Šodien Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt uz Ministru kabinetu (MK) ieceri piešķirt svētku dienas statusu Dziesmu svētku noslēguma dienai.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzsvēra, ka līdz izskatīšanai valdības sēdē Kultūras ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Darba devēju konfederāciju jāsagatavo aprēķini, cik valstij izmaksās vēl viena brīvdiena.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis šodien valdību informēja, ka ministrija nepiekrīt darbadienas noteikšanai, lai gan nenoliedz, ka Dziesmu un Deju svētki ir nozīmīgi Latvijas sabiedrībai. Tomēr brīvdiena pēc svētku noslēguma koncerta atstās ietekmi gan uz uzņēmējiem, gan arī uz iekšzemes kopproduktu. Tomēr, ņemot vērā, ka lēmums par brīvdienas noteikšanu, visticamāk, būs politisks, Ekonomikas ministrija to respektēšot.
Par ietekmes atstāšanu uz uzņēmējiem un ekonomiku negribēja piekrist kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK). Pat pētījumi pierādot, ka efekts ir tieši pretējs – šādi svētki atstāj pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku un uzņēmējdarbību. «Es neesmu ekonomists, bet pat ar neapbruņotu aci var redzēt, ka nedēļā, kad notiek Dziesmu svētki, uzņēmējiem nav garlaicīgi,» teica ministre. Arī tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) piebilda, ka Dziesmu un Deju svētku nedēļā tirdzniecība plaukst un daudziem uzņēmējiem tā ir laba iespēja gūt peļņu. Turklāt, ja darbinieki pēc svētku koncerta darbā ierodas neizgulējušies, tas nāks par sliktu darba efektivitātei.
Jo mazāk cilvēku strādā, jo mazāks ir pienesums iekšzemes kopproduktam, Finanšu ministrijas nostāju aizstāvēja ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Viņa ministriem atgādināja, ka, rosinot nākamo dienu pēc noslēguma koncerta noteikt par brīvdienu, nav piedāvāts risinājums, kā segt papildu izmaksas, kas valstij rodas svētku laikā.
Uz sēdi bija ieradies arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Andris Alksnis, kurš aicināja grozījumus neatbalstīt, ļaujot šo jautājumu darba devējiem risināt individuāli ar darba ņēmējiem. Jau tagad daudzās darbavietās darba devēji esot atsaucīgi un dodot saviem darbiniekiem apmaksātu brīvdienu. Darba devēji arī piekristu kompromisam, ka brīvdiena attiektos tikai uz pašiem svētku dalībniekiem.
Tomēr Kultūras ministrija uzsvēra, ka tad, kad šo jautājumu skatīja Saeimas atbildīgā komisija, visi deputāti bijuši vienisprātis, ka brīvdiena nosakāma visiem iedzīvotājiem. Jo īpaši tāpēc, ka 2018. gadā valsts svinēs 100 gadu jubileju un gaidāms grandiozs noslēguma koncerts.
Maija sākumā Dziesmu svētku padome vienojās piedāvāt izmaiņas likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai un papildus brīvdienu, ja tā ir svētdiena. Padomē gan par ieceri nebija vienprātības, un uz valdību piedāvājums tika nosūtīts kā «nesaskaņots jautājums».
Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» grozījumu projekts paredz, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtītā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalsta grozījumu projektu šajā redakcijā. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš iepriekš neatbalstīja Dziesmu svētku padomes virzītos grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», vēršot uzmanību uz grozījumu ekonomisko ietekmi un rosinot piešķirt brīvdienu tikai svētku dalībniekiem. Prezidents iesaistījies risinājuma meklēšanā, lai tas apmierinātu gan darba devējus, gan Dziesmu svētku rīkotājus.
LETA
27.2 °C,
2.9 m/s,
47.8 % 
27.2 °C,
2.9 m/s,
47.8 %