-3.2 °C, 2.2 m/s, 66.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVentilācijas sistēmas uzlabošana māju renovācijas procesā būs obligāta
Ventilācijas sistēmas uzlabošana māju renovācijas procesā būs obligāta
14/02/2014

Turpmāk, veicot daudzdzīvokļu māju renovāciju, papildu ventilācijas nodrošināšana būs jautājums, kam sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, norāda SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), izvērtējot situāciju jau iepriekšējos gados renovētajās mājās. Nepietiekama mājas ventilācija ir viens no lielākajiem draudiem kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanā nosiltinātā mājā, kas pēc renovācijas kļuvusi hermētiski noslēgta.

Sintija Čepanone

Turpmāk, veicot daudzdzīvokļu
māju renovāciju, papildu ventilācijas nodrošināšana būs jautājums,
kam sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem tiks pievērsta pastiprināta
uzmanība, norāda SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP),
izvērtējot situāciju jau iepriekšējos gados renovētajās mājās.
Nepietiekama mājas ventilācija ir viens no lielākajiem draudiem
kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanā nosiltinātā mājā, kas pēc
renovācijas kļuvusi hermētiski noslēgta.

JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis
skaidro: kaut arī JNĪP, tiekoties ar dzīvokļu īpašniekiem, jau
iepriekš skaidrojusi kvalitatīvas ventilācijas sistēmas nozīmi
renovētā mājā, diemžēl šis jautājums tā arī palicis nerisināts,
aprobežojoties vien ar elementāru ventilācijas šahtas iztīrīšanu.
Taču līdzšinējā pieredze apliecinājusi, ka ar to vien ir par maz,
lai māja, kas pēc nosiltināšanas kļuvusi hermētiski noslēgta, arī
«elpotu». Savukārt daudzi iedzīvotāji, maldīgi domājot, ka tādējādi
ieekonomēs uz siltumu, mājokli nevēdina, kā rezultātā gaiss kļūst
mitrs. Un šādā gadījumā telpu piesildīt jau kļūst grūtāk, savukārt
mitrums var veicināt pelējuma veidošanos.

«Ja pirms renovācijas gaisa apmaiņa
dzīvoklī notika caur sienām, vecajiem logiem, mikroplaisām un gaisa
apmaiņa bija nekontrolēta, tad, māju nosiltinot, šādas situācijas
tiek novērstas: māja kļūst hermētiski noslēgta un gaisa apmaiņa –
kontrolējama. Taču bieži vien cilvēki nenovērtē telpu vēdināšanas
nozīmi. Ir jāsaprot, ka, atverot logu, no telpas tiek izlaists
mitrums, bet siltums, kas akumulējies istabas sienās, mēbelēs,
paliek telpā un rezultātā gaiss mājoklī ir sauss un silts. Lai
uzsildītu mitru gaisu, jāpatērē daudz vairāk siltumenerģijas, nekā
lai uzsildītu siltu gaisu,» skaidro J.Vidžis, akcentējot, ka
papildu ventilācijas nodrošināšana turpmāk būs jautājums, kam
sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem tiks pievērsta pastiprināta
uzmanība.

Neapšaubāmi, efektīvākais veids, kā
nodrošināt pienācīgu gaisa apmaiņu, ir rekuperācijas sistēmas
uzstādīšana mājā, taču, kā norāda JNĪP tehniskais direktors Oļegs
Kukuts, šādas sistēmas izbūve atsevišķos gadījumos var izmaksāt
tikpat, cik visi renovācijas darbi kopā. Krietni lētāka alternatīva
varētu būt gaisa pieplūdes vārstu izbūvēšana, kas nodrošinātu
papildu gaisa apmaiņu mājoklī. «Pie mums dažkārt ir vērsušies
atsevišķi renovēto māju iedzīvotāji, paužot, ka mājā nestrādā
ventilācijas sistēma. Taču jāsaprot, ka sistēma nedarbojas tāpēc,
ka dzīvoklim nav gaisa pieplūdes – tiklīdz tiek atvērts logs, arī
sistēma sāk darboties,» tā viņš.

Jāpiebilst, ka pašlaik rindā uz
renovāciju gaida 14 mājas, taču tas, vai visas plānotās šovasar arī
izdosies nosiltināt, lielā mērā atkarīgs no banku atsaucības.
Pašlaik norit būvdarbu iepirkums par mājas Katoļu ielā 17
renovāciju, trijās mājās – Kalnciema ceļā 99, 101 un Kronvalda ielā
5 – būvdarbu veicējs konkursa kārtībā jau noskaidrots un pašlaik
bankas skrupulozi vērtē, vai piešķirt aizdevumu, kas iedzīvotājiem
ļautu apgūt šim mērķim atvēlētos līdzekļus no ES struktūrfondiem,
savukārt desmit mājām šis process vēl priekšā. «Par šīm mājām ar
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru jau noslēgts līgums par
līdzfinansējuma saņemšanu, un vēl ziemas periodā tiks organizēts
iepirkums, lai noskaidrotu būvnieku. Kad šis process būs noslēdzies
un zināmas būvdarbu izmaksas, jau daudz konkrētāk ar bankām varēsim
runāt par nepieciešamo finansējumu. Ļoti ceram, ka kredīts,
izvērtējot katras mājas dzīvokļu īpašnieku iespējas to atmaksāt,
tiks piešķirts, jo tieši no tā atkarīgs, vai būs iespējams īstenot
iecerēto,» skaidro O.Kukuts.

Jāpiebilst, ka māju, kuras iecerēts
renovēt šogad, projekti apstiprināti ERAF atbalstītās siltināšanas
programmas iepriekšējos posmos. Pieteikumus jaunajai programmai
sāks pieņemt, visticamāk, šī gada otrajā pusē.

 

Mājas, kuras šogad plānots
renovēt:

Katoļu iela 17, Kalnciema ceļš 99,
Kalnciema ceļš 101, Kronvalda iela 5, Katoļu iela 1, Miezītes ceļš
38, Lielā iela 39, Lielā iela 5, Svētes iela 28, Kungu iela 23,
Dobeles iela 52, Loka maģistrāle 27, Lāčplēša iela 33, Vīgriežu
iela 30

Foto: no JV arhīva