10.8 °C, 2.8 m/s, 96.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVecāki reāli saņems tikai pusi no valsts finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam
Vecāki reāli saņems tikai pusi no valsts finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam
12/08/2013

Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013. gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, ir secinājis «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts, iepazīstoties ar paredzēto atbalsta saņemšanas kārtību.

Adriāna Kauliņa,
«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore

Vecāki reāli
saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013. gada finansiālā atbalsta
aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā
nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu,
ir secinājis «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts,
iepazīstoties ar paredzēto atbalsta saņemšanas
kārtību.

Kā zināms, jaunais valsts
atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no 2013. gada
septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai
par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas
centros (tā saucamajos «mājdārziņos»), bet arī tiem vecākiem, kas
1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki
ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika
auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta
veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod
lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas
centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo
auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.

Institūts ir aprēķinājis,
ka aukles atbilstības prasību nokārtošana paredz nozīmīgus
sākotnējos ieguldījumus. Papildus tam auklei kā Valsts ieņēmumu
dienestā (VID) reģistrētai patentmaksas maksātājai, kas būtu
vienkāršākais risinājums pilnvērtīga nodokļu maksātāja statusa
iegūšanai, jāmaksā patentmaksa jeb nodoklis 50 latu ik mēnesi, ja
aukle pieskata bērnu Rīgas pašvaldības teritorijā, vai 30 latu –
citur Latvijā.

Vecākiem, kas grib saņemt
atbalstu bērna pieskatīšanai 400 latu apmērā par šī gada pēdējiem
četriem mēnešiem, jāmudina savas auklītes iegūt jauno statusu,
visdrīzāk pašiem uzņemoties statusa nokārtošanas izmaksas. Auklēm,
kuru aprūpējamo vecāki grib saņemt valsts atbalsta maksājumu,
jākārto sanitārā grāmatiņa (izmaksas ap 20 latiem), jāiegūst pirmās
palīdzības sniegšanas prasmju apliecība (izmaksas ap 20 latiem), kā
arī avansā jāsamaksā VID patentmaksa par pirmo darbības mēnesi 50
vai 30 latu apmērā, vai arī jāiemaksā 25 latu ienākuma nodokļa
avanss, ja aukle izlemj reģistrēties kā saimnieciskās darbības
veicēja – fiksētā ienākuma nodokļa maksātāja. Paralēli līdz 2014.
gada janvāra beigām jaunā statusa auklēm jāiegūst vai nu
profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kas Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) akreditētās iestādēs izmaksā no 40 līdz
240 latiem, vai jāapgūst 40 klātienes stundu izglītības programma
bērnu aprūpes jomā («aukļu kursi»), kuras izmaksas lēšamas ap 50
līdz 100 latiem.

Sagaidāms arī, ka aukles
maksājamos nodokļus ik mēnesi nāksies segt bērna vecākiem, citādi
līdz ar jaunā statusa iegūšanu par nodokļa tiesu kritīsies aukles
ikmēneša ienākumi, pieņemot, ka aukle līdz šim nav maksājusi
nodokļus par saņemtajiem ienākumiem no bērnu uzraudzīšanas. Ja
aukle VID reģistrēsies kā patentmaksas maksātāja, vecākiem ikmēneša
30 līdz 50 latu lielajiem nodokļa maksājumiem nāksies novirzīt pusi
(Rīgā) vai trešo daļu (citur Latvijā) no 100 latu
pabalsta.

Aukles visbiežāk tiek algotas
par summu 1-1,50 latiem stundā, par bērna pieskatīšanu 8 stundas
darba dienās saņemot ap 176-264 latiem mēnesī, atsevišķās
situācijās auklēm papildus tiek apmaksāti transporta izdevumi vai
pieskatīšanas stundu skaits tiek noteikts lielāks. Kamēr aukles
algošanas izdevumi ir liels slogs pat salīdzinoši turīgām ģimenēm,
no aukles ienākumu viedokļa tā ir neliela summa, ko 50 vai 30 latu
liela patentmaksa vēl vairāk samazina. Pie šāda ienākumu līmeņa
auklēm būtu izdevīgāk reģistrēties kā saimnieciskās darbības
veicējām, kuru nodokļu izdevumi aprobežojas tikai ar 5 procentu
fiksētā ienākuma nodokļa samaksāšanu. Pie šī scenārija gan izpaliek
auklītes sociālā apdrošināšana ar visām no tā izrietošajām sekām,
tomēr šī nodokļu maksātāja forma ļauj samazināt ikmēneša nodokļu
izdevumus no 50 vai 30 latiem līdz 8,80-13,20 latiem.

Vienlaikus vecākiem un
auklītēm ir nepieciešamas skaidras un izsmeļošas norādes par «aukļu
kursiem» – kāda satura izglītība ir vēlama un kur tā ir iegūstama,
lai būtu pārliecība, ka iegūtā izglītība tiks akceptēta statusa
iegūšanai. Lai mazinātu izglītības iegūšanas izmaksas, labs
risinājums varētu būt pašvaldību līdzorganizēti un līdzfinansēti
«aukļu kursi».

Rezumējot: lai jaunās
2013. gada valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 latu
valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt
115 līdz 480 latus. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam
bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez
nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs
iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks
sniegts nākamgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas
ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.