Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji 23 gadījumos steigušies palīgā cilvēkiem, kuri ir apmaldījušies mežā. Vislielākais šādu gadījumu skaits ir jūlijā un augustā, kad glābēju palīdzība mēneša laikā cilvēkiem bija nepieciešama sešas reizes. Turpinoties ogošanas un sēņošanas sezonai, šādu negadījumu skaits tikai pieaug, tāpēc VUGD atgādina, kā rīkoties, lai neapmaldītos mežā.
Inga Vetere, VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece
Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā 17. augustā mežā bija apmaldījies 13 gadus vecs pusaudzis. Jau stundas laikā jaunietis tika atrasts – viņš izgāja no meža, vadoties pēc ugunsdzēsēju automašīnu skaņas signāla. Savukārt, 21. augustā Balvu novada Lazdulejas pagastā kāda sieviete tika meklēta četras stundas. Dziļi mežā bija iebraukusi ar automašīnu, tad sēņojot bija nomaldījusies. Kā vēlāk izrādījās, sievietes norādītā atrašanās vieta no tās, kur viņa tika atrasta bija apmēram 15 kilometru attālumā. Ugunsdzēsēji meklēja vienā purva malā, bet Valsts policijas darbinieki viņu atrada vietā, kas tika noteikta pēc mobilā tālruņa atrašanās vietas. Šis gadījums liecina par to, ka jācenšas ievērot ne vien to, kurp dodamies sēņojot, ogojot, bet arī no kuras puses un pa kādiem ceļiem esam iebraukuši mežā.
Apmēram pusē no gadījumiem, kad cilvēki ir lūguši glābēju palīdzību, pēc tam paši ir atraduši ceļu no meža. Visdrīzāk tas ir izskaidrojams ar to, ka cilvēks satraukumā nevar noorientēties, kur jau gājis, uz kuru pusi, bet, kad ir sazvanīti glābēji, un cilvēks saprot, ka viņu kāds meklē, satraukums mazinās un tad arī saprot, uz kuru pusi būtu jādodas.
Lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, VUGD aicina iedzīvotājus ņemt vērā dažus vienkāršus ieteikumus:
• Pirms doties uz mežu, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties.
• Pirms došanās mežā, pilnībā uzlādējiet sava mobilā tālruņa bateriju.
• Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem Jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas.
• Ja iespējams, nedodieties mežā viens.
• Parūpējies, lai Jums līdzi būtu personu apliecinošs dokuments vai vismaz lapiņa ar uzrakstītu vārdu, dzīves vietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru.
• Neaizmirstiet par savu veselību! Ņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies. Gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinies, ka tas ir paņemts līdzi.
• Paņemiet līdzi ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.
• Paņemiet līdzi kabatas lukturīti, tumsā tas ne tikai Jums pašiem palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs Jūs atrast. Tāpat noderēs arī svilpīte, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību varēsiet norādīt savu atrašanās vietu.
• Ja mākat rīkoties ar kompasu, neatstājiet to mājās!
• Ierodoties mežā palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt sēņojot vai ogojot skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā Jūs pa mežu esiet pārvietojies un kur Jūs atrodaties.
• Orientēties Jums un glābējiem palīdzēs meža kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos.
• Centieties sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā palieciet līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams.
• Ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā! Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, tā Jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk.
• Centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja. Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu.
• Ja Jums gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr Jūs iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs Jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, Jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko aiz kā jūs varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.
Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā Jūs iegājāt mežā, cik ilgi esat uzturējies mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus Jūs esat šķērsojis vai tiem pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem Jūs atrast!
21.3 °C,
2 m/s,
85.6 % 
21.3 °C,
2 m/s,
85.6 %