2.1 °C, 3.6 m/s, 62.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVeselības ministre: «Narkomānu rehabilitācijā varētu iesaistīt privātos rehabilitācijas centrus»
Veselības ministre: «Narkomānu rehabilitācijā varētu iesaistīt privātos rehabilitācijas centrus»
18/09/2009

Šodien darba vizītē slimnīcā «Ģintermuiža» ieradās veselības ministre Baiba Rozentāle. Vizītes mērķis – klātienē iepazīties ar ārstniecības iestādes darbību samazinātā finansējuma apstākļos, kā arī lemt, kam primāri nepieciešami valsts līdzekļi – narkomānijas ārstēšanai vai akūtiem slimniekiem. Pēc tikšanās ministre atzina, ka narkomānu ārstēšanai varētu finansējumu meklēt no citiem avotiem. 

Sintija Čepanone

Šodien darba vizītē slimnīcā
«Ģintermuiža» ieradās veselības ministre Baiba Rozentāle. Vizītes
mērķis – klātienē iepazīties ar ārstniecības iestādes darbību
samazinātā finansējuma apstākļos, kā arī lemt, kam primāri
nepieciešami valsts līdzekļi – narkomānijas ārstēšanai vai akūtiem
slimniekiem. Pēc tikšanās ministre atzina, ka narkomānu ārstēšanai
varētu finansējumu meklēt no citiem
avotiem. 

 

Kopā ar ministri Jelgavā ieradās arī
valsts galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna un galvenais
speciālists psihiatrijā Jānis Buģins. Pirms «Ģintermuižas»
apmeklējuma viņi ar situāciju iepazinās Rindzeles narkomānu
rehabilitācijas centrā, lai izlemtu, vai lietderīgāk līdzekļus
ieguldīt narkomānu rehabilitācijā vai tomēr «akūto» slimnieku
ārstēšanā. Ministres uzsvēra, ka par narkomānu rehabilitācijas
programmas tālāku nodrošināšanu ministrija lems, uzklausot valsts
galvenos speciālistus narkoloģijā un psihiatrijā, kuriem ministre
aicinās izteikt savus priekšlikumus. Taču jau šodien ministre
uzsvēra, ka narkomānu rehabilitācijā varētu iesaistīt, piemēram,
privātos rehabilitācijas centrus. Atbalstu varētu sniegt arī
kristieši, kristīgo misiju pārstāvji, kuri nodibinājuši
narkomānijas ārstēšanas programmas. 

Ar «Ģintermuižas» pārstāvjiem ministre
apsprieda arī citus pašlaik aktuālākos jautājumus un problēmas
veselības aprūpē. Slimnīcas galvenais ārsts Uldis Čāčus akcentē, ka
pēc sarunas ar ministri kaut visai aptuvens, taču gūts vismaz kaut
kāds priekšstats par veselības aprūpes attīstību.

Savukārt ministre B.Rozentāle,
apmeklējot kā rekonstruētos slimnīcas korpusus, tā arī tos, kuros
remontdarbi vēl tikai gaidāmi, uzteica lietderīgu līdzekļu
izmantojumu un ieguldījumu, kāds veikts, lai uzlabotu apstākļus
pacientiem.

«Pēdējais lielākais trieciens bija
jūlijā, kad narkoloģijai «nogrieza» ap 70 procentu finansējuma,
taču, neraugoties uz to, mēs spējam strādāt, turklāt nodrošināt arī
to pacientu uzņemšanu, kas pirms programmu samazinājuma Rindzeles
narkomānu rehabilitācijas centrā ārstējās tur,» teic «Ģintermuižas»
galvenā ārsta vietniece Aisma Bredovska. Un Narkoloģiskā dienesta
vadītāja Lilita Caune norāda, ka kopumā no Rindzeles narkomānu
rehabilitācijas centra Jelgavā pārvesti seši pacienti, pašlaik
ārstējas četri. «Jau no gada sākuma, kad finansējums tika būtiski
samazināts, sistemātiski strādājām, pārstrukturizējām darbu, lai
varētu izdzīvot. Kopumā šādas pārstrukturizācijas jau esam veikuši
četras reizes, lai «nogrieztie» apmēram 30 procenti slimnīcām
būtiski neietekmētu mūsu darbu,» A.Bredovska skaidro, ka ievērojami
nav nācies samazināt arī darbinieku skaitu – tika likvidētas tā
sauktās «tukšās slodzes» un darbs uzteikts galvenokārt tiem, kam
tas «Ģintermuižā» bija kā papildu darbs. Pašlaik kopējais personāla
apjoms ir ap 500 cilvēkiem. «Nav sarucis arī klientu skaits –
psihiatrijā ik gadu «iziet cauri» ap 2500 pacientu, narkoloģijā –
ap 1000,» tā galvenā ārsta vietniece.

Jāpiebilst, ka netiks apturēta arī sāktā
slimnīcas korpusu rekonstrukcija – jau nākamnedēļ plānots atsākt
būvdarbu otro kārtu. «Trīs nodaļas jau pašlaik var strādāt jaunās
telpās, un līdz nākamā gada novembrim tiks rekonstruēti arī
atlikušie korpusi un uz tiem pārceltas arī tās nodaļas, kas pašlaik
izvietotas vecajās ēkās, kuras rekonstruēt nav paredzēts,» stāsta
A.Bredovska. Jāpiebilst, ka rekonstrukcijas darbi noritēs par
valsts garantēto kredītu, kas kopumā bija desmit miljonu latu
apmērā.

Foto: Ivars Veiliņš