Pilsētā

Sintija Čepanone

Valentīndienas priekšvakarā biedrība «Vecāki Jelgavai» devās
kārtējā apgaitā, kā allaž, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu
pulcēšanās vietām. Kā novērojuši vecāki, pēdējā laikā pusaudži
iecienījuši lielveikalus – jau pēcpusdienā viņi laiski sāk dirnēt
uz soliņiem un nereti tur bezdarbībā tiek aizvadīts viss vakars.
Šoreiz biedrībai «Vecāki Jelgavai» pievienojās arī pilsētas mērs
Andris Rāviņš un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs. «Vēlos redzēt, kā
vecāku apgaitas notiek Jelgavā, un, kas zina, varbūt varēšu
dalīties pieredzē arī ar Dobeles vecākiem un kļūšu par vienu no
viņiem,» tā sportists, kopā ar sešiem vecākiem piektdienas vakarā
izejot mūsu pilsētas ielās.

Akcentē pulcēšanos 

pie lielveikaliem

Kaut arī laiku pa laikam izkristalizējas jaunas problēmas, kam
pievērst pastiprinātu uzmanību, Jelgavas aktīvo vecāku mērķis
paliek nemainīgs: gādāt par to, lai jaunieši savā pilsētā justos
droši un zinātu, ka jebkurā situācijā var paļauties uz pieaugušo
atbalstu. «Šajā reizē lielāku uzmanību pievērsīsim lielveikaliem –
pavērosim, vai jaunākiem cilvēkiem pārdevējas palūdz uzrādīt
personu apliecinošu dokumentu, pirms pārdod cigaretes, parunāsimies
ar pusaudžiem, kas pulcējas lielveikalos un pie tiem. Un, protams,
būsim modri, ja pamanīsim kādas nekārtības pilsētā,» ar apgaitas
galvenajiem uzdevumiem iepazīstina biedrības vadītājs Kārlis
Boldiševics. Apgaitas maršruts izstrādāts tā, lai apmeklētu vecāku
jau apzinātās jauniešu pulcēšanās vietas – bērnu rotaļu laukumus,
parkus un skvērus. 

Vecāki spriež, ka šis vakars salīdzinājumā ar situāciju citās
piektdienās pilsētā izvērties salīdzinoši kluss, un pēc ilgākas
iešanas pirmo jauniešu bariņu viņi pamana Raiņa parkā, kur jautri
laiku pavada divas meitenes un divi puiši. Gandrīz visiem rokās kūp
cigaretes, uz soliņa nolikta sulas paka un neatvērta alus bundža –
jaunieši stāsta, ka to kāds vienkārši esot atstājis. Uz pieklājīgo
vecāku «labvakar» jaunieši reaģē visai bravurīgi, ierosinot sarunu
turpināt krieviski. «Nav jau tā, ka mēs nesaprotam latviski, tomēr
labāk krieviski,» tā viens no puišiem, apgalvojot, ka visiem jau
sen kā astoņpadsmit, tāpēc ir neizpratnē, kāpēc vecāki viņiem
pievērsušies. «Un mēs neko sliktu nedarām – ja darītu, tad, jūs
ieraugot, sen jau būtu aizlaidušies,» viņi turpina. Jautāti, vai,
tā vakarā sēžot, nav gadījušās kādas problēmas, puiši bravurīgi
nosaka, ka paši par sevi var pastāvēt un arī meitenes aizstāvēt,
tāpēc problēmu viņiem nav.

Bērniem trūkst uzmanības

Īsi pirms pulksten deviņiem vakarā vecāki tuvojas «Vivo
centram». Pamanījuši vecāku patruļu, vairākas jauniešu kompānijas
nemanot izklīst, tomēr tirdzniecības centrā pusaudžu netrūkst.
«Rimi» apsardzes darbinieks Viktors stāsta, ka būtiskas problēmas
jaunieši nesagādājot – galu galā notiekošo fiksē ne tikai apsargi,
bet arī videonovērošanas kameras. Pavērojot kasieru darbu, vecāki
pārkāpumus nekonstatē. «Mums taču pašiem ir bērni! Labāk lieku
reizi pārliecināmies, vai jaunietim ir 18 gadi, pirms pārdodam
viņam cigaretes vai alkoholu, nekā riskējam,» apliecina
Informācijas centrā, neslēpjot, ka ne reizi vien gadījies, ka
bērnam labi ja piecpadsmit gadi, bet izskatās kā 20 gadus
vecs.

Pie lielveikala vecāki uzrunā kādu pusaudžu bariņu. Taujāti,
cik veci ir, puikas attrauc, ka visiem ir astoņpa­dsmit, un paši
smejas par savu asprātību. Sarunas laikā atklājas, ka viņiem nav
īpašas aizraušanās – teju katru vakaru visi satiekas pie veikala un
«ietusē». Viņi ar šādu brīvā laika pavadīšanu ir apmierināti un
nevar nosaukt nevienu citu izklaidi, kas būtu saistošāka par
sēdēšanu pie lielveikala.

«Gluži katru dienu jau te nenākam, bet katru otro gan. Mēs
dzīvojam netālu no šejienes, tāpēc arī te nākam atpūsties,» stāsta
trīspadsmit gadus vecā Lāsma un Laura. Izrādās, pie lielveikala
pusaudži sāk pulcēties pēc pulksten pieciem pēcpusdienā. Uz
jautājumu, kāpēc tieši šeit satiekas ar draugiem, meitenes atbild,
ka te ir interesanti. Kas tieši šeit ir interesants, viņas gan
pateikt nemāk. Taču laiks aizritot nemanot, un mājās dodas ap
pulksten 22. Bērnu vecākiem pret to iebildumu neesot. Sarunā
iesaistās arī pāris zēnu, cits citu cenšoties pārspēt asprātībā,
atklājot ne vienu vien savu «varoņdarbu» un dzīves uzskatus. Tiesa
gan – viens no biedrības «Vecāki Jelgavai» apgaitas dalībniekiem
Kriminālpolicijas inspektors Andris Miklons norāda, ka viens otrs
no šīs kompānijas likumsargiem jau ir pazīstams – kaut knapi
sasnieguši trīspadsmit gadu vecumu, pekstiņus stāstīt viņi ir
iemācījušies. 

Jāpiebilst gan, ka pusaudži, izjutuši pieaugušo uzmanību,
kļūst pielaidīgāki, un bravurību nomaina draudzīgas sarunas.

Zina savas tiesības

Līdzīga aina paveras arī pie tirdzniecības centra «Pilsētas
pasāža». Bariņš zēnu netālu no ieejas smēķē. Ieraudzījuši vecāku
patruļu, cenšas izklīst kur nu kurais, bet tad pamazām lavās
atpakaļ, lai dzirdētu, ko pieaugušie runā ar viņu draugiem, un paši
iesaistās sarunā. Sākumā viņi ir naidīgi noskaņoti, vēlāk tomēr
atmaigst. To, kā bērni tikuši pie cigaretēm, viņi neatklāj, arī
vecāku ierosinājumu doties mājās viņi uztver kā savu tiesību
ierobežojumu. «Es mājās neiešu – kas man var aizliegt te stāvēt?!»
tā viens no kompānijas. Taujāti, vai zina, cik ilgi drīkst
atrasties uz ielas, sākumā viņi atbild noliedzoši, bet vēlāk
atklāj, ka zina gan. «Bet mums nav bail pat naktī! Kas mums var
pāri nodarīt? Neviens!» tā 12 – 14 gadus vecie zēni. Iemeslu, kāpēc
pulcējas pie lielveikala, viņi neatklāj – te vienkārši atpūšas un
ir apmierināti ar šādu brīvā laika pavadīšanu. Vēl puiši labprāt
mājās guļ vai skatās televizoru – citu interešu viņiem neesot.
«Nezinām,» ir viņu vienīgā atbilde uz jautājumu, kādas atpūtas
iespējas pusaudžiem vēl vajadzētu mūsu pilsētā.

Izrādās, arī daži no šiem puišiem ne reizi vien nonākuši
policistu redzeslokā. «Bet man neko nevar piesiet, jo man vēl nav
četrpadsmit gadu,» zinošs likumos ir pusaudzis. Sarunas gaitā viņš
atklāj, ka pašam vairākas reizes bijusi darīšana ar policistiem –
galvenokārt par zādzībām. «Piemēram, nozagu krāsainos vadus. Man
vienkārši to piedāvāja izdarīt un es to izdarīju,» tā zēns,
notikušā detaļās neiedziļinoties. Tagad gan viņš esot kļuvis
prātīgāks: «Nu, pavazājos apkārt pa pilsētu, bet vakarā esmu mājās.
Vecāki man atļauj laukā būt līdz desmitiem.»

Par «Vecāki Jelgavai» apgaitām bija dzirdējuši tikai daži
puiši. Taujāti, kā viņi vērtē vecāku iniciatīvu, puiši «Jelgavas
Vēstnesim» nosaka: «Neko daudz jau viņi nepanāks, bet forši, ka
viņiem mēs interesējam.»

Jāpiebilst, ka arī «Pilsētas pasāžā», tostarp pie veikala
«Maxima» kasēm, vecāki nebūšanas nefiksēja. Kā uzsver A.Miklons,
situācija šajā ziņā pilsētā ir būtiski uzlabojusies – pārdevēji
tomēr kļuvuši piesardzīgāki un aizvien mazāk nākas fiksēt
gadījumus, kad alkoholu vai cigaretes tirgo nepilngadīgām
personām. 

Sadarbība dod rezultātu

Izvērtējot šādu apgaitu lietderību, «Vecāki Jelgavai»
dalībnieki ar gandarījumu atzīst, ka situācija uzlabojas arī citās
jomās. «Septiņu gadu laikā, kopš vecāki dodas apgaitās, mums
izdevies pievērst uzmanību ne vienai vien problēmai un rast tai
risinājumu. Protams, tas nav tikai mūsu nopelns vien, bet gan
veiksmīgas sadarbības un dialoga ar attiecīgo iestāžu pārstāvjiem
rezultāts. Vieniem to panākt mums būtu grūti,» tā «Vecāki Jelgavai»
metodiskā konsultante Sarmīte Vīksna, akcentējot situācijas
uzlabošanos kā tirdzniecības vietās, tā arī azartspēļu zālēs.
Proti, pēdējā laikā vecāki apgaitu laikā nav konstatējuši
nepilngadīgo atrašanos spēļu zālēs, kopš «Vecāki Jelgavai»
pievērsās šai problēmai, vecāku apgaitās aktīvi iesaistās arī
«Olympic casino» spēļu zāles Jelgavā vadītājs Juris Putins. Viņš
neslēpj, ka apgaitas kopā ar vecākiem viņam uz vairākām lietām
ļāvušas paskatīties citām acīm un vēl atbildīgāk izturēties pret
kārtības nodrošināšanu viņa vadītajā spēļu zālē. 

S.Vīksna cer, ka arī turpmāk «Vecāki Jelgavai» sniegs savu
artavu kārtības nodrošināšanai mūsu pilsētā. «Svarīgākais ir
konstatēt negācijas un iesaistīties to risināšanā, novērst, nevis
vienaldzīgi noraudzīties notiekošajā,» tā S.Vīksna, aicinot arī
citus cilvēkus nebūt vienaldzīgiem.