19.5 °C, 3.1 m/s, 50.7 %

Pilsētā

Vide, kas veidota gadiem ilgi
26/06/2008

Pirms Jāņiem – Zāļu tirgus laikā – sumināti konkursa «Sakoptākā dzīves telpa» uzvarētāji un laureāti. Šogad dažādas pašvaldības sagādātas balvas sešās nominācijās – zaļākais logs, lodžija vai balkona noformējums, sakoptākais privātmājas dārzs, sakoptākā iela, sakoptākais uzņēmums vai iestāde, interesantākais žoga risinājums un labākā sētniece – saņēmuši 22 sakopto objektu saimnieki.

Ritma Gaidamoviča

Pirms Jāņiem – Zāļu tirgus laikā – sumināti konkursa
«Sakoptākā dzīves telpa» uzvarētāji un laureāti. Šogad dažādas
pašvaldības sagādātas balvas sešās nominācijās – zaļākais logs,
lodžija vai balkona noformējums, sakoptākais privātmājas dārzs,
sakoptākā iela, sakoptākais uzņēmums vai iestāde, interesantākais
žoga risinājums un labākā sētniece – saņēmuši 22 sakopto objektu
saimnieki.

Dalībai konkursā šogad pavisam pieteikti 38 skaistākie pilsētas
objekti. Žūrijas komisija atzīst, ka tas ir daudz. Aktivitāte
tiešām bijusi liela, turklāt pēdējais konkursants pieteikts tikai
trīs minūtes pirms noteiktā termiņa beigām. Jāteic, ka šajā gadā
konkursanti ir no visas pilsētas – gan centra, gan citām Jelgavas
daļām.
Lai arī labu saimnieku Jelgavā netrūkst, viņi paši sevi reklamē
nelabprāt – to visbiežāk dara kaimiņi un vienkārši garāmgājēji.
Komisijas locekle Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību
sektora vadītāja Iveta Šurma atklāj, ka vienu no uzvarētājbalkoniem
pieteikuši pat 11 cilvēki. Tieši tāpēc pilsētas ainavu arhitekts
Andrejs Lomakins aicina iedzīvotājus arī nākamgad būt aktīviem, gan
sakārtojot savas sētas, gan piesakot kaimiņu un citu jelgavnieku
veikumu.

Galvenais, lai sakoptība
redzama no ielas
I.Šurma stāsta, ka šajā gadā, vērtējot objektus, galvenā uzmanība
vērsta uz sakoptajām vietām, kas veidotas gadu gadiem – tajās
varbūt nav ieguldīts milzum daudz naudas, bet gan darbs, izdoma un
rūpes. Īpaši uzteicami esot Tērvetes ielas 195. viensētas
saimnieki, kas sakārtojuši un dažādus interesantus objektus
ierīkojuši ne tikai pagalmā, bet cītīgi vairākus gadus kopj arī
mājai piederošo plašo teritoriju, kurā atrodas dīķis un ir labi
redzama visiem garāmbraucējiem. A.Lomakins stāsta, ka galvenais
vērtēšanā bijis tas, lai objekts būtu labi redzams un apkārtējiem
baudāms no ielas puses. «Nereti cilvēki ir sašutuši, ka mēs
nezvanām un nepiesakām vizīti, vērtējam bez paša saimnieka
klātbūtnes. Taču mums nav nepieciešams iekļūt pagalmā – vērtējam
ieguldījumu pilsētas vides veidošanā no redzamākās – ielas – puses.
Protams, apzināmies, ka ir gana daudz dārzu Jelgavā, kuros noteikti
būtu ko redzēt, taču tie paliek apslēpti aiz žogiem un sētām.
Neapšaubāmi – arī tajos ieguldīts milzīgs darbs, cilvēks centies,
taču to vērtēšanai jau ir vajadzīgs cits konkurss ar profesionāliem
speciālistiem, kas var izteikt savu viedokli, kā, piemēram,
Latvijas sakoptākās sētas konkursā. Iespējams, nākotnē mēs varētu
padomāt arī par šādu konkursu,» atzīst ainavu arhitekts.
Žūrijas komisija gan nevērtē augu sastāvu, taču arhitekts min, ka
tas varētu būt konkursa jaunievedums nākotnē. Tiesa – tad vērtēšanā
būtu jāpiedalās profesionāliem dārzniekiem, kas konstatētu, vai
augi sader, vai tie piemēroti konkrētam pagalma kopskatam.
«Konkurss balstās uz sakoptību, nevis perfekta dārza vērtēšanas
principiem,» piebilst A.Lomakins.

Skaistumu sāk uztvert
pārbagātīgi
Šogad bijis vērojams, ka cilvēki ļoti pārbagāti uztver skaistumu un
dažkārt pārcenšas ar sava pagalma uzpošanu. «Kāds savā sētā un
dārzā saliek visu iespējamo, dažiem šķiet, ka tas ir skaistuma
etalons, taču patiesībā nav nekā labāka par vienkāršību, bez
«svešķermeņiem», īpaši krāsainiem rūķiem un plastmasas dzīvniekiem.
Jelgavniekus aicinu atturēties no šādu plastmasas atribūtu
izmantošanas savā dārzā. Ir taču arī Latvijā ražotas keramikas
vardes, gliemeži un pūcītes, kas daudz tuvāki mūsu mentalitātei,
tradīcijām, bet poļu brīnumi lai paliek citām tautām,» spriež
A.Lomakins. Pēc arhitekta domām, krāsainu objektu izmantošana
varētu būt pateicīga, ja vide ir tām pielāgota, bet pie mums
visbiežāk cilvēks šādus jaunievedumus savā dārzā nemaz nav plānojis
– viņam tie uzdāvināti, tāpēc arī novietoti pagalmā. 
A.Lomakins stāsta, ka šogad akcentētas sētas, kas ir vienkāršas un
kurās saimnieki pie skaistuma radīšanas strādājuši gadiem ilgi.
«Visu pirmo vietu ieguvēji savas sētas ir vienkārši veidojuši, un,
šķiet, tas tiešām darīts pašu rokām, nevis pēc pasūtījuma
apzaļumošanas firmai. Var sajust, ka cilvēks pats «dzīvojis» šajā
dārzā,» tā arhitekts.

Šogad atrasts arī skaistākā dzīvžoga risinājums
Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad nebija pieteikts neviens
kandidāts nominācijā «Labākais žoga risinājums», šajā gadā laureātu
sarakstā atzīmēti divi. Vērtēta tika tā caurredzamība, vai tas
kopts, cik biezs tas ir un cik pārdomāts.
Ainavu arhitektam īpaši atmiņā palicis dzīvžogs Zirgu ielā.
«Protams, tur varētu strīdēties par dzelzs žogu, kas atrodas
priekšā dzīvžogam, bet dzīvžogs ir augstāks un ievērojams, jo
ieguvis arī interesantu formu,» atzīst A.Lomakins.
Oriģināls risinājums rasts arī «Lediņu» nometnes žogam – tas nav
augsts, ir labi caurredzams, turklāt tajā izmantoti dabas
materiāli.

Jāpiedomā
pie puķu podu krāsām
I.Šurma atzīst, ka ļoti liels prieks šajā gadā bijis par daudzajiem
konkursam pieteiktajiem balkoniem. «Daudz balkonu bija pieteikti,
bet tikpat daudz skaistu balkonu mums izdevās pamanīt arī pašiem.
Pilsētnieki patiesi arvien vairāk par tiem rūpējas un domā, lai tas
kļūtu arvien pievilcīgāks,» spriež I.Šurma. 
Arī balkonu un lodžiju vērtējumā godalgas ieguvuši tie, kas
ieturētāki, nevis krāšņu puķu pārsātināti. Īpaši uzteikta Zvejnieku
ielas 15 – 5 terase, kas ir piesātināta, bet krāsās ieturēta. Arī
Kronvalda ielas balkons atzīts par vienu no labākajiem, jo tas
izdaiļots ar gaumīgiem balkona rotājumiem. Haotisku iespaidu, pēc
vērtētāju domām, radījuši balkoni, kuros krāšņuma bijis par daudz –
plastmasas puķu podi dažādās krāsās, kā arī tikpat dažādas puķes.
«Veidojot kompozīcijas, nevajadzētu izvēlēties vairāk par diviem
trim puķu veidiem vienā podā, lai nav par daudz, arī podu krāsas
vajadzētu saskaņot,» iesaka ainavu arhitekts.
I.Šurma teic – prieks par to, ka konkursantu vidū ir tādi objekti,
kas ziemā startējuši konkursā «Izgaismotākais objekts» un ieguvuši
labu vērtējumu, bet tagad ir laureātu vidū konkursā «Sakoptākā
dzīves telpa». Tas apliecina, ka jelgavniekiem sakopta vide ir
svarīga visa gada garumā.

Arvien vairāk par skaistumu domā uzņēmumi un iestādes
Tāpat ar katru gadu palielinās to iestāžu un uzņēmumu skaits, kas
domā par skaistu apkārtni. Pilsētā netrūkst uzņēmumu, kas jau gadu
gadiem sakārto savu iestādes vai uzņēmuma teritoriju un ievieš
dažādus jauninājumus, lai cilvēkiem būtu patīkami tos apmeklēt. Pie
tādiem noteikti var minēt aptieku Akadēmijas ielā, «Elvi»
lielveikalus, «Vivo centru», veikalu «K-rauta», SIA «Polans» bistro
un Jelgavas pils parku, taču arvien vairāk esot arī tādu, kas
sekojot šim piemēram. Pēc A.Lomakina domām, jāuzteic SIA «Crash»
boulinga centrs, kas pievilcīgi iekārtojis savu teritoriju,
Jelgavas poliklīnika, kas ne tikai vasarā, bet arī uz svētkiem domā
par kopējo apkārtnes noformējumu. Paldies arī visiem nepamanītajiem
dārzu ierīkotājiem un kopējiem!

Labākie saņem
dāvanu kartes
Balvas sakoptāko dzīves telpu saimnieki saņēma 21. jūnijā Zāļu
tirgus laikā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pirmajām
vietām dāvināti pašvaldības sagādāti zāles pļāvēji, šajā gadā
uzvarētāji saņēma dāvanu kartes no tirdzniecības centiem «K-rauta»
un «Vivo centrs», lai saimnieki paši izvēlas, kas viņiem
nepieciešams un saimniecībā noderīgāks. Savukārt sakoptākās
privātmājas saimnieki pirmo reizi savā īpašumā ieguva žurnāla
«Dārza Pasaule» gada abonementu. Izlozes kārtībā balva tika arī
vienam no objektu pieteicējiem – Lienei Vīķei. Kopumā pašvaldība
šajā gadā dāvanu fondam bija atvēlējusi 4000 latus.