«Teritorijas plānotāji uzskata, ka pilsētām, kurām nav rātsnamu un rātslaukumu, nav sirds. Bet mēs negribam dzīvot pilsētā bez sirds, tāpēc esam spēruši soli, lai atjaunotu Jelgavas vecpilsētu. Mūsu mērķis ir saglabāt kaut vienu senās Jelgavas stūrīti, un šis ir tikai sākums,» tā, noslēdzoties projektam «Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai», teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tiesa, priekšā vēl liels darbs – jāatjauno ēkas un jāpadara vecpilsēta pievilcīga tūristiem.
Ilze Knusle-Jankevica
«Teritorijas plānotāji uzskata, ka pilsētām, kurām nav rātsnamu un rātslaukumu, nav sirds. Bet mēs negribam dzīvot pilsētā bez sirds, tāpēc esam spēruši soli, lai atjaunotu Jelgavas vecpilsētu. Mūsu mērķis ir saglabāt kaut vienu senās Jelgavas stūrīti, un šis ir tikai sākums,» tā, noslēdzoties projektam «Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai», teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tiesa, priekšā vēl liels darbs – jāatjauno ēkas un jāpadara vecpilsēta pievilcīga tūristiem. Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte stāsta, ka Vecpilsēta atjaunota ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Tā gaitā rekonstruētas trīs ielas, atjaunojot bruģa segumu un veidojot ielas vienotā kompozīcijā, kas piešķir vēsturisko elpu. Sakārtotas arī ietves, komunikācijas, izveidoti informatīvi materiāli, vecpilsētā izvietots informācijas stends, bet vēl top buklets par koka apbūvi, kas Jelgavā vēl ir saglabājusies. Nākošais solis varētu būt startēšana ES līdzfinansētajā programmā, kas paredzēts ēku, kas vecākas par simts gadiem, atjaunošanai, savukārt A.Rāviņš piebilst, ka vēl viens no veidiem, kā sakārtot vecpilsētu, ir tās nodošana uzņēmēju rokās, kuri ne tikai investētu ēku atjaunošanā, bet arī domātu, ko ierīkot ēkās, kādus pakalpojumus tur piedāvāt.
Domājot par to, kā vecpilsētu iekļaut tūrisma apritē, vīziju par to izstrādājusi Jelgavas reģionālā Tūrisma centra Tūrisma attīstības nodaļas vadītāja Vita Kindereviča. «Tūristam jābūt iemeslam, kāpēc iet uz vecpilsētu, jo tas tomēr nav pilsētas centrs, tas ir tur, malā. Pilsētas viesus šai vietai varētu piesaistīt, rīkojot tur dažādus tematiskus pasākumus, piemēram, Vecpilsētas ielas svētkus vai Vecpilsētas nakti, koncertus un izstādes, piedāvājot šajā teritorijā pakalpojumus, kas nav pieejami nekur citur pilsētā, organizējot krāmu tirgus, teritorijas sakopšanas talkas, orientēšanos grupām vai pat ierīkojot te geokešinga slēpni. Tāpat var izstrādāt ekskursiju maršrutus, kuros vecpilsēta ir iekļauta kā viens no apskates objektiem,» stāsta V.Kindereviča. Viņa uzsver, ka būtu jādomā arī par to, lai šajā rajonā ir droši, jo tūristiem tas ir svarīgi.
Jāpiebilst, ka realizētā projekta ietvaros tapusi arī 15 minūšu gara videofilma «Jelgavas vecpilsētas bruģakmens stāsts», kas interesanti un saistoši stāsta par Jelgavas vecpilsētas vēsturi, pieminot nozīmīgākos gadskaitļus un notikumus. Filmā par vecpilsētu izsakās arī cilvēki, kuriem tā ir kā mājas. «Kad mēs te ievācāmies, tas skaitījās diezgan noziedzīgs rajons, bet tagad šī jau ir samērā ekskluzīva vieta,» secina «Bērnu un jauniešu mūzikas kluba» vadītājs Endijs Rozenbergs.
Kopējais projekta finansējums ir 288 347,63 lati, no kuriem 216 260,72 lati ir ERAF līdzfinansējums un 72 086,91 lats – nacionālais finansējums, savukārt 63 436,48 lati– pašvaldības līdzfinansējums.
Foto: Ivars Veiliņš
15.8 °C,
6.1 m/s,
87.7 % 
15.8 °C,
6.1 m/s,
87.7 %