14.2 °C, 0.6 m/s, 92.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVērtē Koķes ierosinājumu paaugstināt prasības uzņemšanai vidusskolās
Vērtē Koķes ierosinājumu paaugstināt prasības uzņemšanai vidusskolās
10/01/2009

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe publiski paudusi viedokli, ka ir jāpaaugstina prasības uzņemšanai vidusskolās. Pašlaik pamatskolu var beigt, ja jaunietim nav vairāk par diviem zemiem vērtējumiem – zem četrām ballēm.

Izglītības un zinātnes
ministre Tatjana Koķe publiski paudusi viedokli, ka ir jāpaaugstina
prasības uzņemšanai vidusskolās. Pašlaik pamatskolu var beigt, ja
jaunietim nav vairāk par diviem zemiem vērtējumiem – zem četrām
ballēm. Taču T.Koķe uzskata – lai iestātos vidusskolā, audzēknim
nedrīkstētu būt vairāk par vienu nesekmīgu atzīmi, bet ģimnāzijā
vispār nedrīkstētu uzņemt audzēkņus ar nesekmīgu vērtējumu kādā no
priekšmetiem. Patlaban katras vidusskolas ziņā ir izveidot savus
uzņemšanas noteikumus, un tie atšķiras – ir skolas, kur uzņem tikai
sekmīgus skolēnus, dažās noteikumi ir vēl stingrāki, bet citās var
iestāties jebkurš pamatskolas beidzējs. «Jelgavas Vēstnesis»
noskaidro dažādu mūsu pilsētas vidējo izglītības iestāžu direktoru
un Izglītības pārvaldes vadītājas viedokli par ministres
izteikumiem.

Gunta Auza, Jelgavas
Izglītības pārvaldes vadītāja:

«Es piekrītu, ka prasības uzņemšanai vidusskolā ir jāpaaugstina,
taču tajā pašā laikā uzskatu, ka katrai izglītības iestādei un arī
pašvaldībai ir jādod tiesības noteikt šo uzņemšanas kārtību, jādod
iespēja vērtēt katru gadījumu individuāli. Katra vidējās izglītības
iestāde ir licencēta, tai ir akreditētas programmas, sava
uzņemšanas komisija, kas arī vērtē. Ja skolēns patiesi pierāda savu
motivāciju mācīties, ja viņš spēj, teiksim, vidusskolas 1. semestra
laikā apgūt pamatskolā pieļautos zināšanu «robus» kādā konkrētā
priekšmetā, tad tas varētu būt izņēmuma gadījums, kad, iespējams,
arī audzēkni ar vērtējumu 3 balles kādā priekšmetā varētu uzņemt
vidusskolā. Bet šeit es domāju vāju vērtējumu tikai vienā
priekšmetā, ja vērtējums zem četrām ballēm ir divos vai trīs
priekšmetos, tad jau ļoti nopietni būtu jādomā, vai skolēnam
vidusskola tiešām ir tas labākais risinājums izglītības
turpināšanai. Daudz sāpīgāk ir tad, ja pēc pirmā semestra
vidusskolā šāds audzēknis jūt, ka nespēj apgūt vielu, un ir spiests
mācības pārtraukt. Kas notiek? Gada vidū atrast citu mācību iestādi
ir grūti, pārorientēties uz profesionālo izglītību tāpat, situācija
ir nepatīkama kā audzēknim, tā vecākiem. Tieši tāpēc, lai
izvairītos no šādām problēmām, mērķtiecīgi ir jādomā par savas
izglītības turpināšanu jau pamatskolā. Kuros priekšmetos visbiežāk
ir problēmas? Tieši eksaktajos, un te ir jāsaprot, ka, beidzot
vidusskolu, visiem audzēkņiem matemātikā ir jākārto centralizētais
eksāmens, tāpēc savas spējas tiešām ir jānovērtē laicīgi. 

Manuprāt, tieši pašlaik ir pēdējais brīdis, kad 9. klašu
audzēkņiem jābūt skaidram, kāds būs nākamais solis pēc pamatskolas
beigšanas. Noteikti vecākiem kopā ar bērnu būtu sev jāuzdod
jautājums – ko darīt pēc 9. klases. Četri mēneši vēl ir pietiekams
laiks, lai vajadzības gadījumā paspētu novērst problēmas. Un te es
gribu aicināt kā vecākus, tā skolēnus nekautrēties doties uz
konsultācijām skolā vai, ja nepieciešams, arī Izglītības pārvaldē,
lai kopīgi risinātu problēmas. Nekas nav neiespējams, ja vien
skolēns ir motivēts mācīties, ja viņš jau šobrīd saprot, uz ko
tiecas. Līdz mācību gada beigām vēl noteikti ir pietiekami daudz
laika, lai paspētu izlabot 1. semestra nesekmīgās atzīmes. Taču,
kad pamatskola būs pabeigta, tad gan noteikti būs par vēlu
situāciju mainīt.»        

 

Ināra Daščinska, Jelgavas
Valsts ģimnāzijas direktore:

«Manuprāt, pirms paaugstināt uzņemšanas prasības vidusskolās,
būtu nepieciešams valstī sakārtot profesionālās izglītības jomu. Šo
soli nevar spert atrauti no citiem – viena lieta ir paaugstināt
prasības, bet otra – nodrošināt pamatskolu absolventiem iespēju
turpināt mācības. Nedrīkst veidoties situācija, ka bērniem pēc 9.
klases ir grūtības turpināt izglītošanos. Iespējams, mūsu valstī
šādu profesionālās izglītības iestāžu ir par maz, varbūt tās
nepiedāvā pietiekami daudzveidīgas izglītības programmas?

Vienlaikus es ļoti labi saprotu ministres nostāju un varu tai
arī piekrist, jo patiesi vidusskola ir mācību iestāde, kurā būtu
jāizglītojas tikai mācīties motivētiem skolēniem, kuri skaidri
apzinās, ka viņu nākamais solis ir studijas augstskolā.  
   

Protams, es vairāk varu spriest par savu skolu. Valsts ģimnāzijā
jau sākotnēji uzdevums ir bijis mazliet cits, augstāks – mēs
neuzņemam audzēkņus ar vāju vērtējumu. Patiesībā pie mums
pieprasījums vienmēr ir bijis lielāks par piedāvājumu, tāpēc varam
izvēlēties uzņemt audzēkņus, kas ir motivētāki, ar labām sekmēm.
Taču tajā pašā laikā arī mēs vērtējam skolēnus individuāli. Jā,
visu šo gadu laikā tomēr ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad 10.
klasē uzņemam audzēkni, kurš visos priekšmetos ir uzrādījis labas
un teicamas sekmes, bet, piemēram, mūzikā vērtējums bijis vājš.
Tieši tāpēc man šķiet, ka varbūt nebūtu īsti pareizi noteikt
striktas un vienādas prasības visām vidusskolām, ģimnāzijām, dodot
iespēju individuāli vērtēt katras skolas uzņemšanas komisijai, lai
gan mūsu skolā pēc būtības arī šādi striktāki noteikumi nekādas
izmaiņas uzņemšanā neieviestu.»

Ranta Lazdiņa, privātskolas
«Punktiņš» direktore:

«Es domāju, ka šis nav jautājums, ko var tā vienkārši izraut no
kopējās izglītības sistēmas – šāds solis nu nekādi neatrisinās tās
samilzušās problēmas, kas izglītības jomā pastāv jau šobrīd:
skolēni masveidā negrib mācīties, slinko. Nosakot augstākas
prasības uzņemšanai vidusskolās, nekas jau netiks atrisināts – tiem
audzēkņiem tik un tā kaut kur būs jāpaliek. Izglītība ir vajadzīga
arī slinkajiem. Ja jaunietis pabeidz pamatskolu un ir nesekmīgs,
ticiet man, viņam nav nekādu domu arī par nākotnes profesiju vai
amatu. Viņš pats vēl nezina, ko vēlas. Tā ir problēma, kas būtu
jārisina, – kā motivēt jauniešus mācīties? Arī tagad katra
vidusskola var noteikt savas uzņemšanas prasības skolā. Kā jūs
domājat, kāpēc tiek uzņemti audzēkņi ar nesekmīgu vērtējumu? Tāpat
jau vērtējums vienmēr būs tikai subjektīvs – kas vienā skolā ir
trīs balles, citās var būt četras un pat augstāk. Tāpēc vēlreiz
uzsveru, ka mehāniski te kaut ko paaugstināt nav nekādas nozīmes.
Sabiedrībai būtu jādomā, kas notiek izglītības sistēmā, kā risināt
negribēšanu mācīties. Tādu bērnu, kas nav spējīgi apgūt vielu uz
četrām ballēm, ir gaužām maz – lielāko daļu nesekmīgo bērnu veido
tieši tie slinkie un mācīties negribošie. Lielai daļai jauniešu
trūkst uzmanības, kontroles – to viņi nesaņem nedz mājās, nedz
klasē, kur saprotams, ka pedagogs nevar individuāli strādāt ar
katru audzēkni, ja klasē ir ap 30 skolēnu. 

Ko darīt? Ja godīgi – nezinu. Bet tas ir jautājums, kas šobrīd
noteikti ir aktuālāks par stingrākiem uzņemšanas noteikumiem
vidusskolās.» 

Brigita Preisa, Jelgavas
Vakara (maiņu) vidusskolas direktore
:

«Es varu piekrist ministres teiktajam – ģimnāzijās un
vidusskolās būtu nepieciešami stingrāki uzņemšanas noteikumi.
Ģimnāzijās tiešām varētu nebūt neviena nesekmīga atzīme, bet
vidusskolās – viena nesekmīga atzīme. Ko darīt ar vakaraskolām?
Domāju, ka šeit varētu būt izņēmuma gadījums. Šobrīd daudz kur
darba devējs pieprasa savam darbiniekam vismaz vidējo izglītību.
Cilvēkam varbūt nav profesionālu interešu, bet tajā pašā laikā
vidusskolā viņš nevar iestāties, jo pietrūkst vērtējuma. Tad nu,
manuprāt, vakarskolai būtu jābūt tai vietai, kur šāds cilvēks savas
zināšanas var papildināt. Jā, varbūt nedaudz stingrākas šīs
prasības varētu būt un vadlīnijas noteiktas valsts līmenī, taču,
manuprāt, būtu svarīgi atstāt zināmu rīcības brīvību arī pašām
skolām – ir iespējams individuālās pārrunās patiesi pārbaudīt, kāda
ir skolēna motivācija mācīties, un varbūt, ka kādā konkrētā
gadījumā tiešām pirms daudziem gadiem cilvēkam nav bijusi vēlēšanās
mācīties, tādēļ likumsakarīgas ir arī atzīmes, bet šobrīd situācija
ir jau pavisam cita.

Piemēram, mums šobrīd aktuāls kļuvis jautājums par 1. – 9.
klases programmu cilvēkiem, kas nav ieguvuši vidējo izglītību. Jā,
līdz šim mums bija programma pamata izglītības apgūšanai no 6.
klases, bet izrādās, ka ar to ir par maz. Konkrēts piemērs –
cilvēkam jau tuvojas trīsdesmit, bet viņam nav pamatizglītības.
Taču šeit nav runa par nesekmīgi beigtu 7. vai 8. klasi – cilvēkam
ir tikai divu klašu izglītība. Šobrīd viņš nāk pie mums ar vēlmi
iegūt vismaz pamatskolas izglītību. Un ir būtiski saprast, ka viņš
nenāk pēc pamatskolas izglītības vai dokumenta – viņš nāk pēc
zināšanām. Cilvēks ilgu laiku dzīvojis Maskavā, tagad atbraucis
atpakaļ uz Latviju un vēlas uzsākt savu biznesu, bet saprot, ka
viņš pat elementāras lietas nezina – rēķināšanu, valodu. Un šim
cilvēkam ir motivācija. Varbūt tas nav gluži par šo tēmu, bet tas
tikai lieku reizi apliecina, ka katrs gadījums ir individuāls.»

Sagatavoja 

Kristīne Langenfelde,

foto: Ivars Veiliņš