Pilsētā

Jelgavā nav daudz ēku, kas būtu saglabājušās pēc Otrā pasaules kara, kad pilsēta gandrīz pilnībā tika nopostīta. Viena no retajām, kas izturējusi laika pārbaudījumu, ir ēka Vecpilsētas ielā 14, kas ir vecākā saglabājusies koka ēka – celta 18. gadsimtā – mūsu pilsētā. Jelgavas pašvaldība ir izstrādājusi koncepciju, kas paredz ap šo ēku atjaunot kvartālu ar vēsturisku elpu, izveidojot Baltijā unikālu restaurācijas centru un amatu sētu.

«Vecpilsētas ielas apkārtni perspektīvā saskatām kā radošu
kvartālu, kurā ir vieta arī inovācijām, zinātnei un izglītībai,»
pašvaldības ieceri ieskicē Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece
Rita Vectirāne. Lai īstenotu šo vīziju, pašvaldība ir iegādājusies
četras ēkas – vienā ielas galā līdzās esošās Vecpilsētas ielā 14 un
K.Barona ielā 50 un otrā ielas galā blakus esošās ēkas Vecpilsētas
ielā 2 (daļu īpašuma pašvaldība atguva no valsts) un J.Asara ielā
1A. Par pēdējā īpašuma iegādi (par 31 500 eiro) tika nolemts
februāra domes sēdē – 881 kvadrātmetra lielais zemesgabals un uz tā
esošā ēka nepieciešama, lai varētu paplašināt amatu sētu, ko
plānots ierīkot šajā vietā. Savukārt Vecpilsētas iela 14 un
K.Barona iela 50 kļūs par Baltijā unikālu restaurācijas centru.

Par vēsturi stāstīs arī pati ēka

Ieceres īstenošana sāksies ar restaurācijas centra izveidi.
Centra projekts ir gandrīz pabeigts, un to izstrādā arhitekts Ēriks
Cērpiņš. «Jelgava līdz Otrajam pasaules karam bija izcila
pilsētbūvniecības pērle ar dziļu vēsturi, bet diemžēl pilsēta
joprojām nav pilnībā atkopusies no kara iesistajiem robiem. Domāju,
ka lielai daļai jelgavnieku nemaz nav priekšstata par savas
pilsētas vēsturi, jo gandrīz nekas nav saglabājies. Ēka Vecpilsētas
ielā 14 atrodas zonā, kur no vēsturiskās apbūves palikušas vismaz
drupatas. Šī ēka ir ļoti nozīmīga Jelgavas vēsturē un arī vērtīga
Latvijas vēstures kontekstā, un tā tiks atgūta pilsētas veidolā kā
spēcīgs akcents,» par ēku stāsta arhitekts.

Viņa uzdevums bija izdomāt, kā šajā ēkā ievietot restaurācijas
centru, maksimāli saglabājot no vēsturiskā. Vēlāk sākotnējā iecere
tika paplašināta un, apzinoties, ka viena ēka to nespēs nodrošināt,
projektā iekļauta arī blakus esošā mūra ēka K.Barona ielā 50 un tai
piegulošais pagalms. Ēkas Vecpilsētas ielā 14 pirmajā stāvā
atradīsies konferenču telpa un izstāžu zāle, kas piemērota arī
dažādu pasākumu rīkošanai, kā arī suvenīru veikals. Otrajā stāvā
paredzēta Jelgavas pilsētas vēstures ekspozīcija – par zudušo koka
apbūvi Jelgavā, Vecpilsētas ielas kvartāla ēkām, kas šeit kādreiz
bijušas, tostarp Vecpilsētas ielas 2. un 14. namu un to
restaurācijas procesu, par notikumiem, kas šajā kvartālā
risinājušies, – un restaurācijas meistardarbnīca. «Tā nebūs
klasiska meistardarbnīca, jo restaurācijas process ir ilgs un
skrupulozs, tāpēc tā vērošana no malas varētu būt pat garlaicīga.
Plānojam piedāvāt digitālu meistardarbnīcu, rādot objektus pirms un
pēc restaurācijas, atsevišķus darba momentus,» skaidro Jelgavas
reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljina, piebilstot, ka
plānots sagatavot arī videoprezentāciju par restaurācijas iespējām,
lai cilvēki, kuriem pieder seni priekšmeti, zina, ka tos var
atjaunot un saglabāt. Trešajā stāvā atrodas ēkas bēniņi, kas ir
unikāli, tāpēc tie tiks atjaunoti, izveidojot vasaras izstāžu zāli,
jo bēniņu telpa nav apkurināma. «Šī ēka būs interesanta arī ar to,
ka nemēģināsim to pārveidot, bet plānojam saglabāt daudzas tās
deformācijas un trūkumus, kas mūsdienu arhitektūras praksē ir
neierasti,» norāda arhitekts Ē.Cērpiņš, piebilstot, ka būvniekiem
tas nebūs viegli izdarāms. Viņš akcentē, ka ēkā atklāti arī
fragmentāri sienu gleznojumi, kas iespēju robežās tiks
saglabāti.

Muzejs pērn restaurēja 52 priekšmetus

Līdzās esošajā mūra ēkā K.Barona ielā 50 plānots izveidot trīs
restaurācijas darbnīcas, kas būs gan apvienojamas, gan nodalāmas
cita no citas. Šobrīd iecerēts izveidot tekstila, stikla, porcelāna
un keramikas, kā arī metāla restaurācijas darbnīcas. Tās darbotos
patstāvīgi, un šos pakalpojumus varētu izmantot kā pašvaldība un
mūsu muzeji, tā arī privātpersonas un juridiskas personas, kam
nepieciešams restaurēt kādu senlietu.

«Latvijā restauratoru darbnīcas ir vien pie atsevišķiem
muzejiem, bet tās praktiski nepiedāvā ārpakalpojumus, tāpēc seno
priekšmetu atjaunošana ir problemātiska un ļoti aktuāla visā
valstī,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
direktore Gita Grase. Viņa norāda, ka muzeja krājumā ir 93 331
artefakts un nepieciešamība restaurēt dažādu materiālu priekšmetus
– metāla, koka, stikla, keramikas, grāmatas, gleznas – ir ļoti
liela. «Restaurācija ir ļoti dārgs process, un pagājušajā gadā,
piesaistot dažādu fondu finansējumu – nedaudz vairāk par
10 000 eiro –, varējām restaurēt 52 priekšmetus: 20 gleznas,
septiņus lietiskos priekšmetus un 25 arheoloģiskās senlietas. Lai
gan būtībā ikviens muzejā nonākušais priekšmets pirms eksponēšanas
būtu jārestaurē, no mūsu muzeja ekspozīcijā esošajiem priekšmetiem
restaurēti tikai apmēram pieci procenti. Ja mēs eksponētu tikai
restaurētās lietas, tad mūsu apmeklētājiem gandrīz neko nevarētu
parādīt,» situāciju skaidro G.Grase, paužot cerību, ka līdz ar
restaurācijas centra izveidi Jelgavā iespējas atjaunot senlietas
būs lielākas.

Jelgavas restaurācijas centrs būs īpašs arī ar to, ka paredzēts
iegādāties unikālu iekārtu – rentgenu, kas novērtē priekšmeta
stāvokli un sniedz precīzu nepieciešamo restaurācijas darbu
aprakstu.

Neparastais – parastajā

Kā intereses cienīgu objektu arhitekts Ē.Cērpiņš min arī Barona
ielas 50 mūra ēkai piegulošo pagalmu. «Pagalms ir tikpat svarīgs kā
ēkas ielu fasādes,» viņš norāda. Pēc arhitekta teiktā, šis pagalms
ir raksturīgs Jelgavai – tādu nav ne Rīgā, ne Ventspilī, ne citās
pilsētās. «No vienas puses, nekā tāda jau tur nav, bet ieklāsim
bruģi, uzbērsim granti, iesēsim zālienu, un stāsts par Jelgavas
vecpilsētai reiz raksturīgajiem pagalmiem varēs sākties,» tā
Ē.Cērpiņš.

Viņaprāt, cilvēki pierasto reizēm nenovērtē, un tikai tad, kad
tas vairs nav saglabājies, rodas interese, tāpēc arī daudz šādu
vietu izzūd. «Šis pagalms nav tik kārtīgs un ideāli skaists, tas ir
ģeometriski neprecīzs,» raksturo arhitekts, uzsverot: interesanti
ir tas, ka pagalmā tiks atjaunots laukakmeņu bruģis, kāds savulaik
tur bijis. Tas mūsdienās ir netipiski, jo pārsvarā tiek izmantots
kaltais bruģis vai citi materiāli.

Amatu prasmes grib pacelt augstākā līmenī

Ēkās Vecpilsētas ielā 2 un J.Asara ielā 1A plānots izveidot
amatu sētu, kurā ar dažādu amatniecības prasmju palīdzību tiktu
popularizēti latvju godi un tradīcijas. Tur amatnieki varēs iznomāt
telpas savām darbnīcām. Par iespējamo telpu apdzīvošanu pašvaldība
jau uzrunājusi SIA «Austras raksti» – pārliecinājis uzņēmuma darbs
pie tautastērpu izveides un iesaiste izzinoši radošās aktivitātēs,
kas piedāvā interesentiem apgūt aušanas un citas prasmes. «Mēs ļoti
gaidām mirkli, kad varēsim tur ieiet,» saka SIA «Austras raksti»
vadītāja Aija Mālkalna, neslēpjot, ka tas būtu viņas sapņa
piepildījums un sakristu ar vīziju, kāda viņai bija par tautastērpu
darināšanu un popularizēšanu, dibinot uzņēmumu. Viņa stāsta, ka
pēdējos gados tautiskais ir modē un arvien vairāk interesentu arī
paši vēlas iemācīties aust brunčus, izšūt kreklus un apgūt citas
prasmes. Tāpēc svarīgi, lai ir vieta, kur izvietot darbarīkus, un,
ja tā ir kā pastāvīga darbnīca, ir ērtāk arī organizēt dažādas
lekcijas, meistarklases.

Aija kopā ar aušanas studiju «Dardedze», kurā arī pati darbojas,
ir uzņēmusies izaicinājumu izveidot 21. gadsimta Jelgavas
tautastērpu. Viņa jau veikusi izpēti, apmeklējusi vairākus muzejus
un secinājusi, ka Jelgavai nav pašai sava tautastērpa. «Jelgavā jau
agri ienāca pilsētas mode, bet tautastērps tomēr bija zemnieku
apģērbs,» par iemeslu, kāpēc tā, spriež A.Mālkalna. «Mani ļoti
iespaidoja brunču paraudziņš, ko atradām, pētot Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja materiālus. Tādi brunči austi
un nēsāti 19. gadsimta beigās Vilcē. Man ir iecere pēc šī parauga
noaust brunčus un uzdāvināt muzejam,» stāsta Aija.

Neskatoties uz to, aušanas studija jau sākusi darbu pie Jelgavas
tautastērpa izveides, 21. gadsimtā ienesot 19. gadsimta ornamentus
un krāsas, kas bija raksturīgas Jelgavas apkaimes pagastos –
Zaļeniekos, Svētē, Vilcē. Plānots, ka plašāka publika ar paveikto
varēs iepazīties tradicionālajā «Dardedzes» izstādē oktobrī.
A.Mālkalna spriež, ka etnogrāfiskie elementi jāienes arī mūsdienu
apģērbā, piemēram, varētu veidot Jelgavai raksturīgus rakstus un
ornamentus, ko interesentiem būtu iespēja apskatīt amatu sētā un
pārnest uz šodienas tērpu detaļām vai pat integrēt pašos
tērpos.

Savukārt šī Aijas vīzija sasaucas ar pašvaldības ieceri amatu
prasmes pacelt augstākā līmenī, amatu mājā piedāvājot ne tikai roku
darbu, bet augstvērtīgus dizaina produktus. «Amatniecība nav tikai
zeķu adīšana. Ja tu ko proti, ir jāiet tālāk, jāizstrādā dizains un
jārada tādi produkti, kas vienlaikus ir arī produkti ar augstu
pievienoto vērtību un eksporta potenciālu,» pašvaldības redzējumu
skaidro Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece R.Vectirāne,
norādot, ka vecpilsētas kvartāla objektu galvenā panākumu atslēga
būs dažādu nozaru sinerģija, kas veicinās inovatīvu ideju un
produktu rašanos.

Pagātne – tagadne – nākotne

Jelgavas pilsētas pašvaldība 2009. gadā beidza realizēt ERAF
līdzfinansētu projektu «Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un
pielāgošana tūrisma attīstībai», kas bija vērsts uz infrastruktūras
sakārtošanu: tika rekonstruēta Vecpilsētas iela un ietve, J.Asara
iela posmā no Vecpilsētas ielas līdz K.Barona ielai, K.Barona ielas
posms no J.Asara ielas līdz Vecpilsētas ielai un izbūvēts ielu
izgaismojums. Pateicoties senlaicīgajām laternām un koka apbūvei,
Vecpilsētas iela pēc rekonstrukcijas kļuva par vienu no
fotogrāfijās visbiežāk iemūžināto Jelgavas vietu.

Tas bija stimuls, un Vecpilsētas iela pamazām atdzīvojās un
kļuva arvien apdzīvotāka. Jau vairākus gadus darbojas biedrība
«Vecpilsētas ielas kvartāls», kurai R.Vectirāne Jelgavas
pašvaldības vārdā saka paldies par uzņēmību un ieguldīto darbu
kvartāla sakārtošanā. «Mēs pašvaldības iniciatīvu vērtējam ļoti
pozitīvi, un, manuprāt, abi šie objekti iederas Vecpilsētas ielas
kvartālā. Turklāt – jo sakārtotāka būs vide, jo mazāk deklasētu
elementu te apgrozīsies un jo lielākas iespējas pavērsies
privātajam biznesam,» vērtē biedrības valdes priekšsēdētājs Ivars
Grantiņš. Biedrība ar pašvaldības atbalstu vairākus gadus ir
organizējusi Vecpilsētas ielas svētkus, panākusi, ka vasarā laternu
stabus rotā puķupodi, un nākotnē par savu galveno uzdevumu uzskata
panākt, lai visi Vecpilsētas ielas iemītnieki būtu saliedēti.

Nu šo kvartālu gaida jauns attīstības posms. Kā stāsta Jelgavas
domes priekšsēdētāja vietniece, amatu mājas un restaurācijas centra
izveide nav vienīgā iecere šī kvartāla attīstībā – kā skaists un
simbolisks akcents būs vides objekts «Laika rats», kas atradīsies
zaļajā zonā starp J.Asara ielu un Mazā Dambja ielu. To plānots
uzstādīt līdz nākamā gada 4. maijam. Vides objekta skice jau ir
izstrādāta, un šogad plānots izbūvēt tā pamatni.

Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē
norāda, ka līdz maijam tiks izstrādāts restaurācijas centra
projekts un vēl šogad tiks uzsākta arī amatu sētas
projektēšana.

«80. gados, kad sāku strādāt šajā jomā, arhitekta Lūša-Grīnberga
birojs izstrādāja Jelgavas pilsētas centra detālplānojumu. Tad
uzzināju, ka ir arī tādi rajoni, kuros ir vecās ēkas. Es biju tas,
kurš veidoja ēku maketus, arī abas šīs Vecpilsētas ielas mājas
izgriezu kā mazus kubiciņus. Tātad jau 80. gados šīs ēkas bija
atzīmētas kā vērtīgas,» rezumē arhitekts Ē.Cērpiņš, uzsverot: savas
zemes vēsture ir jātaupa.

UZZIŅAI

Amatu sēta –
Vecpilsētas iela 2 un J.Asara iela 1A. Ēkās amatnieki varēs iznomāt
telpas savām darbnīcām, kur ar dažādu amatniecības prasmju
palīdzību tiktu popularizēti latvju godi un tradīcijas.

Restaurācijas centrs –
Vecpilsētas iela 14 un K.Barona iela 50: konferenču zāle, izstāžu
zāle, suvenīru veikals, Jelgavas vēstures ekspozīcija,
restaurācijas meistardarbnīca, vasaras ekspozīcijas zāle bēniņos,
trīs restaurācijas darbnīcas – metāla; stikla, porcelāna un
keramikas; tekstila.

Ēkas Vecpilsētas ielā 14 (datēta ar 18. gadsimta sākumu) un
Vecpilsētas ielā 2 (datēta ar 18. gadsimta otro pusi – 19. gadsimta
sākumu) ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Foto: Austris Auziņš