28.8 °C, 2.9 m/s, 55.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVUGD: Kā sēņotājiem neapmaldīties mežā?
VUGD: Kā sēņotājiem neapmaldīties mežā?
26/08/2014

Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji 23 gadījumos steigušies palīgā cilvēkiem, kuri ir apmaldījušies mežā. Vislielākais šādu gadījumu skaits ir jūlijā un augustā, kad glābēju palīdzība mēneša laikā cilvēkiem bija nepieciešama sešas reizes. Turpinoties ogošanas un sēņošanas sezonai, šādu negadījumu skaits tikai pieaug, tāpēc VUGD atgādina, kā rīkoties, lai neapmaldītos mežā.

Inga Vetere, VUGD Preses un sabiedrisko
attiecību nodaļas priekšniece

Šogad Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji 23 gadījumos
steigušies palīgā cilvēkiem, kuri ir apmaldījušies mežā.
Vislielākais šādu gadījumu skaits ir jūlijā un augustā, kad glābēju
palīdzība mēneša laikā cilvēkiem bija nepieciešama sešas reizes.
Turpinoties ogošanas un sēņošanas sezonai, šādu negadījumu skaits
tikai pieaug, tāpēc VUGD atgādina, kā rīkoties, lai neapmaldītos
mežā.

Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā 17. augustā
mežā bija apmaldījies 13 gadus vecs pusaudzis. Jau stundas laikā
jaunietis tika atrasts – viņš izgāja no meža, vadoties pēc
ugunsdzēsēju automašīnu skaņas signāla. Savukārt, 21. augustā Balvu
novada Lazdulejas pagastā kāda sieviete tika meklēta četras
stundas. Dziļi mežā bija iebraukusi ar automašīnu, tad sēņojot bija
nomaldījusies. Kā vēlāk izrādījās, sievietes norādītā atrašanās
vieta no tās, kur viņa tika atrasta bija apmēram 15 kilometru
attālumā. Ugunsdzēsēji meklēja vienā purva malā, bet Valsts
policijas darbinieki viņu atrada vietā, kas tika noteikta pēc
mobilā tālruņa atrašanās vietas. Šis gadījums liecina par to, ka
jācenšas ievērot ne vien to, kurp dodamies sēņojot, ogojot, bet arī
no kuras puses un pa kādiem ceļiem esam iebraukuši mežā.

Apmēram pusē no gadījumiem, kad cilvēki ir
lūguši glābēju palīdzību, pēc tam paši ir atraduši ceļu no meža.
Visdrīzāk tas ir izskaidrojams ar to, ka cilvēks satraukumā nevar
noorientēties, kur jau gājis, uz kuru pusi, bet, kad ir sazvanīti
glābēji, un cilvēks saprot, ka viņu kāds meklē, satraukums mazinās
un tad arī saprot, uz kuru pusi būtu jādodas.

Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos,
pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD
aicina iedzīvotājus ņemt vērā dažus vienkāršus ieteikumus:

• Pirms doties uz mežu, informējiet savus
piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī
laiku, kad plānojat atgriezties.

• Pirms došanās mežā, pilnībā uzlādējiet sava
mobilā tālruņa bateriju.

• Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā
pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem Jūs būtu pēc
iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai
izvēlieties spilgtas un košas krāsas.

• Ja iespējams, nedodieties mežā viens.

• Parūpējies, lai Jums līdzi būtu personu
apliecinošs dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu, dzīves
vietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru.

• Neaizmirstiet par savu veselību! Ņemiet
līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet
būs noderīgi, ja kas atgadīsies. Gadījumā, ja ik dienas jālieto
kāds medikaments, pārliecinies, ka tas ir paņemts līdzi.

• Paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi,
apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.

• Paņemiet līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas
ne tikai Jums pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem
vieglāk būs Jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli
uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību
varēsiet norādīt savu atrašanās vietu.

• Ja mākat rīkoties ar kompasu, neatstājiet to
mājās!

• Ierodoties mežā palūkojieties visapkārt.
Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi
orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt sēņojot vai ogojot
skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam
palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās
gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā Jūs pa mežu esiet
pārvietojies un kur Jūs atrodaties.

• Orientēties Jums un glābējiem palīdzēs meža
kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu
krustpunktos.

• Centieties sekot līdzi laikam, lai neatgadās
tā, ka mežā palieciet līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža
praktiski nebūs iespējams.

• Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet
panikā! Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā
nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties,
atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet
atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt
atpakaļceļu, tā Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk.

• Centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas
šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja. Ja maldoties pamanāt kādas
mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu.

• Ja Jums gadās apmaldīties purvā, rūpīgi
pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar
garāka koka palīdzību. Ja tomēr Jūs iekrītat purvā vai akacī, tikai
mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties. Strauji un
haotiski vicinot kājas un rokas, Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet
purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko aiz kā jūs varat pieturēties
vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.

Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt
no meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc
iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā Jūs iegājāt mežā, cik
ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus
objektus Jūs esat šķērsojis vai tiem pagājis garām. Atcerieties, ka
jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem Jūs atrast!