Ledus biezums Lielupē mūsu pilsētā pašlaik ir 41 centimetrs, ūdens līmenis – tikai 34 centimetri virs jūras līmeņa, savukārt sniega nav vispār – tieši šie faktori rada lielākās bažas par plūdu draudiem. Pašvaldība iespējamiem paliem ir gatava.
Sintija Čepanone
Līdz šim gan pavasaris tuvojies pakāpeniski – pa dienu kūst, bet naktī piesalst –, un, lai gan plūdus šogad Latvijā neprognozē, tomēr, izvērtējot reālo situāciju, applūšanas draudi tomēr nav izslēgti. «Pagājušajā pavasarī ledus Lielupē izgāja 2. aprīlī – sniega segas biezums bija 11,5 centimetri, tādēļ arī ūdens līmenis upē bija pietiekams, lai tas notiktu vienmērīgi un nerastos vižņu sablīvējumi. Taču šogad situācija būtiski atšķiras – sniega nav nedz Šauļos un Paņevežā, nedz Jelgavā un tuvākajās pilsētās, bet ledus biezums Lielupē sasniedz 38 – 41 centimetru, un zemais ūdens līmenis var apgrūtināt ledus iešanu, jo tādējādi pastāv lielāka iespējamība, ka vižņi sasprūdīs,» stāsta pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Fēlikss Jasenas, norādot, ka līdzīga situācija izveidojusies arī citās upēs – piemēram, Svētē ūdens līmenis ir vidēji 25 centimetri zem normālā līmeņa.
Pašreizējās prognozes liecina, ka ledus šopavasar varētu iet laikā no 21. marta līdz 4. aprīlim. 2009. gadā ledus Lielupē izgāja 24. martā, 2010. gadā – 25. martā, savukārt pērn tas noticis 2. aprīlī. F.Jasenas skaidro, ka īpaši kritiska situācija, sākoties ledus iešanai šogad, varētu veidoties pie Kalnciema tilta, jo tur ūdens līmenis ir tikai 21 centimetrs virs jūras līmeņa. «Ledus iešanai varētu kaitēt arī spēcīgs ziemeļu vējš, kas ūdeni dzītu atpakaļ, un lietus,» tā civilās aizsardzības speciālists.
Tiesa gan – atbildīgie dienesti iespējamiem plūdiem sāka gatavoties jau laicīgi, lai, tiklīdz būtu tāda nepieciešamība, operatīvi varētu reaģēt. Vēl pagājušajā nedēļā notika apvienotās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā valsts un pašvaldību vadība, kā arī atbildīgie dienesti precizēja resursus, sadarbību un apstiprināja gatavību iespējamiem plūdiem. Noslēgumam tuvojas arī to iedzīvotāju apziņošana, kuri dzīvo plūdu riska zonā, un līdz šim no 90 Pašvaldības policijas apzinātajiem cilvēkiem gatavību evakuēties plūdu gadījumā izteikuši 11. Tāpat precizēti mobilo tālruņu numuri, lai krīzes situācijā varētu sazināties, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors.
Sagatavoties iespējamiem paliem aicināti arī iedzīvotāji, sakārtojot grāvjus un caurtekas savās privātajās teritorijās. Pilsētas iedzīvotāji par palīdzības nepieciešamību var informēt Pašvaldības operatīvās informācijas centra diennakts dispečerdienestu pa tālruni 8787, Pašvaldības policiju pa tālruni 63028550, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruni 112 vai 01 vai Valsts policiju pa tālruni 02.
Foto: Ivars Veiliņš