18.4 °C, 1.1 m/s, 90 %

Pilsētā

Vienu stundu – bez elektrības!
24/03/2009

Sestdien, 28. martā, uz vienu stundu – Zemes stundu – daļa Jelgavas ielu tiks atslēgta elektrība, tādējādi solidarizējoties ar vairāk nekā 1000 pilsētām pasaulē un paužot savu nostāju pret klimata izmaiņām. Iedzīvotāji aicināti būt saprotošiem un arī pašiem iesaistīties pasaules akcijā, uz stundu arī savās mājās izslēdzot elektrību.

Sintija
Čepanone

Sestdien, 28. martā, uz
vienu stundu – Zemes stundu – daļa Jelgavas ielu tiks atslēgta
elektrība, tādējādi solidarizējoties ar vairāk nekā 1000 pilsētām
pasaulē un paužot savu nostāju pret klimata izmaiņām. Iedzīvotāji
aicināti būt saprotošiem un arī pašiem iesaistīties pasaules
akcijā, uz stundu arī savās mājās izslēdzot elektrību.

Kā norāda pašvaldības preses sekretāre Līga
Klismeta, akcijas «Zemes stunda» laikā Jelgavas pilsētā tāpat kā
citviet pasaulē 28. martā uz stundu – no pulksten 20.30 līdz 21.30
– tiks iespēju robežās izslēgts pilsētas ielu apgaismojums,
Jelgavas pils fasādes ārējais apgaismojums un pilsētas dievnamu
ārējais apgaismojums – Sv.Annas Evaņģēliski luteriskajai
katedrālei, Romas katoļu katedrālei, Vissvētākās Dievmātes
aizmigšanas pareizticīgo baznīcai un Jāņa Evaņģēliski luteriskajai
baznīcai. «Tādējādi arī Jelgava simboliski apliecinās, ka tai nav
vienaldzīgas klimata izmaiņas uz Zemes,» tā L.Klismeta, un Jelgava
būs viena no 1189 pasaules pilsētām, kas piedalīsies Zemes
stundā.

L.Klismeta norāda, ka ar mērķi taupīt
elektroenerģiju un citus resursus, kā arī veicināt vides
uzlabošanu, Jelgavas pilsētā jau tiek veiktas vairākas
aktivitātes. 
Proti, izmantojot valsts un Eiropas līdzekļus, ir uzlabota
energoefektivitāte vairākās pilsētas izglītības iestādēs, piemēram,
3. un 4. pamatskolā, 5. un 6. vidusskolā, kā arī pilsētas slimnīcai
un diviem pašvaldības daudzdzīvokļu īres namiem.
Tajā skaitā Jelgavā tiek īstenots Vācijas – Latvijas pilotprojekts
«Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana», kas
paredz vairākus pasākumus pilsētas siltumapgādes sistēmas
modernizēšanā. Projekta mērķis ir veicināt siltumenerģijas
ekonomiju daudzdzīvokļu mājās, kas ilgtermiņā ļaus ietaupīt
iedzīvotāju līdzekļus un saudzēt vidi. 2008. gadā renovētajam
daudzdzīvokļu namam 4. līnijā maksa par apkuri ir samazinājusies
gandrīz uz pusi. Projekta ietvaros šogad tiks renovēta vēl viena
daudzdzīvokļu māja.
Savukārt projekta «Energoefektīva un saskaņota darbība pilsētas
attīstībā» laikā tiks izstrādātas integrētas pilsētvides attīstības
koncepcijas un vadlīnijas, kas nodrošinātu daudzstāvu dzīvojamo
kvartālu un pilsētas teritoriju apkārtējās dzīves vides pievilcības
paaugstināšanos un ilgtspējīgu attīstību. 
Turklāt Jelgavā nodibināta Zemgales reģionālā Enerģētikas
aģentūra», kuras izveides mērķis ir veicināt enerģijas patēriņa
samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmatošanas paplašināšanu,
izmaksu samazināšanu par enerģiju, tādējādi veicinot vides un
vietējās sabiedrības sociālo apstākļu uzlabošanos un
uzņēmējdarbības attīstību.
Izglītības iestādēs tiek pievērsta audzēkņu uzmanība taupīgai
elektroenerģijas izmantošanai. Jelgavas reģionālais pieaugušo
izglītības centrs īsteno projektu «Taupīga elektroenerģijas
izmantošana skolā». Projekta laikā tiks izveidotas trīs
rokasgrāmatas vidusskolēniem, lai pievērstu jauniešu uzmanību
elektroenerģijas izmantošanai rūpniecībā, celtniecībā, transporta
nozarē, sniegtu informāciju par alternatīviem enerģijas veidiem,
atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī pievērstu skolēnu uzmanību
elektroenerģijas taupīgai lietošanai ikdienas dzīvē. Rokasgrāmatās
tiks sniegti arī praktiski piemēri, kā skolēni var taupīt
elektroenerģiju skolā un mājās. Turklāt nākamgad tiks izsludināts
konkurss vidusskolēniem «Eiropas enerģijas taupīšanas balva», kurā
skolēni varēs praktiski aprēķināt un parādīt kā viņi taupa
enerģiju.
Šogad tiek veiktas aktivitātes vides uzlabošanā, novēršot
cukurfabrikas notekūdeņu radītās sekas, kā arī uzlabos Lielupes
ainavu – tiks tīrīta Lielupe gultne Jelgavas Cukurfabrikas agrākās
ražotnes notekūdeņu izplūdes vietā, notiks aizsargdambja
atjaunošana posmā no dzelzceļa tilta līdz Rīgas ielai un Lielupes
labā krasta ainaviskā sakārtošana.
Foto: Ivars Veiliņš