15.2 °C, 1 m/s, 86.5 %

Pilsētā

Vecāki lasīja priekšā
05/02/2009

«Kad biju maza, vecāki man lasīja priekšā grāmatas un pēc tam mēs tās pārrunājām. Man ļoti patika klausīties, es pat nevarēju aiziet gulēt bez pasakas. Kādu laiku aizņemtības dēļ grāmatas nelasīju, līdz pagājušogad man atkal sagribējās lasīt,» stāsta Jelgavas 4. vidusskolas 9. klases audzēkne Ērika Rudika.

Ilze Knusle-Jankevica
«Kad biju maza, vecāki man
lasīja priekšā grāmatas un pēc tam mēs tās pārrunājām. Man ļoti
patika klausīties, es pat nevarēju aiziet gulēt bez pasakas. Kādu
laiku aizņemtības dēļ grāmatas nelasīju, līdz pagājušogad man atkal
sagribējās lasīt,» stāsta Jelgavas 4. vidusskolas 9. klases
audzēkne Ērika Rudika.
Ērika uzskata, ka grāmatas cilvēku papildina, bagātina viņa
intelektu un valodu, vārdu krājumu, turklāt ir interesanti uzzināt
ko jaunu. Viņa mācās jau 9. klasē un ir ļoti aizņemta – cītīgi
gatavojas eksāmeniem, spēlē basketbolu, palīdz mājas darbos –,
tomēr vakaros atrod laiku arī grāmatu lasīšanai. Cieņu pret
grāmatām Ērikai iemācīja vecāki, kas tās lasīja paši un arī meitai
jau no mazotnes lasīja priekšā. Jau tad meitenei grāmatu pasaule
šķitusi ļoti interesanta, un viņa pati sākusi lasīt. «Kādā pirmajā
otrajā klasē man lasīt nepatika, jo tas bija jādara gandrīz vai
piespiedu kārtā,» atceras Ērika. Meitenes interese par literatūru
bija apsīkusi, līdz viņa to atklāja no jauna. Ērika lasa grāmatas,
kas atrodamas mājās, tomēr labprātāk iet uz bibliotēku, jo tur var
atrast arī jaunākās, ko ne vienmēr iespējams iegādāties. Ērikai
visvairāk patīk romāni un grāmatas par vēsturi, bet iecienītākais
autors ir filosofiskais Pauls Koelju.
Par bērnu piesaistīšanu lasīšanai tiek domāts arī valstiskā
līmenī – Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Valsts kultūrkapitāla
fonda atbalstu organizē Bērnu žūriju. Pagājušajā gadā mūsu pilsētā
Bērnu žūrija darbojās septiņās bibliotēkās – «Zinītī», Miezītes
bibliotēkā, bibliotēkā «Pārliel­upe», Jelgavas 1. sanatorijas
internātskolas, 4. pamatskolas bibliotēkā, kā arī 1. ģimnāzijas un
4. vidusskolas bibliotēkā. Kopumā Jelgavā grāmatas lasīja un
vērtēja vairāk nekā 200 bērnu.
4. vidusskola Bērnu žūrijā piedalījās pirmo gadu, un bērnu
atsaucība bija liela – sākumā par ekspertiem pieteicās 82 skolēni,
bet ar uzdevumu galā tika 35. Bērnu žūrijā piedalījās tie, kas
grāmatas lasa arī ikdienā. Viņi izmantoja iespēju iepazīties ar
jaunām un interesantām grāmatām. Piemēram, pirmklasniece Betija
Bratkus izlasīja deviņas grāmatas, kas viņai ļoti patika. Arī
sestās klases skolnieks Dāvis Trūps piedalījās Bērnu žūrijā, jo
viņu ieinteresēja piedāvājumā iekļautā lasāmviela. Dāvis stāsta, ka
grāmatas lasa ikdienā – gan tās, kas ir mājās, gan arī bibliotēkā
pieejamās. «Es grāmatas lasu tāpēc, ka tā var uzzināt daudz jauna
par dzīvi,» tā Dāvis. Zīmīgi, ka bērni, kas lasa grāmatas,
nodarbojas arī ar citām lietām, piemēram, sporto un spēlē interneta
spēlītes, tomēr lasīšanu uzskata par tikpat interesantu brīvā laika
pavadīšanu.
Jelgavas 4. vidusskolas bibliotekāre Iveta Skapste stāsta, ka
bibliotēku apmeklē vieni un tie paši skolēni, taču tajā pašā laikā
ir arī tādi, kuri pat nezina, kur atrodas skolas bibliotēka. Viņa
norāda, ka lasīšana nāk no ģimenes, jo bērni stāsta, ka grāmatas
lasa arī mājās, ka vecāki pērk jaunākās, lasa paši un dažreiz lasa
priekšā bērnam. I.Skapste atzīst, ka apmēram 6. klasē skolēniem
obligāti jāizlasa romāns, kam ir vairāk nekā 100 lappuses. Protams,
bērni aiziet uz bibliotēku un meklē tās grāmatas, tomēr
bibliotekāre nav pārliecināta, ka skolēni, kas bibliotēkā ienākuši
piespiedu kārtā, izlasīs obligāto grāmatu, kur nu vēl turpinās
lasīt.
Līdzīgi novērojumi ir arī bērnu bibliotēkas «Zinītis»
vadītājai Baibai Knāviņai. «Zinītī» Bērnu žūrija darbojas jau
septiņus gadus, un bērnu skaits, kas žūrijā iesaistās, katru gadu
mainās. Šogad bija pieteikušies 54 bērni, bet visas piecas grāmatas
izlasīja 35. «Agrāk bērni bija aktīvāki. Tagad viņiem ir daudz citu
interešu, viņi darbojas daudzos pulciņos, tāpēc grāmatu lasīšanai
laika atliek mazāk vai neatliek vispār,» viņa norāda. Piedalīšanās
Bērnu žūrijā ir izdevīga arī bibliotēkām, jo tā ir iespēja
papildināt fondu ar jaunākajām grāmatām.
Bērni bibliotēkas apmeklē arī tāpat, nepiedaloties Bērnu
žūrijā. Pagājušajā gadā kādā no Jelgavas bibliotēkām lasīja 3881
bērns vecumā līdz 18 gadiem. Nevar noliegt, ka bērni un jaunieši uz
bibliotēku iet galvenokārt tāpēc, lai izmantotu internetu, kas
pieejams bez maksas. Piemēram, «Zinītī» apmēram trešā daļa lasītāju
izmanto tikai internetu un grāmatu paņem tikai tad, ja skolā
jālasa. Tomēr pamazām situācija mainās. Pavisam nesen Miezītes
bibliotēkā ienācis kāds bērns un meklējis informāciju par Jūras
svētkiem. «Bērnam mājās bija internets, bet viņš tomēr neatrada
nepieciešamo informāciju, tāpēc nāca uz bibliotēku,» stāsta
bibliotēkas vadītāja Jolanta Treigute.
Bērni sasparojas arī tad, ja jāraksta referāts vai zinātniski
pētnieciskais darbs, vai ja skolā ir projektu nedēļa. Pieprasītākās
tēmas ir ģeogrāfija, vēsture un uzturs. B.Knāviņa novērojusi, ka
bērni arvien vairāk novērtē bibliotēkas iespējas. «Sākumā skolēns
informāciju grib meklēt internetā, taču visbiežāk nākas vilties, jo
informācija internetā it kā ir, tomēr ne vienmēr noder. Tad nu
ķeras pie grāmatām, žurnāliem un avīzēm,» tā viņa. «Zinīša»
apmeklētāji iecienījuši arī bibliotēkas lasītavā pieejamās
tematiskās mapes, kurās bibliotekāri apkopo avīžu un žurnālu
rakstus par populārām tēmām. No tām vispieprasītākās ir par modi,
slaveniem jelgavniekiem, bērnu rakstniekiem un uzturu. Bērni un
jaunieši bibliotēkā bieži meklē informāciju arī par mācību
iestādēm.
Bērni lasa arī daiļliteratūru – gan tad, ja tas nepieciešams
skolā, gan tāpat. Īpaši iecienīti ir tādi autori kā Māris Rungulis,
Žaklīna Vilsone, Astrīda Lindgrēna, Margarita Stāraste. Žurnāli
bērnu un jauniešu interesi piesaista arī tad, ja nav dabūjami uz
mājām. Viens no visu laiku lasītākajiem žurnāliem ir komiksu
žurnāls «Donalds Daks». Tā saukto obligāto literatūru bērni
galvenokārt lasa vasarā. Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas
darbinieces novērojušas, ka klasiķu darbus jaunieši negrib lasīt un
prasa filmas vai daiļdarbu konspektus.