23.2 °C, 2.9 m/s, 76.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Vispirms jāiegūst pamatizglītība, tad var runāt par romu integrāciju sabiedrībā»
«Vispirms jāiegūst pamatizglītība, tad var runāt par romu integrāciju sabiedrībā»
07/04/2011

Šodien, dienu pirms Starptautiskās Romu dienas, Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē norisinājās diskusija «Romu integrācija sabiedrībā – izaicinājumi un risinājumi», kurā runāts par romu integrācijas aktualitātēm Latvijā un Eiropā. Diskusijas dalībnieki atzīst, ka joprojām ļoti aktuāls ir romu izglītības jautājums, kas nereti bremzē integrācijas procesu. Taču tajā pašā laikā uzslavēti Jelgavas labie piemēri, jo pilsēta gādā, lai arī šīs tautības bērni jau no bērnudārza vecuma tiktu apmācīti īpašās grupiņā.

Ritma Gaidamoviča

Šodien, dienu pirms
Starptautiskās Romu dienas, Jelgavas Sabiedrības integrācijas
pārvaldē norisinājās diskusija «Romu integrācija sabiedrībā –
izaicinājumi un risinājumi», kurā runāts par romu integrācijas
aktualitātēm Latvijā un Eiropā. Diskusijas dalībnieki atzīst, ka
joprojām ļoti aktuāls ir romu izglītības jautājums, kas nereti
bremzē integrācijas procesu. Taču tajā pašā laikā uzslavēti
Jelgavas labie piemēri, jo pilsēta gādā, lai arī šīs tautības bērni
jau no bērnudārza vecuma tiktu apmācīti īpašās
grupiņā.

Diskusijā piedalījās Izglītības
iniciatīvu centra direktore Daiga Zaķe, Kultūras ministrijas
Sabiedrības integrācijas departamenta Pilsoniskās sabiedrības
attīstības nodaļas vecākais referents Deniss Kretalovs, Linda
Dambe, kas izstrādājusi maģistra darbu par romu kultūru, Latvijas
Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa, Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes, Jelgavas izglītības pārvaldes pārstāvji,
pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu vadītāji un romu biedrības
«Romani čačipen» pārstāvji.

Kopīgi runāts gan par to, kas jau ir
realizēts, lai veicinātu šīs tautas pārstāvju integrāciju, gan par
to, kas vēl būtu jādara. Visi kā viens atzina, ka pēdējos gados
romu integrācijai pievērsta arvien lielāka uzmanība un šajā procesā
iesaistās arī pašvaldības, tostarp Jelgava un NVO. Kā Jelgavas
pozitīvās prakses piemēru viņa nosauca bērnudārzu «Pasaciņa», kurā
izveidota multikulturāla grupa un strādā romu tautības skolotāja
palīgs. «Tieši tas ir vajadzīgs – izglītoti pedagogi, kas var
strādāt ar romu bērniem, un Jelgava ir piemērs citiem. Jelgava ir
vienīgā pilsēta, kur palīgs ir romu tautības pārstāve,» tā D.Zaķe.
Viņa atzina, ka mūsu pilsētā ir laba atbalsta sistēma romiem, taču
tai nav efektivitātes, jo pati romu kopiena ir par maz
ieinteresēta.

Visas iesaistītās puses atzīst, ka
galvenā problēma šobrīd ir izglītība, kas arī kavē romu integrāciju
sabiedrībā. Kā likt bērniem apmeklēt skolu? Diskusijas dalībnieki
visi kā viens atzina, ka jāsāk ir ne no maza bērna, bet gan
vecākiem. Nereti vecāki nav mācījušies, tāpēc nesaprot, cik
izglītībai ir svarīga loma. Tāpat nevar bērniem palīdzēt mācību
procesā, jo viņiem nav izglītības. Tiesa, speciālisti atzina, ka
situācija kļūst labāka un vecāki pamazām kļūst ieinteresētāki, lai
bērni mācītos. Diskusijas gaitā izskanēja arī priekšlikums vecākus
iesaistīt mūžizglītībā.

Romu biedrības priekšsēdētājs Haralds
Didžus atzīst, ka viņa tautības pārstāvji neredz jēgu tiekties uz
izglītību. «Vecākiem nav naudas, jo viņus neņem darbā. Jā, nereti
izglītības līmeņa dēļ, taču līdz ar to rodas situācija, ka viņiem
nav naudas, par ko apmaksāt mācības. Ne vecāki, ne bērni neredz
jēgu izglītībai, jo viņi domā, ka tāpat pēc tam nedabūs darbu. Ļoti
apsveicami tas, ka Jelgavā romu bērnu izglītošana sākas bērnudārzā,
kur viņiem iemāca runāt latviski, rakstīt, lai skolā nav grūtību,»
tā H.Didžus.  

Diskusijas dalībnieki pieskārās arī
nodarbinātības jautājumam. Paši romi atzīst, ka šajā jomā tiek
diskriminēti visvairāk. Taču galvenais iemesls jau ir minētais
izglītības trūkums. Proti, speciālisti uzsver, ka tieši izglītības
būs tā, kas veicinās nodarbinātību. Nodarbinātības valsts aģentūras
Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Narvils stāsta, ka šobrīd viņa
vadītajā filiālē no gada sākuma reģistrējušies 113 romu tautības
bezdarbnieki, no kuriem 40 bijuši vai ir iesaistīti «simtlatnieku»
programmā. Arī viņš min, ka ir mācību programmas un dažādi
piedāvājumi, taču lielākajai daļai romu nav pat deviņu klašu
izglītības un viņi nevar tajās iesaistīties. Vēl viena lieta –
liela daļa nemaz nenāk piereģistrēties kā bezdarbnieki, jo pat
iesniegumu nemāk aizpildīt, nezina, kur jāvēršas.

Foto: Ivars Veiliņš