16 °C, 4.9 m/s, 93.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVēsturiskās Jelgavas «pavedienus» var saskatīt arī šodienas pilsētvidē
Vēsturiskās Jelgavas «pavedienus» var saskatīt arī šodienas pilsētvidē
29/07/2017

«Šī nebūs ekskursija, bet gan ekspedīcija, jo ekskursijās parasti konkrēti norāda, kur kaut kas ir atradies, nosaucot precīzas robežas, bet mēs šodien ar fotogrāfiju palīdzību centīsimies noskaidrot un izprast, kāda tad Jelgava izskatījusies līdz 1944. gadam, jo precīzi to zināt mēs šodien nevaram,» ievadot ekskursiju «Veco Jelgavu meklējot», sacīja gide Signe Lūsiņa. Zīmīgi, ka tieši šajās dienās aprit 73. gadadiena kopš Jelgavas degšanas, kurā tika nopostīti aptuveni 95 procenti pilsētas apbūves.

Ekskursija tradicionāli sākās pie Svētās Trīsvienības baznīcas
torņa, un jau tās sākumpunktā interesenti varēja uzzināt daudz
interesantu faktu par mūsu pilsētas vēsturi – piemēram, to, ka
Svētās Trīsvienības baznīca, kas celta 1574. gadā, bija viena no
pirmajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā un tās tornis, kura
celtniecība notika ilgus gadus, sasniedza vairāk nekā 80 metru
augstumu. Šodien tā augstums ir aptuveni 50 metri. «Kāds stāsts
vēsta, ka Jelgavā dzīvojis vīrietis, kuram ļoti paticis spēlēt
azartspēles – viņš to darīja katru vakaru, bet tā arī nekad neko
nelaimēja. Kādu dienu viņš, stāvēdams pie baznīcas, lūdza vismaz
vienu uzvaru, solot, ka tad nekad vairs nespēlēs. Un viņa lūgsnas
piepildījās – vīrietis savu laimestu guva tieši pulksten vienos,
tādēļ ziedoja naudu baznīcai un lūdza apzeltīt baznīcas pulksteņa
ciparnīcas vieninieku kā atgādinājumu sev par doto solījumu,»
atklāja S.Lūsiņa.

Bet J.Čakstes bulvārī, ko agrāk dēvēja par Upes ielu, aptuveni
tur, kur šodien ir LLU Tehniskā fakultāte, līdz 1941. gadam
atradušās divas sinagogas. «Jelgavā kopumā bija četras sinagogas,
taču 1941. gadā tās visas tika nodedzinātas,» papildināja gide.
Tāpat uz šīs ielas vietā, kur šobrīd ir krodziņš «Istaba», atradās
Jelgavas Medemu pils – tur notika koncerti, izrādes un
izstādes.

Interesanti, ka Jelgavas tirgus laukums neatradās vietā, kur
šodien ir Hercoga Jēkaba laukums, bet gan tur, kur tagad redzam
J.Čakstes bulvāra daudzstāvu māju pagalmu – šajā vietā atradās arī
Jelgavas rātsnams un pilsētas dzirnavas. Bet aptuveni tajā vietā,
kur šodien atrodas Jelgavas 3. sākumskola, agrāk slējās reformātu
baznīca, un interesanti, ka netālu no tās ir apglabāta galma
arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli sieva, kas piederēja
reformātu ticībai. Jāpiebilst, ka F.Rastrelli piedalījies šīs
baznīcas projektēšanā.

Vēsturiskas liecības saglabājušās arī Jelgavas pils parkā –
vietā, kur šodien atrodas LLU Studentu klubs, līdz 30. gadiem bija
franču restorāns «Sansusī», kas tulkojumā no franču valodas nozīmē
– bez rūpēm. Tā bija iemīļota jelgavnieku pulcēšanās vieta ar plašu
terasi un dzīvo mūziku. «Trīsdesmitajos gados piensaimnieku
biedrība šeit uzcēla mūra ēku, un šodien tajā atrodas Studentu
klubs,» stāstīja gide. Bet Pasta salas stāvlaukumā saglabātā ziedu
vāze ir atgādinājums par to, ka tur atradies Lielais Pils teātris,
kas celts 1913. gadā – tajā bija pat vairāk sēdvietu nekā šodienas
Latvijas Nacionālajā teātrī, un tolaik Jelgavas teātris bija
lielākais Baltijā.

«Jelgava bija dižciltīgu ļaužu izklaides vieta,» stāstīja
S.Lūsiņa. Viņa atklāja, ka, protams, var saskatīt arī līdzības ar
to, kādas svētku svinēšanas tradīcijas jelgavniekiem bija toreiz un
ir tagad, taču atšķirīgas ir iecienītākās atpūtas vietas. Piemēram,
kādreiz ļoti iecienīta atpūtas vieta bija Zorgenfreija. «Pie
mīļākām jelgavnieku zaļumu vietām jau sen piederēja skaistas bērzu
birzītes malā stāvoša pusmuižiņa Zorgenfreija uz vecā Rīgas
lielceļa. Pilsētas tuvums un jaukā birzīte izrādījās noderīga
promenādes bufetes ierīkošanai un no mazā pasākuma izvērsās plaši
apmeklēts restorāns. Svētdienās pēc pusdienas maltītes uz turieni
pa pils pļavas celiņu bariem plūda pilsētnieki – veci un jauni,
dāmas un kungi. Tur viņi, nogulušies mežā, atspirdzinājās pie līdzi
paņemtām ēdamlietām vai arī mielojās uz restorāna plašās verandas,»
stāsta gide, citējot kāda kunga atmiņu stāstu no grāmatas «Zemgales
galvas pilsēta Jelgava» (1928). Jāpiebilst, ka Zorgenfreija atradās
iepretīm Valdekas pilij. Tāpat kādreiz iecienīti bija orķestru
koncerti pils saliņā, arī nesteidzīgas vakara pastaigas pa Lielo
ielu.

Foto: Austris Auziņš