza,» tā D.Zuika. Šobrīd šajā grupā mācās 22 skolēni no 1. un 2. klasēm, ar viņiem strādā trīs skolotājas. A.Lundberga skaidro, ka vecākiem piedāvāts arī pašvaldības variants – nodarbības notiek trīs stundas dienā, par to maksājot 10 latus, taču iesniegumus šādam variantam uzrakstījuši tikai 12 bērnu vecāki, bet vajadzīgi vismaz 20 iesniegumi, tāpēc grupa nav nokomplektēta. «Vecāki apzinās, ka bērna brīvais laiks tādējādi ir organizēti aizpildīts sešas stundas, tāpēc viņi ir gatavi maksāt,» tā direktore.
Argumentē vecāki
Iemesli, kāpēc vecāki savus bērnus laiž pagarinātās dienas grupā, ir dažādi. Vieniem tā šķiet izdevīgāk nekā algot aukli, citi vēlas, lai mājas darbi būtu izpildīti, pirms viņi pārrodas no darba, bet vēl citi novērtē to, ka bērns šo laiku var pavadīt drošībā un viņam ir interesanti. Vecāki uzskata, ka no finansiālā viedokļa šis pašlaik ir izdevīgākais variants, taču tam ir arī savi trūkumi. «Es strādāju Rīgā. Man, protams, ir labi apzināties, ka bērns laikā, kamēr neesmu mājās, ir drošībā. Viņš ir izpildījis mājas darbus, spēlējis dažādas spēles un izzinošās nodarbībās paplašinājis savu redzesloku. Pašlaik mūsu ģimenei šis ir izdevīgāks variants nekā algot aukli,» saka Unigundas mamma Kristīne Veinberga. Arī mamma Irina piekrīt, ka viņa labprātāk samaksā 10 latus un zina, ka bērns līdz pulksten 15 ir drošībā. Ir ģimenes, kuras uzskata, ka pagarinātās dienas grupas ir labākais bērnam, jo, ja kādu uzdevumu nesaprot, skolotājs to uzreiz var paskaidrot – vecāki nereti to nespēj. Kaut arī ir ģimenes, kurās kāds no vecākiem nestrādā un pats varētu uzņemties rūpes par bērnu pēcpusdienā, viņi tomēr labprātāk izvēlas šo uzdevumu uzticēt skolai, jo tā esot iespēja bērniem būt kopā ar vienaudžiem. Taču, ņemot vērā to, ka pagarinātās dienas grupas skolās tiek piedāvātas tikai no oktobra, skolotāji stāsta, ka ir vecāki, kuri jau septembrī raduši citus risinājumus, piemēram, bērnus pieskata vecvecāki, vecākās māsas un brāļi, kaimiņi vai tiek maksāts privātskolotājai, kura kopā ar bērnu uzdevumus pilda mājās. Līdz ar jaunajām pārmaiņām šajā mācību gadā daudzas ģimenes tomēr ir atteikušās no pēcstundu nodarbībām, kā galveno iemeslu minot finanses, un tagad pašas cenšas tikt galā. Galvenokārt šādās ģimenēs vecāki paši ar bērniem vakarā kopīgi pilda mājas darbus. «Nekas cits mums neatliek – paši sēžam un ar bērnu strādājam. Vecākā māsa mums piepalīdz – kaut kā jau galā tiekam,» tā mamma Māra. Taču līdzekļu trūkums nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc bērni neapmeklē pagarinātās dienas grupu. Skolotāji atzīst, ka ir ģimenes, kuru bērni nevēlas pēcpusdienās atpūsties kopā ar tik daudziem vienaudžiem. Arī 3. pamatskolas skolnieces mamma Zenta stāsta, ka meita nevēlas iet pagarinātās dienas grupā, jo viņa pieradusi strādāt viena, bet te skolotājas darbojas ar vairāk nekā 20 skolēniem, tāpēc pati mājās kopā ar meitu pilda mājas darbus un spēlē spēles.