31.3 °C, 3.8 m/s, 37.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVUGD grib, lai kāpšanu uz trauslā ledus kontrolē pašvaldības; likums šādas tiesības neparedz
VUGD grib, lai kāpšanu uz trauslā ledus kontrolē pašvaldības; likums šādas tiesības neparedz
03/04/2013

Pēc negadījuma Lielajā Piektdienā, kad Rīgas jūras līcī tika ieskaloti divi ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200 cilvēku, VUGD aktualizēja jautājumu par administratīvās atbildības un sodu paredzēšanu pārgalvjiem, kas kāpj uz trauslā ledus. Dienests uzskata, ka tiesības noteikt aizliegumus atrasties uz ledus būtu jānosaka pašvaldībām. Jelgavas pašvaldība šādu iniciatīvu atbalsta, bet pagaidām likumdošana neko tādu neparedz.

Ilze Knusle-Jankevica

Pēc negadījuma Lielajā Piektdienā, kad Rīgas jūras līcī
tika ieskaloti divi ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200
cilvēku, VUGD aktualizēja jautājumu par administratīvās atbildības
un sodu paredzēšanu pārgalvjiem, kas kāpj uz trauslā ledus.
Dienests uzskata, ka tiesības noteikt aizliegumus atrasties uz
ledus būtu jānosaka pašvaldībām. Jelgavas pašvaldība šādu
iniciatīvu atbalsta, bet pagaidām likumdošana neko tādu
neparedz.

«VUGD jautājumu par iespēju piemērot administratīvo sodu par
kāpšanu uz bīstama ledus aktualizēja jau pagājušajā gadā, un
Jelgavas pilsētas pašvaldība to atbalstīja, taču līdz šim nav
pieņemts neviens normatīvais akts, kas dotu pašvaldības policijai
tiesības par šādu rīcību sodīt,» norāda Jelgavas pilsētas domes
administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes Komunikācijas un
mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta.

To, ka nepieciešams ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai
samazinātu pārgalvju skaitu, kas rudenī un pavasarī kāpj uz
nepietiekami bieza ledus, atzīst arī VUGD Jelgavas daļas
komandieris Vadims Kuzmičs. «Kāpšanu uz ledus ir aktuāla visā
Latvijā, kur ir upes, tātad arī Jelgavā. Šobrīd vienīgais, ko var
darīt VUGD, ir brīdināt iedzīvotājus par iespējamiem nelaimes
gadījumiem uz ledus,» tā viņš, aicinot iedzīvotājus neriskēt un
nekāpt uz ledus, ja nav pārliecības, ka tas ir gana biezs.

Pēdējie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras
mērījumi 25. martā liecina, ka Jelgavā Lielupes ledus biezums bija
35 centimetri. Kalnciemā ledus arī bija 35 centimetrus biezs,
Staļģenē – 27, Mežotnē – 43 centimetri.

VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš publiski paudis viedokli, ka,
lai ierobežotu cilvēku atrašanos uz bīstama ledus, pašvaldībām būtu
jāparedz tiesības aizliegt staigāt pa aizsalušajām ūdenskrātuvēm,
kad ledus segas biezums vairs nav drošs. Viņš uzsver, ka mērķis
neesot sodīt cilvēkus, bet gan brīdināt un dot skaidrākas norādes,
ka kāpt uz plāna ledus ir bīstami. Pēc O.Āboliņa domām, labākais
risinājums būtu sniegt tiesības pašvaldībām noteikt ledus
bīstamības pakāpi un, ja ledus jau ir draudīgi plāns, izvietot
brīdinājuma zīmes. Savukārt tos pārgalvjus, kuri, neraugoties uz
brīdinājumiem, pārvietotos pa ledu, saukt pie administratīvās
atbildības.

Foto: Ivars Veiliņš