«Nemaksāšu nevienu santīmu, kamēr nebūšu pārliecināta, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājas, kurā dzīvoju, tiešām pieder Dacei Segliņai, nevis pašvaldībai,» strikta ir Asteru ielas 4 iedzīvotāja Irēnas kundze. Viņa ir neizpratnē, kādā veidā D.Segliņa tikusi pie šī zemesgabala, par kuru iedzīvotājiem tiek pieprasīts maksāt nomu. «Ļoti labi atceros, ka savulaik zemes īpašniecei ierādīja citu, līdzvērtīgu zemesgabalu, tādējādi kompensējot viņas īpašumu zem mūsu mājas, līdz ar to Asteru iela 4 atrodas uz pašvaldības zemes un mums nomas maksa D.Segliņai nav jāmaksā. Tas, ka viņa to pieprasa, vienkārši ir pretlikumīgi, tādēļ apsveru iespēju vērsties pat Satversmes tiesā,» tā kundze, kura vēlreiz pārskatījusi sava dzīvokļa dokumentus un pārliecinājusies, ka tur nekas nav minēts par to, ka zeme zem viņas dzīvokļa būtu kāda privātīpašums. Viņa arī citus iedzīvotājus, kuriem tiek pieprasīta nomas maksa, aicina pārbaudīt, kam tad īsti pieder zeme zem viņu daudzdzīvokļu mājas un vai par to iekasētā nomas maksa ir likumīga. «Mūsu gadījumā tā ir izspiešana,» pārliecināta Asteru ielas 4 iedzīvotāja.
Zemesgabals zem daudzdzīvokļu mājas Asteru ielā 4 daļēji pieder pašvaldībai un daļēji – privātīpašniecei Dacei Segliņai. Proti, no kopumā astoņām kāpņutelpām sešas atrodas uz pašvaldībai piederošās zemes, savukārt divas – uz D.Segliņas zemes. «Jelgavas Vēstnesis» pārliecinājās, ka to apliecina arī zemes robežplāns – uz īpašniecei piederošās zemes atrodas divas ēkas: pilnībā Māras iela 5 un divas kāpņutelpas no dzīvojamās mājas Asteru ielā 4. Kā skaidro D.Segliņa, viņa zemi savā īpašumā ieguvusi 2001. gadā, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu, un to apliecina arī Zemesgrāmatu apliecība. «Varbūt līdzvērtīgu zemesgabalu pašvaldība piedāvāja iepriekšējam zemes īpašniekam, taču ne man, tādējādi manā īpašumā ir daļa Asteru ielas 4 zemesgabala, nevis kāds cits, līdzvērtīgs,» iedzīvotājas apgalvojumam par cita zemesgabala ierādīšanu iebilst D.Segliņa.
Tiesa gan – kaut arī konkrēti Irēnas kundzes dzīvoklis ir kāpņutelpā, kas atrodas uz pašvaldības zemes, tas dzīvokļa īpašnieci neatbrīvo no saistībām segt nomas maksu par zemi, jo daudzdzīvokļu māja, kā to paredz likums «Par dzīvokļu īpašumu», ir viens nekustamais īpašums, kopīpašums, par ko atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki un kas arī jāuztur visiem. Līdzīgi tas ir gadījumā, kad daudzdzīvokļu mājai nepieciešami kādi remontdarbi, piemēram, vienā kāpņutelpā jānomaina stāvvads – par to maksā visi dzīvokļu īpašnieki, neatkarīgi no tā, kurā kāpņutelpā atrodas dzīvoklis.
Tādējādi zemes nomas līgums būs jānoslēdz un zemes īpašnieces pieprasītā maksa būs jāsedz jebkurā gadījumā. Ja tas tiks noteikts ar tiesas lēmumu, papildu nomas maksai iedzīvotājiem nāksies segt arī tiesas izdevumus, uzsver D.Segliņa. Viņa atgādina, ka ar visiem dokumentiem, kas apliecina viņas tiesības uz īpašumu zem Asteru ielas 4. daudzdzīvokļu mājas, kā arī pamato noteikto zemes nomas maksas apmēru, var iepazīties pie dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas Helēnas Komarovas.