16.7 °C, 1.7 m/s, 98.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāZemgale paraksta saprašanās memorandu ar Klužas-Napokas reģionu Rumānijā
Zemgale paraksta saprašanās memorandu ar Klužas-Napokas reģionu Rumānijā
26/10/2011

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) parakstījis Saprašanās memorandu ar Klužas-Napokas reģionu Rumānijā. Dokuments, kas parakstīts reģiona administrācijas organizētās Zemgales pašvaldību vadītāju delegācijas darba vizītes laikā Rumānijā, paredz attīstīt vispusīgu sadarbību abu reģionu dažādu institūciju starpā, bet galvenokārt ekonomikas un sociālās attīstības jomā, kā arī kopīgu starptautisku projektu izstrādē un ieviešanā.

www.jelgavasvestnesis.lv

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) parakstījis Saprašanās
memorandu ar Klužas-Napokas reģionu Rumānijā. Dokuments, kas
parakstīts reģiona administrācijas organizētās Zemgales pašvaldību
vadītāju delegācijas darba vizītes laikā Rumānijā, paredz attīstīt
vispusīgu sadarbību abu reģionu dažādu institūciju starpā, bet
galvenokārt ekonomikas un sociālās attīstības jomā, kā arī kopīgu
starptautisku projektu izstrādē un ieviešanā.

Lai arī Latvijas sabiedrībā bieži vien saklausāms viedoklis, ka
Rumānija nav tā attīstītākā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur
braukt un smelties vērtīgu pieredzi saimniekošanas un valsts
pārvaldības jomā, 22 cilvēku delegācija no Zemgales oktobra vidū
pārliecinājās par pretējo, informē ZPR speciālists Juris Kālis.
«Tiekoties un runājot ar Klužas domes priekšsēdētāja vietnieku
Laszlo Attilu un vairākiem domniekiem, zemgalieši jutās pārsteigti
uzzinot, ka pēdējos gados gan pilsēta, kurā vien ir aptuveni 300
000 iedzīvotāju, gan reģions attīstās ļoti dinamiski un mūsdienīgi,
galvenokārt pateicoties pievilcīgai investīciju videi. To savukārt
nodrošina vairāk vai mazāk kvalificēts, bet lēts darbaspēks,
aptuveni 75 000 strādājošo uz Klužu brauc strādāt no tuvākajiem
lauku apvidiem. Pilsētā ir vairāk nekā 70 skolu un bērnudārzu, 16
augstskolas ar vairāk nekā 100 000 studentiem. Savukārt
starptautiskā lidosta nodrošina Eiropas lielāko galamērķu
sasniedzamību, bet informācijas tehnoloģijas – vienu no pasaulē
ātrākajiem interneta pieslēgumiem, atpaliekot vien no lielākajām
Āzijas valstīm. Šie un vēl citi attīstītās infrastruktūras segmenti
ir mudinājuši Klužā atvērt pasaulē redzamu IT, autobūves,
metalurģijas, celulozes un papīra, kā arī ķīmiskās un farmācijas
rūpniecības kompāniju ražotnes. Tādējādi bezdarba līmenis pilsētā
sasniedz vien 2,2 procentus, lai gan pavisam nesen tas bijis
krietni zemāks,» tā J.Kālis.

Zemgaliešiem bija iespēja iepazīties arī ar Rumānijas
Ziemeļrietumu attīstības aģentūras darbu, kas jau 1998. gadā
ieveidota saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, taču tā nav
administratīva struktūra, bet gan brīvprātīgi izveidota, apvienojot
virknes pašvaldību intereses. Aģentūras, līdzīgi kā Zemgales
Plānošanas reģiona, misija ir gādāt par reģiona līdzsvarotu
attīstību, investīciju piesaisti, sektoru politiku, reģionālo un
starptautisko sadarbību. Bez tam, ciemojoties Rumānijā, Zemgales
politiķi tikās ar Klužas-Napokas pašvaldības pārstāvjiem un runāja
par vietējo pašvaldību politiskā pārvaldījuma struktūru,
administrācijas funkcijām, finansēšanas modeļiem, plānošanas
principiem, kā arī sabiedrības integrācijas jautājumiem. Rosinoša
bija arī tikšanās ar tehnoloģiskā parka «TAROM» vadību. Minētais
parks ar vairākām mazākām struktūrvienībām, kas izvietotas lauku
teritorijās, gādā par biznesa vides attīstību reģionā, jaunu darba
vietu izveidi, zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, sadarbību ar
vietējām pašvaldībām, bankām, bet uzņēmējiem sniedz konsultācijas
investoru piesaistē, finansiālos, tehniskos un juridiskos
jautājumos.  

Šādas un līdzīgas politiķu tematiskas darba vizītes ārzemēs
Zemgales Plānošanas reģiona administrācija aptuveni reizi gadā, vai
nedaudz retāk, organizē regulāri, jo uzskata tās par lietderīgām.
Ārzemēs redzētais un dzirdētais politiķiem daudzas lietas un
tendences skatīt plašāk, reģionālā kontekstā, ļauj pieņemt vienotus
un pārdomātus lēmumus, kas vērsti uz visas Zemgales attīstību.
Turklāt ārzemju pieredze galvenokārt tiek pētīta saistībā ar
uzņēmējdarbības, izglītības un zinātnes attīstību reģionā. Tas
tāpēc, ka Zemgalei, kur izvietota Lauksaimniecības universitāte un
vairāki zinātniskie institūti, piemīt pietiekami augsts
intelektuālais potenciāls, lai ilgtermiņā tā kļūtu par
konkurētspējīgu teritoriju ar attīstītu, uz zināšanām balstītu
ekonomiku, ražotnēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto
vērtību.