24.7 °C, 4.7 m/s, 49.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVides eksperti neiebilst pret autoceļa rekonstrukciju
Vides eksperti neiebilst pret autoceļa rekonstrukciju
23/09/2008

Vides pārraudzības valsts birojs izsniedzis Latvijas autoceļu pārvaldītājam, uzņēmumam «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posma rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu. Iepazīties ar atzinumu var Jelgavas domē, Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē, kā arī pārējās pašvaldībās, kuru teritoriju skar automaģistrāles projekts.

Anna Afanasjeva 

Vides pārraudzības valsts birojs
izsniedzis Latvijas autoceļu pārvaldītājam, uzņēmumam «Latvijas
Valsts ceļi» (LVC) autoceļa Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posma
rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.
Iepazīties ar atzinumu var Jelgavas domē, Jelgavas reģionālajā
vides pārvaldē, kā arī pārējās pašvaldībās, kuru teritoriju skar
automaģistrāles projekts.

 

Vides pārraudzības valsts biroja lēmumā
teikts, ka, izvērtējot un salīdzinot piedāvātās Jelgavas apvedceļa
izveides alternatīvas posmā no Mežciema apļa Miera ielā līdz Romas
krogam Lietuvas šosejā, secināts, ka jebkurā no abiem piedāvātajiem
variantiem tiktu izveidots autoceļš iepriekš neskartā meža
teritorijā Platones pagastā.

No vides aizsardzības viedokļa abi
izskatītie varianti ir salīdzinoši līdzīgi. Pirmā varianta izbūves
gadījumā nepieciešama meža zemes transformācija mazākā platībā,
tādējādi tiktu iznīcinātas mazākas biotopu platības un mazākā posmā
fragmentēts mežs, bet trase izvietota ļoti tuvu Romas ielas
mikrorajonam, kas tādējādi tiktu pakļauts trokšņa ietekmei.
Savukārt otrā varianta gadījumā trase izvietota tālāk no Romas
ielas privātmāju rajona, līdz ar to prognozējama mazāka trokšņa
ietekme, taču nepieciešama meža zemes transformācija lielākā
platībā. Izslēdzoši apstākļi nav konstatēti nevienam no
variantiem.

Vides pārraudzības valsts birojs atzīmē,
ka apvedceļa izbūve atslogotu pilsētu no autotransporta plūsmas,
kas rietumu virzienā virzās uz Lietuvas robežu (Meiteni). Savukārt
autoceļš pēc rekonstrukcijas būtu ērts un drošs ceļš un vienlaikus
būtu integrēts Eiropas transporta koridoru sistēmā.

Rekonstrukcijā netiktu radīts jauns
būtisks satiksmes koridors, jo projekts paredz esošo autoceļu
pārveidot par Eiropas standartiem atbilstošu automaģistrāli ar
četrām braukšanas joslām un divlīmeņu šķērsojuma ceļu mezgliem, kas
nodrošinātu drošus, ātrus, ērtus pārvietošanās apstākļus lielam
skaitam šī ceļa posma izmantotāju. Tādējādi tiktu palielināta
satiksmes drošība, samazinot pieslēgumu skaitu un izbūvējot papildu
pievedceļus īpašumu sasniegšanas nodrošināšanai, teikts
lēmumā.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka projektā
paredzēts no Rīgas administratīvās robežas līdz pagriezienam uz
Brankām esošo autoceļu rekonstruēt par automaģistrāli ar četrām
braukšanas joslām. Savukārt no Brankām līdz 44,6. Kilometram
(apļveida krustojumam), kur atrodas Jelgavas apvedceļa krustojums,
esošo ceļu paredzēts paplašināt par četru joslu ceļu, kā arī
izbūvēt jaunus tiltus pār dzelzceļa līnijām, autoceļu Jelgava –
Iecava un Lielupi. Plānots arī izbūvēt jaunu ceļa trasi no Jelgavas
apļveida krustojuma, līdz Romas krogam (48,5. Kilometrs). Plānots
izbūvēt arī vietējās satiksmes ceļu un septiņus divlīmeņu ceļu
mezglus.

Autoceļš aptuveni 3,5 km garumā
robežojas ar dabas liegumu «Lielupes palienes pļavas», kas iekļauts
Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas «Natura 2000»
tīklā.

Iepazīties ar Vides pārraudzības valsts
biroja atzinumu var Jelgavas domē, Jelgavas reģionālajā vides
pārvaldē, Vides pārraudzības valsts birojā Rīgā un pašvaldībās,
kuru teritoriju šķērso automaģistrāle.