Turpmāk, veicot daudzdzīvokļu māju renovāciju, papildu ventilācijas nodrošināšana būs jautājums, kam sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, norāda SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), izvērtējot situāciju jau iepriekšējos gados renovētajās mājās. Nepietiekama mājas ventilācija ir viens no lielākajiem draudiem kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanā nosiltinātā mājā, kas pēc renovācijas kļuvusi hermētiski noslēgta.
Sintija Čepanone
JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis skaidro: kaut arī JNĪP, tiekoties ar dzīvokļu īpašniekiem, jau iepriekš skaidrojusi kvalitatīvas ventilācijas sistēmas nozīmi renovētā mājā, diemžēl šis jautājums tā arī palicis nerisināts, aprobežojoties vien ar elementāru ventilācijas šahtas iztīrīšanu. Taču līdzšinējā pieredze apliecinājusi, ka ar to vien ir par maz, lai māja, kas pēc nosiltināšanas kļuvusi hermētiski noslēgta, arī «elpotu». Savukārt daudzi iedzīvotāji, maldīgi domājot, ka tādējādi ieekonomēs uz siltumu, mājokli nevēdina, kā rezultātā gaiss kļūst mitrs. Un šādā gadījumā telpu piesildīt jau kļūst grūtāk, savukārt mitrums var veicināt pelējuma veidošanos.
«Ja pirms renovācijas gaisa apmaiņa dzīvoklī notika caur sienām, vecajiem logiem, mikroplaisām un gaisa apmaiņa bija nekontrolēta, tad, māju nosiltinot, šādas situācijas tiek novērstas: māja kļūst hermētiski noslēgta un gaisa apmaiņa – kontrolējama. Taču bieži vien cilvēki nenovērtē telpu vēdināšanas nozīmi. Ir jāsaprot, ka, atverot logu, no telpas tiek izlaists mitrums, bet siltums, kas akumulējies istabas sienās, mēbelēs, paliek telpā un rezultātā gaiss mājoklī ir sauss un silts. Lai uzsildītu mitru gaisu, jāpatērē daudz vairāk siltumenerģijas, nekā lai uzsildītu siltu gaisu,» skaidro J.Vidžis, akcentējot, ka papildu ventilācijas nodrošināšana turpmāk būs jautājums, kam sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Neapšaubāmi, efektīvākais veids, kā nodrošināt pienācīgu gaisa apmaiņu, ir rekuperācijas sistēmas uzstādīšana mājā, taču, kā norāda JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts, šādas sistēmas izbūve atsevišķos gadījumos var izmaksāt tikpat, cik visi renovācijas darbi kopā. Krietni lētāka alternatīva varētu būt gaisa pieplūdes vārstu izbūvēšana, kas nodrošinātu papildu gaisa apmaiņu mājoklī. «Pie mums dažkārt ir vērsušies atsevišķi renovēto māju iedzīvotāji, paužot, ka mājā nestrādā ventilācijas sistēma. Taču jāsaprot, ka sistēma nedarbojas tāpēc, ka dzīvoklim nav gaisa pieplūdes – tiklīdz tiek atvērts logs, arī sistēma sāk darboties,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka pašlaik rindā uz renovāciju gaida 14 mājas, taču tas, vai visas plānotās šovasar arī izdosies nosiltināt, lielā mērā atkarīgs no banku atsaucības. Pašlaik norit būvdarbu iepirkums par mājas Katoļu ielā 17 renovāciju, trijās mājās – Kalnciema ceļā 99, 101 un Kronvalda ielā 5 – būvdarbu veicējs konkursa kārtībā jau noskaidrots un pašlaik bankas skrupulozi vērtē, vai piešķirt aizdevumu, kas iedzīvotājiem ļautu apgūt šim mērķim atvēlētos līdzekļus no ES struktūrfondiem, savukārt desmit mājām šis process vēl priekšā. «Par šīm mājām ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru jau noslēgts līgums par līdzfinansējuma saņemšanu, un vēl ziemas periodā tiks organizēts iepirkums, lai noskaidrotu būvnieku. Kad šis process būs noslēdzies un zināmas būvdarbu izmaksas, jau daudz konkrētāk ar bankām varēsim runāt par nepieciešamo finansējumu. Ļoti ceram, ka kredīts, izvērtējot katras mājas dzīvokļu īpašnieku iespējas to atmaksāt, tiks piešķirts, jo tieši no tā atkarīgs, vai būs iespējams īstenot iecerēto,» skaidro O.Kukuts.
Jāpiebilst, ka māju, kuras iecerēts renovēt šogad, projekti apstiprināti ERAF atbalstītās siltināšanas programmas iepriekšējos posmos. Pieteikumus jaunajai programmai sāks pieņemt, visticamāk, šī gada otrajā pusē.
Mājas, kuras šogad plānots renovēt:
Katoļu iela 17, Kalnciema ceļš 99, Kalnciema ceļš 101, Kronvalda iela 5, Katoļu iela 1, Miezītes ceļš 38, Lielā iela 39, Lielā iela 5, Svētes iela 28, Kungu iela 23, Dobeles iela 52, Loka maģistrāle 27, Lāčplēša iela 33, Vīgriežu iela 30
Foto: no JV arhīva