Marijas kundze, kura dzīvo Asteru ielā 12, vēlas noskaidrot, ko darīt ar kokiem pie daudzdzīvokļu mājas. ««Jelgavas Vēstnesī» izlasīju, ka pilsētā izņems kokus, kas bojā gāzesvadu, un, manuprāt, tas ir loģisks solis. Taču mūsu pagalmā būtiskas neērtības rada lielie bērzi, kas aug teju pie pašas mājas un, visticamāk, ar saknēm jau sen sabojājuši tās pamatus. Koki rada arī veselu virkni citu neērtību, tāpēc, manuprāt, arī tie būtu jāizņem,» spriež Asteru ielas 12 iedzīvotāja. Tāpat viņa ir neizpratnē par kaimiņa rīcību, kurš pats pēc savas iniciatīvas zem logiem iestādījis egli un priedi. «Kamēr koki mazi, viss ir kārtībā, taču ko darīsim tad, kad tie izaugs? Nesaprotu, kāpēc egle bija jāstāda pie pašas mājas, ja pagalms ir pietiekami plašs. Kas būs pēc pāris gadiem? Visticamāk, maksāsim bargu naudu, lai šos kokus nozāģētu,» stāsta Marijas kundze. Viņa vēlas saprast, vai tiešām ikvienam iedzīvotājam ir tiesības stādīt kokus, kur un kad vien ienāk prātā.
Pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins norāda – ir tikai apsveicami, ja iedzīvotāji vēlas uzlabot zaļo zonu pie savas mājas, taču atgādina, ka, veicot apzaļumošanu, noteikti jāievēro pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.57 «Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība» noteiktās normas, kas nosaka koku un krūmu stādīšanas attālumus daudzdzīvokļu namu pagalmos, lai apstādījumi nebojātu ēkas un inženiertīklus (sk.tabulu).
Tādējādi, ja lasītājas minēto bērzu attālums līdz ēkai tiešām neatbilst saistošajiem noteikumiem, koku izņemšanu pēc dzīvokļu īpašnieku lēmuma var organizēt nama apsaimniekotājs.
Sagatavoja Sintija Čepanone, foto Ivars Veiliņš