23.9 °C, 3 m/s, 51.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāViens parādu piedzinējs – 7000 parādu
Viens parādu piedzinējs – 7000 parādu
09/10/2011

«Lielākā daļa no tiem jelgavnieku parādiem, kas man jāpiedzen, nav mērāmi tūkstošos latu. Visbiežāk tās ir salīdzinoši nelielas summas – līdz 100 latiem –, ko autovadītājs iekrājis, nesamaksājot uzliktos sodus, persona, nenomaksājot komunālos pakalpojumus vai nenokārtojot citas saistības pret valsti vai pašvaldību,» atzīst Zemgales apgabaltiesas 109. iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs Ilmārs Reinis.

Kristīne Langenfelde

«Lielākā daļa no tiem jelgavnieku parādiem, kas man
jāpiedzen, nav mērāmi tūkstošos latu. Visbiežāk tās ir salīdzinoši
nelielas summas – līdz 100 latiem –, ko autovadītājs iekrājis,
nesamaksājot uzliktos sodus, persona, nenomaksājot komunālos
pakalpojumus vai nenokārtojot citas saistības pret valsti vai
pašvaldību,» atzīst Zemgales apgabaltiesas 109. iecirkņa zvērināts
tiesu izpildītājs Ilmārs Reinis.

Jelgavā šobrīd strādā trīs zvērināti tiesu izpildītāji, un viņu
darba apjomam ir tendence pieaugt. Tātad likumsakarīgi, ka ar tiesu
izpildītāju darbu nākas saskarties arvien plašākam cilvēku lokam.
I.Reinis šajā amatā ir tikai nepilnu pusgadu – pirms tam viņš
strādājis par advokātu un, kā pats atzīst, tagad labi izjūt jurista
specialitātes divas krasi atšķirīgās puses: jurists un tiesu
izpildītājs parādu piedzinējs, pret kuru visbiežāk cilvēku
attieksme ir negatīva. «Patiesībā sabiedrībai ir visai maz
izprotams tiesu izpildītāja darbs – neapmierinātību un negācijas
nākas uzklausīt ļoti bieži, taču jāsaprot, ka mēs esam valsts
ieceltas amatpersonas, kas, strikti ievērojot likumu, tikai izpilda
tiesas nolemto,» tā I.Reinis.

Kāds ir process no brīža, kad iekrājies parāds, līdz
brīdim, kad to sāk piedzīt tiesu izpildītājs?

Tiesu izpildītājs sāk strādāt pēc tam, kad saņemts tiesas nolēmums,
kur skaidri pa punktiem norādīts, kas un kādā apjomā no parādnieka
jāpiedzen. Tas nozīmē, ka persona ilgstoši nav likusies ne zinis
par savu parādu un prasītājs ir vērsies tiesā ar lūgumu naudu
atgūt. Var gadīties, ka cilvēkam pat ir pārsteigums, kad ar viņu
sazinās tiesu izpildītājs, jo iepriekšējos paziņojumus un
aicinājumus parādu nomaksāt viņš vieglprātīgi nav ņēmis vērā,
cerot, ka lieta līdz tiesai nenonāks. Taču, kad nonāk, ir
nesaprašanā, ka tagad no viņa parāds tiks piedzīts piespiedu kārtā
– piemēram, katru mēnesi ieturot noteiktu summu no algas vai citiem
ienākumiem, apjomīgākos gadījumos vēršot piedziņu pret mantu –
piespiedu kārtā izsolē tiek pārdots parādniekam piederošs īpašums,
lai ar to kaut daļēji segtu parāda summu.

Sākot strādāt tiesu izpildītājam, parādniekam jāmaksā ne
vien parāda summa, bet arī jāsedz jūsu darba izdevumi.

Tieši tā – jo likums nosaka, ka tiesu izpildītāja darba izdevumus
apmaksā parādnieks. Tātad cilvēkam ir jārēķinās ar to, ka viņš
apmaksās ne tikai iekrājušos parādu, bet arī tiesu izpildītāja
darbu, kas vienkāršākos gadījumos var būt ap 15 latiem, citos –
daudzi desmiti latu, bet ļoti retos gadījumos tie var būt arī
tūkstoši. Es vienmēr uzsveru, ka no tā varētu izvairīties, ja
cilvēki atbildīgi uztvertu savas saistības. Vienkāršs piemērs –
cilvēks parādā 30 latus, bet tiesu izpildītājam par darbu vēl
jāmaksā 15 lati, un tā ir puse no parāda summas! Kāpēc vairot savu
parādu?

Bet kas ir tas, ko neliela parāda gadījumā cilvēks var
darīt, lai lieta līdz tiesai un pēc tam līdz tiesu izpildītājam
nenonāktu?

Meklēt kontaktu ar savu kreditoru. Cik bijuši gadījumi, kad,
piemēram, cilvēkam iekrājušies komunālo maksājumu parādi – par
ūdeni, siltumu, gāzi. Kas visbiežāk notiek? Uzņēmums sūta
atgādinājums par parādu nomaksu, bet cilvēkam naudas nav un viņš
vienkārši rēķinu nemaksā. Taču tā vietā viņš varētu doties pie
«Jelgavas ūdens», «Fortum Jelgava» vai cita pakalpojuma sniedzēja
un mēģināt panākt vienošanos par parāda nomaksu. Tādā risinājumā
būtu ieinteresēts gan uzņēmums, gan parādnieks, jo ne vienam, ne
otram tiesu darbi nav izdevīgi. Nereti cilvēks par parādu sāk
uztraukties vien tad, kad pie lietas izpildes ķeramies mēs – tad
viņi pēkšņi attopas, vēlas slēgt vienošanos, bet ir jau par vēlu,
jo ar tiesu izpildītāju vienošanos slēgt nav iespējams – mēs varam
rīkoties tikai likuma noteiktajā kārtībā un izpildīt tiesas
lēmumu. 

Kā notiek parāda piedziņa?
Pirmām kārtām jau mēs piedāvājam cilvēkam labprātīgi nomaksāt
parādu – tam tiek dotas 3 – 10 dienas laika. Tas ir pirmais solis,
taču šādi gadījumi, kad cilvēks uzreiz gatavs samaksāt, ir
ārkārtīgi reti. Pēc tam jau tiesu izpildītājs apzina cilvēka
ienākumus un skatās, kādā veidā parāda piedziņa ir iespējama. Ja
cilvēkam ir algots darbs, tad mēs sūtām informāciju viņa darba
devējam un uzliekam par pienākumu noteiktu summu ieturēt no viņa
algas vai citiem ienākumiem – arī pensijām. Likums strikti
reglamentē, kāda ir minimālā summa, no kuras atvilkt naudu parāda
apmaksai vairs nedrīkst. Savukārt lielākā summa, ko no parādniekam
izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem var
ieturēt līdz piedzenamā parāda dzēšanai, ir 30 procentu apmērā no
algas, uzturlīdzekļu lietās parādniekam jāsaglabā vien ienākumi,
kas ir 50 procenti no minimālās mēneša darba algas.

Iespējams, ja parādnieks neatsaucas uz pirmajiem tiesu
izpildītāja aicinājumiem, viņš par parāda piedziņu uzzina tikai
algas dienā, kad saņem mazāku algu nekā iepriekš – arī tādi
gadījumi var būt.   

Vai praksē bieži ir gadījumi, kad parāda piedziņa uzsākta,
bet cilvēkam ienākumi pēkšņi «pazūd», kas varētu likt domāt, ka
viņš no parāda apmaksas izvairās?

Lai kaut ko tādu apgalvotu, ir jābūt pierādījumiem. Taču praksē,
protams, gadās, ka cilvēks, tiklīdz uzsākta parāda piedziņa no
algas, uzraksta atlūgumu. Vai tas ir tāpēc, ka sākusies piedziņa,
vai vienkārši sakritība, pierādīt nevar. Tādā gadījumā mēs
meklējam, vai cilvēks nav sācis strādāt citā darbā, un viss sākas
no jauna. Šo pierādījumu vākšanas process nav viegls.

Mēs vairāk runājam par nelieliem parādiem, bet kā ir ar
lielajiem parādniekiem?

Lielākais parāds manā lietvedībā ir mērāms vairākos 100 000 latu.
Lielie parādi visbiežāk, protams, ir nekustamo īpašumu kredīti vai
nodokļu parādi, bez muitas ievedot preces valstī. Lielos parādus
piedzīt ir grūtāk. Kredītu gadījumā pat nezinu, ko cilvēkam ieteikt
– ja ir saistības, tās jāpilda, bet saprotams, ka daudzi krīzes
apstākļos to atļauties vairs nevar. Tāpēc arvien biežāk saņemam
lietas no bankām par nekustamā īpašuma kredīta parāda piedziņu.
Šādos gadījumos piedziņa tiek vērsta pret nekustamo īpašumu, banku
kontiem, mašīnām, arī algu. Taču pat tad, ja izsolē izdodas pārdot
savulaik kredītā iegādāto dzīvokli vai māju, tas šodien sedz vien
daļu no parāda summas – tā arī veidojas situācija, kad cilvēks
paliek bez īpašuma un vēl ir parādā. Pārdot īpašumu izsolē šodien
var, bet jautājums ir, par kādu cenu – tiesu izpildītājam noteikts,
ka izsoles sākumcena ir 65 – 70 procenti no īpašuma šā brīža tirgus
vērtības. Tad parēķiniet, kāda īpašumam bija vērtība celtniecības
buma laikā, kāda tā ir šobrīd un cik ir 70 procenti no tās.
Iespējams, kredītņēmējs zaudē īpašuma vērtību vairākas reizes. Kā
lai atmaksā tādu parādu…

… un parāda piedziņai nav arī noilguma.
Nav gan – parādu piedzen tik ilgi, kamēr tas atmaksāts – kaut vai
visa mūža garumā. Ja šodien piedzīt nevar, lietai seko līdzi
nepārtraukti, un, tiklīdz apstākļi mainās, tā piedziņa atsākas.
Piemēram, uzturlīdzekļu piedzīšanas gadījumā: ja cilvēkam ir divi
bērni, kuri vecāki par 7 gadiem, tad šobrīd mēnesī valsts
noteiktais uzturlīdzekļu maksājums ir 120 lati. Pieņemsim, ka no
cilvēka kādu laiku vispār neko piedzīt nevar, jo viņam nav darba;
tiklīdz var, tā sāk piedzīt, bet reti kad izdodas mēnesī no vecāku
algas atvilkt visu noteikto summu. Gadījumā, ja ieturējums no algas
ir 40 lati mēnesī, tad viegli parēķināt, ka 80 latus katru mēnesi
viņš vēl paliek parādā – parēķiniet, cik gadi būs nepieciešami, lai
viņš visu uzturlīdzekļu summu nomaksātu! Vai arī cits piemērs –
cilvēks «uz rokas» saņēma 200 latus un parāda apmaksai atvilka 50
latus; tagad alga samazināta praktiski līdz minimumam un atvilkt
mēnesī var vien latu vai divus… Cik laika paies līdz parāda
apmaksai?!

Kāds ir senākais parāds, kas jums šobrīd
jāpiedzen?

Ir lietas, kas turpinās jau no 2001. gada un droši vien turpināsies
vēl ilgi.

Un cik parādu vienam tiesu izpildītājam ir jāpiedzen
kopumā?

Tas apjoms ir milzīgs – konkrēti manā gadījumā tie ir ap 7000
parādu, ko esmu pārņēmis no iepriekšējā tiesu izpildītāja. Atzīšos
godīgi – pusgads ir pārāk īss laiks, lai visas tās izstudētu. Vēl
jo vairāk, ja katru mēnesi klāt nāk jaunas lietas – kopš maijā sāku
strādāt, no jauna esmu saņēmis 600 lietas. Diemžēl tiesu
izpildītāja amatu īpaši neviens neiekāro – arī Jelgavā ir paredzēti
četri tiesu izpildītāji, bet šobrīd strādā trīs. Darbs ir 10, 12
stundas dienā, apjoms – neaptverams. Kāpēc es izvēlējos šo amatu?
Gribējās iegūt jaunu pieredzi, un tā šeit tiešām ir vērtīga. Jā, ir
brīži, kad varbūt nolaižas rokas – it sevišķi, tikko uzsākot darbu
un iegūstot tik milzīgu lietu skaitu, ar kurām jātiek galā. Bet vēl
padevies neesmu.

Foto: Ivars Veiliņš