15.6 °C, 4.9 m/s, 94.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVecpilsētā varētu būt geokešinga slēpnis
Vecpilsētā varētu būt geokešinga slēpnis
16/12/2010

«Teritorijas plānotāji uzskata, ka pilsētām, kurām nav rātsnamu un rātslaukumu, nav sirds. Bet mēs negribam dzīvot pilsētā bez sirds, tāpēc esam spēruši soli, lai atjaunotu Jelgavas vecpilsētu. Mūsu mērķis ir saglabāt kaut vienu senās Jelgavas stūrīti, un šis ir tikai sākums,» tā, noslēdzoties projektam «Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai», teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Tiesa, priekšā vēl liels darbs – jāatjauno ēkas un jāpadara vecpilsēta pievilcīga tūristiem.

Ilze
Knusle-Jankevica


«Teritorijas plānotāji uzskata, ka pilsētām, kurām nav
rātsnamu un rātslaukumu, nav sirds. Bet mēs negribam dzīvot pilsētā
bez sirds, tāpēc esam spēruši soli, lai atjaunotu Jelgavas
vecpilsētu. Mūsu mērķis ir saglabāt kaut vienu senās Jelgavas
stūrīti, un šis ir tikai sākums,» tā, noslēdzoties projektam
«Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma
attīstībai», teic Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Tiesa, priekšā vēl liels darbs – jāatjauno ēkas un jāpadara
vecpilsēta pievilcīga tūristiem.

 
Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja
Gunita Osīte stāsta, ka Vecpilsēta atjaunota ar ES struktūrfondu
līdzfinansējumu. Tā gaitā rekonstruētas trīs ielas, atjaunojot
bruģa segumu un veidojot ielas vienotā kompozīcijā, kas piešķir
vēsturisko elpu. Sakārtotas arī ietves, komunikācijas, izveidoti
informatīvi materiāli, vecpilsētā izvietots informācijas stends,
bet vēl top buklets par koka apbūvi, kas Jelgavā vēl ir
saglabājusies. Nākošais solis varētu būt startēšana ES
līdzfinansētajā programmā, kas paredzēts ēku, kas vecākas par simts
gadiem, atjaunošanai, savukārt A.Rāviņš piebilst, ka vēl viens no
veidiem, kā sakārtot vecpilsētu, ir tās nodošana uzņēmēju rokās,
kuri ne tikai investētu ēku atjaunošanā, bet arī domātu, ko ierīkot
ēkās, kādus pakalpojumus tur piedāvāt.


Domājot par to, kā vecpilsētu iekļaut tūrisma apritē, vīziju par to
izstrādājusi Jelgavas reģionālā Tūrisma centra Tūrisma attīstības
nodaļas vadītāja Vita Kindereviča. «Tūristam jābūt iemeslam, kāpēc
iet uz vecpilsētu, jo tas tomēr nav pilsētas centrs, tas ir tur,
malā. Pilsētas viesus šai vietai varētu piesaistīt, rīkojot tur
dažādus tematiskus pasākumus, piemēram, Vecpilsētas ielas svētkus
vai Vecpilsētas nakti, koncertus un izstādes, piedāvājot šajā
teritorijā pakalpojumus, kas nav pieejami nekur citur pilsētā,
organizējot krāmu tirgus, teritorijas sakopšanas talkas,
orientēšanos grupām vai pat ierīkojot te geokešinga slēpni. Tāpat
var izstrādāt ekskursiju maršrutus, kuros vecpilsēta ir iekļauta kā
viens no apskates objektiem,» stāsta V.Kindereviča. Viņa uzsver, ka
būtu jādomā arī par to, lai šajā rajonā ir droši, jo tūristiem tas
ir svarīgi.


Jāpiebilst, ka realizētā projekta ietvaros tapusi arī 15 minūšu
gara videofilma «Jelgavas vecpilsētas bruģakmens stāsts», kas
interesanti un saistoši stāsta par Jelgavas vecpilsētas vēsturi,
pieminot nozīmīgākos gadskaitļus un notikumus. Filmā par vecpilsētu
izsakās arī cilvēki, kuriem tā ir kā mājas. «Kad mēs te ievācāmies,
tas skaitījās diezgan noziedzīgs rajons, bet tagad šī jau ir samērā
ekskluzīva vieta,» secina «Bērnu un jauniešu mūzikas kluba»
vadītājs Endijs Rozenbergs.  


Kopējais projekta finansējums ir 288 347,63 lati, no kuriem 216
260,72 lati ir ERAF līdzfinansējums un 72 086,91 lats – nacionālais
finansējums, savukārt 63 436,48 lati– pašvaldības
līdzfinansējums.


Foto: Ivars Veiliņš