19.5 °C, 3.1 m/s, 50.7 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Vēlas vairāk panākumu
27/02/2009

Marinai Mazurei agrā bērnībā ik pa laikam sanāca izvicināt rokas ar sava vecuma zēniem, tāpēc jau 1. klasē vienā no skolas vecāku sapulcēm skolotāji vecākiem ieteikuši, lai meitene atrod labāku veidu, kur realizēt savu lielo enerģiju. Marinas mamma nolēma viņu aizvest uz džudo klubu, un meitene atrada jaunu aizraušanos, ar ko tagad saista visu savu turpmāko dzīvi un cer piedalīties nākamajās olimpiskajās spēlēs Londonā.

Arturs Neikšāns

Marinai Mazurei agrā bērnībā ik pa laikam sanāca izvicināt rokas ar
sava vecuma zēniem, tāpēc jau 1. klasē vienā no skolas vecāku
sapulcēm skolotāji vecākiem ieteikuši, lai meitene atrod labāku
veidu, kur realizēt savu lielo enerģiju. Marinas mamma nolēma viņu
aizvest uz džudo klubu, un meitene atrada jaunu aizraušanos, ar ko
tagad saista visu savu turpmāko dzīvi un cer piedalīties nākamajās
olimpiskajās spēlēs Londonā.

«Tagad ar mani puiši vairs spēkoties negrib, saprotams, arī cits
vecums,» smejas Marina. Sākotnēji viņa vēl apmeklējusi karatē
nodarbības, taču neiepatikās. Šobrīd M.Mazure ir iestājusies
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur 1. kursā apgūst sporta
trenera zinības. «Ar dažādiem ierobežojumiem sevi pārlieku
neapgrūtinu – sportoju prieka pēc, ēdienkarte man īpaši nav
mainījusies, vien brīžiem ievēroju diētu, lai noturētos savā svara
grupā. Protams, regulāri apmeklēju treniņus, sanāk piecreiz
nedēļā,» piebilst meitene.

«Sievietes, salīdzinot ar vīriešiem, cīnās sievišķīgāk, taču
treniņu laikā mums nav nekādas atlaides – pildām visu, ko liek
treneris. Trenēties man sanāk praktiski tikai ar puišiem, jo
Jelgavā ir problēmas atrast labu sparingpartneri, taču ar viņiem ir
interesanti cīnīties. Ar zēniem agrāk sacentos arī sacensībās, un,
lai gan pārsvarā zaudēju, tomēr izcīnīju arī vairākas uzvaras, par
ko man bija liels gandarījums,» tā Marina.

Sportiste norāda, Latvijā konkurence džudo ir samērā neliela, jo
meitenes ar to parasti nenodarbojas, taču citās Eiropas valstīs tas
ir ļoti populārs. «Piemēram, Francija ir kā atsevišķa pasaulīte,
kur ar džudo nodarbojas ļoti liels skaits cilvēki. Džudo ļoti
populārs ir arī Krievijā, Japānā,» norāda M.Mazure. Tieši lielo
konkurenci Marina norāda kā lielāko šķērsli sapņa piepildīšanai,
lai piedalītos olimpiskajās spēlēs – no Eiropas savā svara
kategorijā uz olimpiādi var aizbraukt tikai 5 sievietes, tātad sevi
ir vispirms jāpierāda virknē starptautisku sacensību, izcīnot
vērtīgus ieskaites punktus. Savukārt par dalību Pekinas spēlēs
meitene nebija nopietni domājusi, jo junioru vecumā to izdarīt ir
ļoti grūti. «Lai arī jau esmu piedalījusies daudzās starptautiskās
sacensībās, ceru izcīnīt vairāk panākumu!» meitene neslēpj savus
mērķus.

Jautāta, kādas Marinai ir attiecības ar citām Latvijas džudistēm,
meitene smaida, ka tā kā ar džudo Latvijā nodarbojas tik maz
meiteņu, praktiski visas savā starpā ir labi pazīstamas, jo
regulāri brauc uz vienām un tām pašām sacensībām. «Lai arī mums ir
jāsacenšas savā starpā, mums ir labas attiecības,» tā Marina.

Sākotnēji pēc piedzīvotajiem zaudējumiem džudiste ļoti
pārdzīvojusi, taču tagad cenšas apzināties, ka ne vienmēr ir
iespējams izcīnīt tikai uzvaras – ir gan kāpumi, gan kritumi. Reiz
gan sanācis pavisam netaisnīgi – cīņas laikā pretiniece ar celi
pārsitusi Marinas degunu, bet cietusī par to vēl tika
diskvalificēta. «Kaut kāda netaisnība – pretiniece izdara neatļautu
paņēmienu, iespējams, apzināti, taču mani par to vēl diskvalificē.
Taču ko padarīt – ar šādiem gadījumiem ir jārēķinās, un tiem ir
jātiek pāri,» uzskata sportiste.

Lasiet vēl: