«Lielākā daļa no tiem jelgavnieku parādiem, kas man jāpiedzen, nav mērāmi tūkstošos latu. Visbiežāk tās ir salīdzinoši nelielas summas – līdz 100 latiem –, ko autovadītājs iekrājis, nesamaksājot uzliktos sodus, persona, nenomaksājot komunālos pakalpojumus vai nenokārtojot citas saistības pret valsti vai pašvaldību,» atzīst Zemgales apgabaltiesas 109. iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Ilmārs Reinis.
Kristīne Langenfelde
Jelgavā šobrīd strādā trīs zvērināti tiesu izpildītāji, un viņu darba apjomam ir tendence pieaugt. Tātad likumsakarīgi, ka ar tiesu izpildītāju darbu nākas saskarties arvien plašākam cilvēku lokam. I.Reinis šajā amatā ir tikai nepilnu pusgadu – pirms tam viņš strādājis par advokātu un, kā pats atzīst, tagad labi izjūt jurista specialitātes divas krasi atšķirīgās puses: jurists un tiesu izpildītājs parādu piedzinējs, pret kuru visbiežāk cilvēku attieksme ir negatīva. «Patiesībā sabiedrībai ir visai maz izprotams tiesu izpildītāja darbs – neapmierinātību un negācijas nākas uzklausīt ļoti bieži, taču jāsaprot, ka mēs esam valsts ieceltas amatpersonas, kas, strikti ievērojot likumu, tikai izpilda tiesas nolemto,» tā I.Reinis.
Kāds ir process no brīža, kad iekrājies parāds, līdz brīdim, kad to sāk piedzīt tiesu izpildītājs? Tiesu izpildītājs sāk strādāt pēc tam, kad saņemts tiesas nolēmums, kur skaidri pa punktiem norādīts, kas un kādā apjomā no parādnieka jāpiedzen. Tas nozīmē, ka persona ilgstoši nav likusies ne zinis par savu parādu un prasītājs ir vērsies tiesā ar lūgumu naudu atgūt. Var gadīties, ka cilvēkam pat ir pārsteigums, kad ar viņu sazinās tiesu izpildītājs, jo iepriekšējos paziņojumus un aicinājumus parādu nomaksāt viņš vieglprātīgi nav ņēmis vērā, cerot, ka lieta līdz tiesai nenonāks. Taču, kad nonāk, ir nesaprašanā, ka tagad no viņa parāds tiks piedzīts piespiedu kārtā – piemēram, katru mēnesi ieturot noteiktu summu no algas vai citiem ienākumiem, apjomīgākos gadījumos vēršot piedziņu pret mantu – piespiedu kārtā izsolē tiek pārdots parādniekam piederošs īpašums, lai ar to kaut daļēji segtu parāda summu.
Sākot strādāt tiesu izpildītājam, parādniekam jāmaksā ne vien parāda summa, bet arī jāsedz jūsu darba izdevumi. Tieši tā – jo likums nosaka, ka tiesu izpildītāja darba izdevumus apmaksā parādnieks. Tātad cilvēkam ir jārēķinās ar to, ka viņš apmaksās ne tikai iekrājušos parādu, bet arī tiesu izpildītāja darbu, kas vienkāršākos gadījumos var būt ap 15 latiem, citos – daudzi desmiti latu, bet ļoti retos gadījumos tie var būt arī tūkstoši. Es vienmēr uzsveru, ka no tā varētu izvairīties, ja cilvēki atbildīgi uztvertu savas saistības. Vienkāršs piemērs – cilvēks parādā 30 latus, bet tiesu izpildītājam par darbu vēl jāmaksā 15 lati, un tā ir puse no parāda summas! Kāpēc vairot savu parādu?
Bet kas ir tas, ko neliela parāda gadījumā cilvēks var darīt, lai lieta līdz tiesai un pēc tam līdz tiesu izpildītājam nenonāktu? Meklēt kontaktu ar savu kreditoru. Cik bijuši gadījumi, kad, piemēram, cilvēkam iekrājušies komunālo maksājumu parādi – par ūdeni, siltumu, gāzi. Kas visbiežāk notiek? Uzņēmums sūta atgādinājums par parādu nomaksu, bet cilvēkam naudas nav un viņš vienkārši rēķinu nemaksā. Taču tā vietā viņš varētu doties pie «Jelgavas ūdens», «Fortum Jelgava» vai cita pakalpojuma sniedzēja un mēģināt panākt vienošanos par parāda nomaksu. Tādā risinājumā būtu ieinteresēts gan uzņēmums, gan parādnieks, jo ne vienam, ne otram tiesu darbi nav izdevīgi. Nereti cilvēks par parādu sāk uztraukties vien tad, kad pie lietas izpildes ķeramies mēs – tad viņi pēkšņi attopas, vēlas slēgt vienošanos, bet ir jau par vēlu, jo ar tiesu izpildītāju vienošanos slēgt nav iespējams – mēs varam rīkoties tikai likuma noteiktajā kārtībā un izpildīt tiesas lēmumu.
Kā notiek parāda piedziņa? Pirmām kārtām jau mēs piedāvājam cilvēkam labprātīgi nomaksāt parādu – tam tiek dotas 3 – 10 dienas laika. Tas ir pirmais solis, taču šādi gadījumi, kad cilvēks uzreiz gatavs samaksāt, ir ārkārtīgi reti. Pēc tam jau tiesu izpildītājs apzina cilvēka ienākumus un skatās, kādā veidā parāda piedziņa ir iespējama. Ja cilvēkam ir algots darbs, tad mēs sūtām informāciju viņa darba devējam un uzliekam par pienākumu noteiktu summu ieturēt no viņa algas vai citiem ienākumiem – arī pensijām. Likums strikti reglamentē, kāda ir minimālā summa, no kuras atvilkt naudu parāda apmaksai vairs nedrīkst. Savukārt lielākā summa, ko no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem var ieturēt līdz piedzenamā parāda dzēšanai, ir 30 procentu apmērā no algas, uzturlīdzekļu lietās parādniekam jāsaglabā vien ienākumi, kas ir 50 procenti no minimālās mēneša darba algas.
Iespējams, ja parādnieks neatsaucas uz pirmajiem tiesu izpildītāja aicinājumiem, viņš par parāda piedziņu uzzina tikai algas dienā, kad saņem mazāku algu nekā iepriekš – arī tādi gadījumi var būt.
Vai praksē bieži ir gadījumi, kad parāda piedziņa uzsākta, bet cilvēkam ienākumi pēkšņi «pazūd», kas varētu likt domāt, ka viņš no parāda apmaksas izvairās? Lai kaut ko tādu apgalvotu, ir jābūt pierādījumiem. Taču praksē, protams, gadās, ka cilvēks, tiklīdz uzsākta parāda piedziņa no algas, uzraksta atlūgumu. Vai tas ir tāpēc, ka sākusies piedziņa, vai vienkārši sakritība, pierādīt nevar. Tādā gadījumā mēs meklējam, vai cilvēks nav sācis strādāt citā darbā, un viss sākas no jauna. Šo pierādījumu vākšanas process nav viegls.
Mēs vairāk runājam par nelieliem parādiem, bet kā ir ar lielajiem parādniekiem? Lielākais parāds manā lietvedībā ir mērāms vairākos 100 000 latu. Lielie parādi visbiežāk, protams, ir nekustamo īpašumu kredīti vai nodokļu parādi, bez muitas ievedot preces valstī. Lielos parādus piedzīt ir grūtāk. Kredītu gadījumā pat nezinu, ko cilvēkam ieteikt – ja ir saistības, tās jāpilda, bet saprotams, ka daudzi krīzes apstākļos to atļauties vairs nevar. Tāpēc arvien biežāk saņemam lietas no bankām par nekustamā īpašuma kredīta parāda piedziņu. Šādos gadījumos piedziņa tiek vērsta pret nekustamo īpašumu, banku kontiem, mašīnām, arī algu. Taču pat tad, ja izsolē izdodas pārdot savulaik kredītā iegādāto dzīvokli vai māju, tas šodien sedz vien daļu no parāda summas – tā arī veidojas situācija, kad cilvēks paliek bez īpašuma un vēl ir parādā. Pārdot īpašumu izsolē šodien var, bet jautājums ir, par kādu cenu – tiesu izpildītājam noteikts, ka izsoles sākumcena ir 65 – 70 procenti no īpašuma šā brīža tirgus vērtības. Tad parēķiniet, kāda īpašumam bija vērtība celtniecības buma laikā, kāda tā ir šobrīd un cik ir 70 procenti no tās. Iespējams, kredītņēmējs zaudē īpašuma vērtību vairākas reizes. Kā lai atmaksā tādu parādu…
… un parāda piedziņai nav arī noilguma. Nav gan – parādu piedzen tik ilgi, kamēr tas atmaksāts – kaut vai visa mūža garumā. Ja šodien piedzīt nevar, lietai seko līdzi nepārtraukti, un, tiklīdz apstākļi mainās, tā piedziņa atsākas. Piemēram, uzturlīdzekļu piedzīšanas gadījumā: ja cilvēkam ir divi bērni, kuri vecāki par 7 gadiem, tad šobrīd mēnesī valsts noteiktais uzturlīdzekļu maksājums ir 120 lati. Pieņemsim, ka no cilvēka kādu laiku vispār neko piedzīt nevar, jo viņam nav darba; tiklīdz var, tā sāk piedzīt, bet reti kad izdodas mēnesī no vecāku algas atvilkt visu noteikto summu. Gadījumā, ja ieturējums no algas ir 40 lati mēnesī, tad viegli parēķināt, ka 80 latus katru mēnesi viņš vēl paliek parādā – parēķiniet, cik gadi būs nepieciešami, lai viņš visu uzturlīdzekļu summu nomaksātu! Vai arī cits piemērs – cilvēks «uz rokas» saņēma 200 latus un parāda apmaksai atvilka 50 latus; tagad alga samazināta praktiski līdz minimumam un atvilkt mēnesī var vien latu vai divus… Cik laika paies līdz parāda apmaksai?!
Kāds ir senākais parāds, kas jums šobrīd jāpiedzen? Ir lietas, kas turpinās jau no 2001. gada un droši vien turpināsies vēl ilgi.
Un cik parādu vienam tiesu izpildītājam ir jāpiedzen kopumā? Tas apjoms ir milzīgs – konkrēti manā gadījumā tie ir ap 7000 parādu, ko esmu pārņēmis no iepriekšējā tiesu izpildītāja. Atzīšos godīgi – pusgads ir pārāk īss laiks, lai visas tās izstudētu. Vēl jo vairāk, ja katru mēnesi klāt nāk jaunas lietas – kopš maijā sāku strādāt, no jauna esmu saņēmis 600 lietas. Diemžēl tiesu izpildītāja amatu īpaši neviens neiekāro – arī Jelgavā ir paredzēti četri tiesu izpildītāji, bet šobrīd strādā trīs. Darbs ir 10, 12 stundas dienā, apjoms – neaptverams. Kāpēc es izvēlējos šo amatu? Gribējās iegūt jaunu pieredzi, un tā šeit tiešām ir vērtīga. Jā, ir brīži, kad varbūt nolaižas rokas – it sevišķi, tikko uzsākot darbu un iegūstot tik milzīgu lietu skaitu, ar kurām jātiek galā. Bet vēl padevies neesmu.
Foto: Ivars Veiliņš
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 % 
16.7 °C,
1.7 m/s,
98.6 %