«Pavisam nesen kādai sievietei, kura bija iesprūdusi liftā, palika slikti – arī šādos gadījumos mēs varam palīdzēt,» atzīst Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.
Jānis Kovaļevskis
Februāra sākumā Jelgavā atklāja pašvaldības operatīvās informācijas centru (POIC) kas ir Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» struktūrvienība. Centra uzdevums ir pieņemt un apstrādāt informāciju, lai dažādās krīzes un problēmsituācijās atbildīgie dienesti spētu operatīvi reaģēt. Ne mazāk būtiska centra funkcija, sadarbībā ar Pašvaldības policiju, ir veikt pilsētas videonovērošanu, lai preventīvi novērstu potenciālos likumpārkāpumus un citus apdraudējumus. Arī pašiem iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt konstatēto problēmu īpaši izveidotā mājas lapā karte.pilsetsaimnieciba.lv, vai zvanot pa bezmaksas tālruni 8787.
Savā ziņā POIC šobrīd, darbojoties diennakts režīmā, pilda pilsētas dispečera funkciju un palīdz risināt ne tikai nopietnas krīzes situācijas, bet arī ikdienišķas nebūšanas saistībā ar pilsētas infrastruktūras uzturēšanu un dažādu dienestu darbu. POIC vadītājs Gints Reinsons intervijā Jelgavas Vēstnesim atklāj, ka piedāvātās iespējas jau ir novērtējuši arī pilsētnieki, jo centrs ne tikai fiksē pieteiktās problēmas, bet arī seko līdz to novēršanai, par izpildi informējot arī pieteicējus.
Kā jūs raksturotu līdzšinējo POIC darbību?
Ikdienas darbā iegūtie rezultāti apliecina, ka centra darbība ir būtiski uzlabojusi saikni starp iedzīvotājiem un atbildīgajiem dienestiem, jo pilsētas apsaimniekotāji un pašvaldības vadība iegūst plašāku, precīzāku un galvenais ātrāku pārskatu par notikumiem pilsētā, lai iespēju robežās varētu operatīvi reaģēt un novērst konstatētās problēmas. Līdz šim no iedzīvotājiem esam saņēmuši vairāk nekā 3 000 zvanu un 302 pieteikumus problēmu kartē. Visa šī informācija tiek apkopota un nodota tiem dienestiem, kuri par to atbild. Aģentūrā «Pilsētsaimniecība» esam izveidojuši īpašu problēmu uzskaites un kontroles sistēmu, kurā varam skrupulozi izsekot problēmas risinājumam. Sekojam līdz arī pārējo dienestu, tai skaitā namu apsaimniekotāju darbībām konkrēto problēmu risināšanā. Tādēļ vēlētos aicināt uz sadarbību visus pilsētas namu apsaimniekotājus, lai nepieciešamības gadījumā varam informēt kaut vai par nenotīrītajām ietvēm, vai nenopļauto zālienu, ja mums nav šīs kontaktinformācijas, esam spieti vērsties Pašvaldības policijā, kura par pilsētas saistošo noteikumu pārkāpumiem ierosinās administratīvo lietvedību.
Vai ir bijusi iespēja iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi līdzīgu operatīvās informācijas centru uzturēšanā?
Diemžēl šobrīd Latvijā līdzīgas pieredzes nav. Savā ziņā esam celmlauži un citu pašvaldību pārstāvji brauc pie mums pieredzes apmaiņas vizītēs, tai skaitā, arī viesi no Lietuvas, Čehijas, Zviedrijas un Baltkrievijas. Ar identisku centru darbību nav nācies saskarties arī citur Eiropā, jo pārsvarā šādi centri tiek veidoti, aptverot plašākus reģionus un darbojas kā krīzes vadības centri jau nopietnāku apdraudējumu gadījumos (plūdi, mežu ugunsgrēki, tehnoloģiskās katastrofas u.c.), neiesaistoties ikdienas problēmsituāciju novēršanā, par kurām atbild katrs dienests atsevišķi. Arī POIC sākotnēji tika plānots kā krīzes vadības centrs, tomēr praksē nonācām līdz secinājumam, ka daudz lielāka atdeve būs tad, ja centrs veiks arī ikdienas rutīnas darbu, iesaistoties ikdienišķu problēmu risināšanā. Tas ļaus operatīvāk reaģēt arī nopietnāku apdraudējumu gadījumos.
Par kādām problēmām iedzīvotāji informē visbiežāk?
Visvairāk pieteikumu esam saņēmuši par ielu apgaismojumu, bojātām ceļazīmēm, ielu vai ietvju seguma stāvokli, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar lietus ūdens atvades komunikācijām. Jāņem vērā arī tas, ka pieteikumiem ir sezonāls raksturs, jo, piemēram, ziemas periodā dominēja pieteikumi par neiztīrītām ietvēm un pagalmiem, savukārt šobrīd aktualitāte ir klaiņojošie dzīvnieki.
Vai līdzšinējā darbā bijuši arī kādi neikdienišķi zvani vai problēmu pieteikumi?
Dispečeriem nākas sastapties ar dažādām situācijām, piemēram, saņēmām zvanu par to, ka Jelgavas novadā ir sagāzusies stārķa ligzda ar mazuļiem. Cilvēki zvana arī tādēļ, lai noskaidrotu dažādu dienestu darba laiku, tālruņa numurus vai citu ikdienas jautājumu risināšanai nepieciešamo informāciju. Protams, neesam izziņu dienests, bet iespēju robežās cenšamies palīdzēt arī šādos gadījumos. Jelgavniekiem gan jārēķinās, ka operatīvais tālrunis 8787 nav domāts tam, lai vienkārši parunātos, jo ļoti iespējams, ka tieši tajā brīdī, kāds vēlas informēt par kādu būtisku problēmsituāciju, bet līnija ir aizņemta.
Cik plašu Jelgavas teritoriju šobrīd aptver POIC videonovērošanas centrs?
Šobrīd videnovērošana tiek veikta 16 pilsētas krustojumos, kā arī teritorijās ap tādām pašvaldības iestādēm, kā Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs, Izglītības pārvalde, Jelgavas reģionālais tūrisma centrs un pašvaldības administrācijas ēku. Pagaidu risinājums rasts arī Lielupes promenādes un pludmales teritorijai, kas vasarā ir plaši apmeklēta. Kopumā videonovērošanai izmantojam 39 kameras, aptverot pilsētas centrālo daļu no Dambja ielas līdz Valdekai, kā arī teritoriju ap Rūpniecības ielu un Zemgales olimpiskā centra apkārtni.
Vai tehniski iespējams paplašināt šo teritoriju un cik aktīvi tas notiek?
Visos jaunajos ielu rekonstrukcijas projektos tiek iestrādāta sakaru kanalizācijas izbūve, pa kuru vēlāk iespējams izvilkt optisko kabeli un pieslēgt videokameras. Plānots, ka pēc rekonstrukcijas videonovērošanai tiks pieslēgta arī Raiņa iela un Čakstes bulvāris. Ir arī citi objekti, kurus Pašvaldības policija iekļāvusi prioritāšu sarakstā, tomēr ne visur uzreiz iespējams izbūvēt sakaru kanalizāciju, bet bezvadu risinājumi nav drošākais variants. Perspektīvā varētu izskatīt iespēju videonovērošanai pieslēgt arī tādas sabiedriskās ēkas, ap kurām pulcējas daudz cilvēku, piemēram, klubus, lielveikalus, tomēr šo ēku īpašniekiem jārēķinās, ka ieguldījumi infrastruktūras sakārtošanā būs jāveic par saviem līdzekļiem. Arī pašvaldības Informāciju tehnoloģiju pārvalde strādā, lai attīstītu videonovērošanas veikšanai nepieciešamo infrastruktūru un šobrīd datus par novērojumiem varam uzglabāt jau mēneša garumā. Tas būtiski atvieglo policijas darbu, jo iespējams pārbaudīt informāciju par reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Kā mainījies priekšstats par nakts dzīvi Jelgavā pēc videonovērošanas centrā apkopotās informācijas?
Pašvaldības policijas inspektori, kuri veic videonovērošanu ir pieredzējuši, tādēļ viņus pārsteigt ir grūti, bet cilvēkiem, kuri ar to nav saskārušies, varētu būt arī zināmi pārsteigumi. Ar videonovērošanas starpniecību esam konstatējuši virkni pārkāpumu, sākot ar sīko huligānismu, pilsētas infrastruktūras objektu bojāšanu un beidzot ar būtiskākiem pārkāpumiem. Piemēram, pavasarī, pateicoties videonovērošanā iegūtajai informācijai, tika aizturēta persona par uzbrukumu taksometra vadītājam. Pavisam nesen izdevās aizturēt arī cilvēku, kurš piesavinājās dekoratīvo stārķi pludmales teritorijā. Iegūtā informācija lieti noder arī ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanā. Piemēram, Dobeles šosejas un Atmodas ielas krustojumā smagā automašīna, vedot metāllūžņus, nogāza luksoforu konsoli, kura maksā sešus tūkstošus latu. Pateicoties video informācijai, izdevās aizturēt arī šo vadītāju.
Jūsu kompetencē ietilpst arī satiksmes vadības centra pārraudzība, kā tā izpaužas?
17 no 44 pilsētā uzstādīto luksoforu ir pieslēgti satiksmes vadības sistēmai ar kuras starpniecību varam konstatēt to darbības traucējumus un operatīvi reaģēt, lai novērstu bīstamas situācijas satiksmes organizācijā. Tāpat sistēma paredz iespēju attālināti regulēt luksoforu darbības režīmus un nepieciešamības gadījumā izveidot noteiktus braukšanas maršrutus, veidojot zaļo koridoru operatīvajam transportam. Šo sistēmu varam izmantot arī gadījumos, kad lielu pasākumu laikā pilsētā veidojas sastrēgumi, vai notikuši kādi būtiski satiksmes negadījumi.
Kā veidojas sadarbība ar citiem pilsētas dienestiem?
Līdz šim no citiem dienestiem esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes, jo daudzās situācijās kā pirmie informējam par problēmu. Esam tikušies gan ar operatīvajiem, gan saimnieciskajiem dienestiem, lai pārrunātu sadarbības principus un rīcību krīzes situācijās. Laba sadarbība veidojas ar tādām iestādēm, kā «Jelgavas Ūdens», «Jelgavas nekustamo īpašumu pārvalde», Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, «Latvijas Gāze» u.c.
Esat organizējuši vairākas mācības un sanāksmes civilās aizsardzības jomā, tomēr informāciju par amonjaka noplūdi stacijas teritorijā POIC un pašvaldība saņēma novēloti, vai nākotnē šādas situācijas neatkārtosies?
Tā bija nopietna situācija, kuru esam pārrunājuši ar Latvijas dzelzceļa atbildīgajām amatpersonām. Saņēmām solījumu, ka turpmāk par šādiem gadījumiem tiksim informēti nekavējoties. Piedalāmies civilās aizsardzības mācībās vairākas reizes gadā, modelējot plūdu draudus, ķīmiskās noplūdes un citas avārijas. Esam konstatējuši, ka informācijas apmaiņa notiek raiti, tomēr turpmāk būtu jāpilnveido dienestu sadarbības jautājumi, jo ne vienmēr ar visu var tikt galā organizācijas, kuras kompetencē ietilpst konkrētās problēmas risinājums.
FOTO: Krišjānis Grantiņš
POIC skaitļos:
Darbinieku skaits – 5
Darbinieku skaits videonovērošanas centrā – 8
Kopš 2010. gada decembra saņemto pieteikumu skaits interaktīvajā kartē – 302
Saņemto zvanu skaits uz tālruni 8787 – 3116
Izpildei reģistrēto pieteikumu skaits
Iedzīvotāji
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» inženieri
februāris
132
179
marts
101
245
aprīlis
127
218
maijs
90
164
jūnijs
72
206
jūlijs
26
35
Kopā
548
1047
Procentuāli saņemto problēmu pieteikumu sadalījums
Problēmas veids
daudz.
%-tos
Apgaismojums
268
16%
Ceļa zīmes
263
Ielas un ietves
15%
Hidrotehniskās būves
306
19%
Dzīvnieki
161
10%
Koki
32
2%
Transporta būves
168
Luksofori
62
4%
Grāvji
13
1%
Ielu plāksnītes
28
Pieturvietas
33
Zaļā zona
58
1637
12.9 °C,
4.6 m/s,
73.6 % 
12.9 °C,
4.6 m/s,
73.6 %