Ainārs Tamisārs, FK «Jelgava» valdes priekšsēdētājs: «Jelgavā uz šo brīdi ar futbolu nodarbojas apmēram 500 bērnu, jauniešu un pieaugušu sportistu. Ja pieskaita tos, kas futbolu spēlē savā brīvajā laikā prieka pēc, futbola draugu skaits pilsētā noteikti ir vismaz trīs procenti no iedzīvotāju skaita un futbola draugu vecāku, vecvecāku un draugu draugu kopskaits varētu sasniegt vismaz kādus četrus vai pat piecus tūkstošus.
Ainārs Tamisārs, FK «Jelgava» valdes priekšsēdētājs:
«Jelgavā uz šo brīdi ar futbolu nodarbojas apmēram 500 bērnu, jauniešu un pieaugušu sportistu. Ja pieskaita tos, kas futbolu spēlē savā brīvajā laikā prieka pēc, futbola draugu skaits pilsētā noteikti ir vismaz trīs procenti no iedzīvotāju skaita un futbola draugu vecāku, vecvecāku un draugu draugu kopskaits varētu sasniegt vismaz kādus četrus vai pat piecus tūkstošus.
Lai Jelgavā futbols attīstītos un futbola draugiem par to būtu prieks (apmeklējot pašu pilsētā klātienē kvalitatīvas futbola spēles gan pilsētas vadošās komandas spēlētāju, gan jauno futbolistu izpildījumā; piedaloties dažādos pilsētas līmeņa turnīros un citos ar futbolu saistītos pasākumos u.c.), ir nepieciešams sakārtot Jelgavas futbola saimniecību. Tas arī ir pats galvenais futbola kluba «Jelgava» jaunās valdes ilgtermiņa mērķis, proti, izveidot Jelgavā dzīvotspējīgu un uz futbola attīstību orientētu futbola sistēmu.
Daži no galvenajam mērķim pakārtotajiem mērķiem:
Lai sasniegtu šos un citus mērķus, ir nepārprotami paredzams, ka ar vienu dabīgā zālāja un vienu mākslīgā seguma laukumu jaunajā ZOC kvalitatīva treniņu un spēļu rīkošanas procesa nodrošināšanai nepietiks. Piemēram, Liepājā šobrīd SK «Liepājas Metalurgs» rīcībā ir deviņi laukumi. Visi tie ir labā kārtībā, ar labu segumu un apgaismojumu. No tiem septiņi laukumi ir jauno futbolistu rīcībā, bet, kā var izlasīt FK «Valmiera» mājas lapā, 1998. gadā no Valmieras pilsētas tika pārņemti divi futbola laukumi – ar cieto segumu un zālāja, sporta bāzes ēka ar saimniecības ēkām un 2003. gada vasarā Valmieras pilsētas dome piešķīra klubam nomā zemes gabalu vēl triju futbola laukumu izveidošanai. Tātad Valmierā, kur futbola līmenis nebūt nav par galvastiesu augstāks par Jelgavu (kā, piemēram, Liepājā un Ventspilī), pavisam drīz būs seši futbola laukumi.
Pašlaik 1925. gadā ekspluatācijā nodotajā stadionā «Daugava» (Sporta ielā 2, Jelgavā) trenējas un mājas spēles aizvada apmēram 350 bērnu un jauniešu (biedrība «Jaunatnes futbola centrs «Jelgava»», kas sacensībās startē ar nosaukumu «Viola»), kā arī pieaugušo futbola klubs «Jelgava-2» un komanda FK «Jelgava/BJSS» (abas startē LFF 2. līgas čempionātā). FK «Jelgava» galvenā komanda trenējas stadionā «Daugava», bet mājas spēles notiek Ozolnieku stadionā.
Saskaņā ar jauno teritorijas starp Zemgales prospektu, Sporta ielu un dzelzceļu detālplānojumu ir paredzēts stadionu «Daugava» likvidēt (nojaukt) un tā vietā droši vien uzcelt kādu tirdzniecības un biroju centru.
FK «Jelgava» valde uzskata, ka vecais stadions ir saglabājams kā treniņu bāze bērniem un jauniešiem un arī dažādu pilsētas nozīmes pasākumu (Jelgavas futbola čempionāts, Jelgavas futbola festivāls utt.) sarīkošanai. Biedrība «Futbola klubs Jelgava» ir gatava pārņemt (vislabākais variants būtu ilgtermiņa nomā) šos 21200 m2 no Jelgavas domes, atbrīvojot pašvaldības budžetu no izdevumiem par stadiona apsaimniekošanu un šaubām par šīs teritorijas nākotni, kā arī nākotnes ieguldījumiem dažādos infrastruktūras uzlabošanas projektos.»