Šodien, dienu pirms Starptautiskās Romu dienas, Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē norisinājās diskusija «Romu integrācija sabiedrībā – izaicinājumi un risinājumi», kurā runāts par romu integrācijas aktualitātēm Latvijā un Eiropā. Diskusijas dalībnieki atzīst, ka joprojām ļoti aktuāls ir romu izglītības jautājums, kas nereti bremzē integrācijas procesu. Taču tajā pašā laikā uzslavēti Jelgavas labie piemēri, jo pilsēta gādā, lai arī šīs tautības bērni jau no bērnudārza vecuma tiktu apmācīti īpašās grupiņā.
Ritma Gaidamoviča
Diskusijā piedalījās Izglītības iniciatīvu centra direktore Daiga Zaķe, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vecākais referents Deniss Kretalovs, Linda Dambe, kas izstrādājusi maģistra darbu par romu kultūru, Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes, Jelgavas izglītības pārvaldes pārstāvji, pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu vadītāji un romu biedrības «Romani čačipen» pārstāvji.
Kopīgi runāts gan par to, kas jau ir realizēts, lai veicinātu šīs tautas pārstāvju integrāciju, gan par to, kas vēl būtu jādara. Visi kā viens atzina, ka pēdējos gados romu integrācijai pievērsta arvien lielāka uzmanība un šajā procesā iesaistās arī pašvaldības, tostarp Jelgava un NVO. Kā Jelgavas pozitīvās prakses piemēru viņa nosauca bērnudārzu «Pasaciņa», kurā izveidota multikulturāla grupa un strādā romu tautības skolotāja palīgs. «Tieši tas ir vajadzīgs – izglītoti pedagogi, kas var strādāt ar romu bērniem, un Jelgava ir piemērs citiem. Jelgava ir vienīgā pilsēta, kur palīgs ir romu tautības pārstāve,» tā D.Zaķe. Viņa atzina, ka mūsu pilsētā ir laba atbalsta sistēma romiem, taču tai nav efektivitātes, jo pati romu kopiena ir par maz ieinteresēta.
Visas iesaistītās puses atzīst, ka galvenā problēma šobrīd ir izglītība, kas arī kavē romu integrāciju sabiedrībā. Kā likt bērniem apmeklēt skolu? Diskusijas dalībnieki visi kā viens atzina, ka jāsāk ir ne no maza bērna, bet gan vecākiem. Nereti vecāki nav mācījušies, tāpēc nesaprot, cik izglītībai ir svarīga loma. Tāpat nevar bērniem palīdzēt mācību procesā, jo viņiem nav izglītības. Tiesa, speciālisti atzina, ka situācija kļūst labāka un vecāki pamazām kļūst ieinteresētāki, lai bērni mācītos. Diskusijas gaitā izskanēja arī priekšlikums vecākus iesaistīt mūžizglītībā.
Romu biedrības priekšsēdētājs Haralds Didžus atzīst, ka viņa tautības pārstāvji neredz jēgu tiekties uz izglītību. «Vecākiem nav naudas, jo viņus neņem darbā. Jā, nereti izglītības līmeņa dēļ, taču līdz ar to rodas situācija, ka viņiem nav naudas, par ko apmaksāt mācības. Ne vecāki, ne bērni neredz jēgu izglītībai, jo viņi domā, ka tāpat pēc tam nedabūs darbu. Ļoti apsveicami tas, ka Jelgavā romu bērnu izglītošana sākas bērnudārzā, kur viņiem iemāca runāt latviski, rakstīt, lai skolā nav grūtību,» tā H.Didžus.
Diskusijas dalībnieki pieskārās arī nodarbinātības jautājumam. Paši romi atzīst, ka šajā jomā tiek diskriminēti visvairāk. Taču galvenais iemesls jau ir minētais izglītības trūkums. Proti, speciālisti uzsver, ka tieši izglītības būs tā, kas veicinās nodarbinātību. Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils stāsta, ka šobrīd viņa vadītajā filiālē no gada sākuma reģistrējušies 113 romu tautības bezdarbnieki, no kuriem 40 bijuši vai ir iesaistīti «simtlatnieku» programmā. Arī viņš min, ka ir mācību programmas un dažādi piedāvājumi, taču lielākajai daļai romu nav pat deviņu klašu izglītības un viņi nevar tajās iesaistīties. Vēl viena lieta – liela daļa nemaz nenāk piereģistrēties kā bezdarbnieki, jo pat iesniegumu nemāk aizpildīt, nezina, kur jāvēršas.
Foto: Ivars Veiliņš
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %