Pēc negadījuma Lielajā Piektdienā, kad Rīgas jūras līcī tika ieskaloti divi ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200 cilvēku, VUGD aktualizēja jautājumu par administratīvās atbildības un sodu paredzēšanu pārgalvjiem, kas kāpj uz trauslā ledus. Dienests uzskata, ka tiesības noteikt aizliegumus atrasties uz ledus būtu jānosaka pašvaldībām. Jelgavas pašvaldība šādu iniciatīvu atbalsta, bet pagaidām likumdošana neko tādu neparedz.
Ilze Knusle-Jankevica
«VUGD jautājumu par iespēju piemērot administratīvo sodu par kāpšanu uz bīstama ledus aktualizēja jau pagājušajā gadā, un Jelgavas pilsētas pašvaldība to atbalstīja, taču līdz šim nav pieņemts neviens normatīvais akts, kas dotu pašvaldības policijai tiesības par šādu rīcību sodīt,» norāda Jelgavas pilsētas domes administrācijas Sabiedrisko attiecību pārvaldes Komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Līga Klismeta.
To, ka nepieciešams ieviest stingrākus kontroles mehānismus, lai samazinātu pārgalvju skaitu, kas rudenī un pavasarī kāpj uz nepietiekami bieza ledus, atzīst arī VUGD Jelgavas daļas komandieris Vadims Kuzmičs. «Kāpšanu uz ledus ir aktuāla visā Latvijā, kur ir upes, tātad arī Jelgavā. Šobrīd vienīgais, ko var darīt VUGD, ir brīdināt iedzīvotājus par iespējamiem nelaimes gadījumiem uz ledus,» tā viņš, aicinot iedzīvotājus neriskēt un nekāpt uz ledus, ja nav pārliecības, ka tas ir gana biezs.
Pēdējie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mērījumi 25. martā liecina, ka Jelgavā Lielupes ledus biezums bija 35 centimetri. Kalnciemā ledus arī bija 35 centimetrus biezs, Staļģenē – 27, Mežotnē – 43 centimetri.
VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš publiski paudis viedokli, ka, lai ierobežotu cilvēku atrašanos uz bīstama ledus, pašvaldībām būtu jāparedz tiesības aizliegt staigāt pa aizsalušajām ūdenskrātuvēm, kad ledus segas biezums vairs nav drošs. Viņš uzsver, ka mērķis neesot sodīt cilvēkus, bet gan brīdināt un dot skaidrākas norādes, ka kāpt uz plāna ledus ir bīstami. Pēc O.Āboliņa domām, labākais risinājums būtu sniegt tiesības pašvaldībām noteikt ledus bīstamības pakāpi un, ja ledus jau ir draudīgi plāns, izvietot brīdinājuma zīmes. Savukārt tos pārgalvjus, kuri, neraugoties uz brīdinājumiem, pārvietotos pa ledu, saukt pie administratīvās atbildības.
Foto: Ivars Veiliņš