19.5 °C, 5 m/s, 89.1 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVēl rēķinās, cik valstij izmaksā svētku dienas statusa piešķiršana Dziesmu svētku noslēguma dienai
Vēl rēķinās, cik valstij izmaksā svētku dienas statusa piešķiršana Dziesmu svētku noslēguma dienai
26/05/2014

Šodien Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt uz Ministru kabinetu (MK) ieceri piešķirt svētku dienas statusu Dziesmu svētku noslēguma dienai.

Šodien Ministru kabineta komiteja
nolēma virzīt uz Ministru kabinetu (MK) ieceri piešķirt svētku
dienas statusu Dziesmu svētku noslēguma dienai.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V)
uzsvēra, ka līdz izskatīšanai valdības sēdē Kultūras ministrijai
sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Darba devēju
konfederāciju jāsagatavo aprēķini, cik valstij izmaksās vēl viena
brīvdiena.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Mārtiņš Lazdovskis šodien valdību informēja, ka ministrija
nepiekrīt darbadienas noteikšanai, lai gan nenoliedz, ka Dziesmu un
Deju svētki ir nozīmīgi Latvijas sabiedrībai. Tomēr brīvdiena pēc
svētku noslēguma koncerta atstās ietekmi gan uz uzņēmējiem, gan arī
uz iekšzemes kopproduktu. Tomēr, ņemot vērā, ka lēmums par
brīvdienas noteikšanu, visticamāk, būs politisks, Ekonomikas
ministrija to respektēšot.

Par ietekmes atstāšanu uz uzņēmējiem un
ekonomiku negribēja piekrist kultūras ministre Dace Melbārde
(VL-TB/LNNK). Pat pētījumi pierādot, ka efekts ir tieši pretējs –
šādi svētki atstāj pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku un
uzņēmējdarbību. «Es neesmu ekonomists, bet pat ar neapbruņotu aci
var redzēt, ka nedēļā, kad notiek Dziesmu svētki, uzņēmējiem nav
garlaicīgi,» teica ministre. Arī tieslietu ministre Baiba Broka
(VL-TB/LNNK) piebilda, ka Dziesmu un Deju svētku nedēļā
tirdzniecība plaukst un daudziem uzņēmējiem tā ir laba iespēja gūt
peļņu. Turklāt, ja darbinieki pēc svētku koncerta darbā ierodas
neizgulējušies, tas nāks par sliktu darba efektivitātei.

Jo mazāk cilvēku strādā, jo mazāks ir
pienesums iekšzemes kopproduktam, Finanšu ministrijas nostāju
aizstāvēja ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Viņa
ministriem atgādināja, ka, rosinot nākamo dienu pēc noslēguma
koncerta noteikt par brīvdienu, nav piedāvāts risinājums, kā segt
papildu izmaksas, kas valstij rodas svētku laikā.

Uz sēdi bija ieradies arī Latvijas Darba
devēju konfederācijas pārstāvis Andris Alksnis, kurš aicināja
grozījumus neatbalstīt, ļaujot šo jautājumu darba devējiem risināt
individuāli ar darba ņēmējiem. Jau tagad daudzās darbavietās darba
devēji esot atsaucīgi un dodot saviem darbiniekiem apmaksātu
brīvdienu. Darba devēji arī piekristu kompromisam, ka brīvdiena
attiektos tikai uz pašiem svētku dalībniekiem.

Tomēr Kultūras ministrija uzsvēra, ka tad, kad
šo jautājumu skatīja Saeimas atbildīgā komisija, visi deputāti
bijuši vienisprātis, ka brīvdiena nosakāma visiem iedzīvotājiem. Jo
īpaši tāpēc, ka 2018. gadā valsts svinēs 100 gadu jubileju un
gaidāms grandiozs noslēguma koncerts.

Maija sākumā Dziesmu svētku padome vienojās
piedāvāt izmaiņas likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām», kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu
svētku noslēguma dienai un papildus brīvdienu, ja tā ir svētdiena.
Padomē gan par ieceri nebija vienprātības, un uz valdību
piedāvājums tika nosūtīts kā «nesaskaņots jautājums».

 

Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām
dienām» grozījumu projekts paredz, ka Vispārējo latviešu dziesmu un
deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku
noslēguma dienas ir svētku dienas.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības
atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt
svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā
diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt
svētdienā, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC)
pasūtītā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā
aptauja.

Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalsta
grozījumu projektu šajā redakcijā. Arī Valsts prezidents Andris
Bērziņš iepriekš neatbalstīja Dziesmu svētku padomes virzītos
grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām»,
vēršot uzmanību uz grozījumu ekonomisko ietekmi un rosinot piešķirt
brīvdienu tikai svētku dalībniekiem. Prezidents iesaistījies
risinājuma meklēšanā, lai tas apmierinātu gan darba devējus, gan
Dziesmu svētku rīkotājus.

LETA