24.5 °C, 2.9 m/s, 79.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāVUGD pārbaudēs sodīs tikai par rupjiem pārkāpumiem
VUGD pārbaudēs sodīs tikai par rupjiem pārkāpumiem
13/07/2017

Šovakar Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra lielajā konferenču zālē notika informatīvs seminārs, kurā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji – Zemgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Raimonds Kudlis, kā arī Jelgavas daļas inspektores Gita Lejniece un Ilze Drusta-Gulbe informēja klātesošos par VUGD plānotajām ugunsdrošības pārbaudēm daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

Semināru klātienē apmeklēja apmēram 20 interesenti, no kuriem
lielākā daļa bija dzīvokļu pilnvarotās personas jeb tā sauktie māju
vecākie. Tāpat bija arī šobrīd lielākā dzīvojamo māju
apsaimniekotāja SIA «Jelgavas nekustāmā īpašuma pārvalde» (JNĪP)
pārstāvji. VUGD pārstāvis R.Kudlis klātesošajiem atklāja, ka
minētajās pārbaudēs tiks pārbaudīta dzīvojamās mājas dokumentācija,
tāpat tiks pievērsta uzmanība ventilācijas sistēmas stāvoklim,
evakuācijas ceļu stāvoklim un caurejamībai, kā arī koplietošanas
telpu – bēniņu un pagrabu – stāvoklim: vai tajās netiek glabāti
sprādzienbīstami un viegli uzliesmojoši šķidrumi.

Pasta ielas 34 mājas vecākais Viktors Valainis, norādīja, ka
viņa 12 stāvu mājā par ugunsdrošību runāt ir sarežģīti: «Es domāju,
ka šobrīd šajā dzīvojamā mājā ugunsdrošības neeksistē. Ēka tika
būvēta padomju laikā, tai ir vismaz 25 gadi. Šajā laikā posmā nav
darīts nekas, lai atjaunotu vai savestu kārtībā ugunsdrošības
ierīces – ūdens krāni vairs nestrādā, cauruļu nav, arī ventilācijas
šahtas sen vairs nepilda savas funkcijas. Situācija tiešām ir
bēdīga. Protams, ka es vēlētos to mainīt, taču mājas iedzīvotājiem
nav tādu līdzekļu. Mēs ar problēmām spējam atrisināt akūtos
jautājumus. Esmu izrēķinājis, ka ugunsdrošības sistēmas atjaunošana
maksātu apmēram 15 tūkstošus eiro, taču mēs gada laikā spējam
iekrāt 5–6 tūkstošus. Ja vēl ņem vērā, ka daļa iedzīvotāju pret
papildu maksu ir noskaņoti skeptiski, tad mums būs ļoti sarežģīti
situāciju mainīt.» Arī R.Kudlis piekrita, ka VUGD ir informēti par
situāciju 12 stāvu mājās, jo tajās tika iebūvētas ugunsdrošības
sistēmas, taču tās jau sen vairs nav lietošanas stāvoklī.

VUGD pārstāvji vērsa uzmanību, ka minēto pārbaužu mērķis nav
sodīt daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus vai dzīvokļu īpašniekus,
bet gan veikt preventīvu darbu. Tajā pašā laikā tiks sodīti rupji
ugunsdrošības pārkāpumi, piemēram, evakuācijas izeju
aizmūrēšana.

Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods sarunā ar
portālu www.jelgavasvestnesis norādīja, ka semināra mērķis bija
informēt pilsētas iedzīvotājus par to, ko gaidīt no plānotajām VUGD
pārbaudēm un kādēļ tās ir nepieciešamas. «Liels prieks, ka semināru
apmeklēja apzinīgi iedzīvotāji, kuri bija aktīvi un uzdeva
jautājumus. Jelgavniekiem jāatceras, ka atbildīgs par ugunsdrošību
ir katrs dzīvokļa īpašnieks. Tajā pašā laikā ir koplietošanas
telpas, kurās katra iedzīvotāja rīcība var ietekmēt tuvākos
kaimiņus un visas mājas iedzīvotājus. Par drošību ir jādomā katru
dienu, tādēļ tas, ka šādas VUGD pārbaudes tiks veiktas, jāuztver
pozitīvi,» tā J.Strods.

Jāatgādina – lai pārbaudītu ugunsdrošības prasību ievērošanu
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī, ņemot vērā traģisko
ugunsgrēku Londonā un Latvijā notikušos ugunsgrēkus daudzstāvu
ēkās, VUGD izlases kārtībā visā Latvijā līdz šī gada 15. septembrim
veiks ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu mājās. Jelgavā izlases
kārtībā pārbaudīs sešu un vairāk stāvu ēkas. Pilsētā ir apmēram 40
šādi daudzdzīvokļu nami.

Pagājušajā gadā Latvijā dzīvojamās mājās notikuši 2992
ugunsgrēki, bet šogad (līdz jūnijam) dzīvojamās ēkās fiksēti 1286
ugunsgrēki.

Foto: Austris Auziņš