19.6 °C, 2.2 m/s, 87.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāVienotās atalgojuma sistēmas normas piemēros arī FKTK, ST un NRTP
Vienotās atalgojuma sistēmas normas piemēros arī FKTK, ST un NRTP
19/11/2009

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos likumos, lai vienoto atalgojuma sistēmu varētu piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Satversmes tiesas (ST) un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) darbiniekiem.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos
likumos, lai vienoto atalgojuma sistēmu varētu piemērot Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Satversmes tiesas (ST) un
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP)
darbiniekiem.

 

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā
izstrādāti, lai arī 2010. un 2011. gadā nodrošinātu pasākumus
atlīdzības ierobežošanai, kuri ir noteikti 2009. gadā ar likumu
«Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzību 2009. gadā». Likumprojekts paredz, ka Finanšu un kapitāla
tirgus komisijai 2010. un 2011. gadā jāievēro likuma pārejas
noteikumos noteiktie atlīdzības noteikšanas ierobežojumi.

Savukārt grozījumi Satversmes tiesas likumā jaunā redakcijā
paredz izteikt normu, kas regulē Satversmes tiesas amatpersonu un
darbinieku atlīdzības noteikšanu. Likumprojekts paredz, ka
Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju jautājumus 2010. un
2011. gadā regulēs likums «Par vienotu valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu».

Tāpat Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Radio un
televīzijas likumā, kuri izsaka jaunā redakcijā normas, kas regulē
Nacionālās radio un televīzijas padomes un sekretariāta amatpersonu
un darbinieku atalgojuma noteikšanu, paredzot, ka šos jautājumus
turpmāk regulēs likums «Par vienotu valsts un pašvaldību
institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu».

Likumprojekts paredz papildināt deleģējumu Ministru kabinetam
noteikt valsts nodevas apmēru par retranslācijas atļauju un
speciālo atļauju izsniegšanu kabeļraidorganizācijām.

LETA jau ziņoja, ka oktobra beigās valdība akceptēja likumu «Par
vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības sistēmu», kas stāsies spēkā no 2010. gada 1. janvāra.
Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību pārvaldē mēnešalgas
nevarēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Premjera alga
šobrīd ir 1908 lati.

Plānots, ka jaunais likums attieksies uz pašvaldību deputātiem,
Saeimas apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, valsts tiešās
pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, valsts un pašvaldību
kapitālsabiedrību valdēm, padomju locekļiem, atvasinātajām
publiskajām personām, valsts augstskolām, pašvaldībās
nodarbinātajiem, militārpersonām u.c.

Normatīvais akts noteiks vienotus principus mēnešalgu noteikšanā
sadalījumā pa amatu grupām, kā arī vienotus nosacījumus vispārējām
piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām un
citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.

Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes:
attiecībā uz vēlētajām un vēlēto ieceltajām vai apstiprinātajām
amatpersonām piemērot koeficientu sistēmu ar piesaisti valstī
strādājošo darba samaksai. Tāpat tiešās pārvaldes iestāžu un
neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku
mēnešalgu regulēs Ministru kabineta noteikumi.

2010. gadam mēnešalgu noteikšanai valsts pārvaldē pielietos
Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā
publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru
2009. gada pirmajā pusgadā, kas noapaļots pilnos latos, – 471
lats.

Aprēķinot premjera algu, minētajam vidējam algas rādītājam tiks
piemērots koeficents 4,05, līdz ar to premjera alga nākamgad būs
1908 lati. Premjera biedra un ministru algu noteikšanai attiecīgi
tiks piemēroti koeficenti 3,85 un 3,648, līdz ar to viņu algas
nākamgad būs 1813 un 1718 lati.

Ministrijas parlamentārā sekretāra alga nākamgad būs 1336 lati,
Satversmes un Augstākās tiesas priekšsēdētāju alga – 1908 lati,
ģenerālprokurora, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
priekšsēdētājas un valsts kontrolieres alga – 1870 lati,
tiesībsarga alga – 1455 lati, Nacionālās radio un televīzijas
padomes priekšsēdētāja un locekļu alga – attiecīgi 1196 un 749
lati, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja alga – 1192 lati,
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja alga – 1578 lati, bet
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja alga – 1097 lati.

Pašvaldību vadītāju algām nākamgad būs jābūt robežās līdz 1714
latiem, pašvaldību vadītāju vietniekiem – līdz 1507 latiem,
komiteju vadītājiem – līdz 1201 latam, bet deputātiem – līdz 565
latiem.

Valsts sekretāru un valsts kancelejas vadītāja maksimālais
atalgojums nevarēs pārsniegt 1715 latus līdzšinējo 2282 latu
vietā.

LETA