22.8 °C, 2.8 m/s, 44.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāZemnieki 12. oktobrī gatavo protesta akciju Briselē un Rīgā
Zemnieki 12. oktobrī gatavo protesta akciju Briselē un Rīgā
30/09/2011

Protestējot pret nemainīgo situāciju saistībā ar nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem, 12. oktobrī vienlaikus Briselē un Rīgā tiks rīkotas zemnieku protesta akcijas, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.

Protestējot pret nemainīgo situāciju saistībā ar
nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem, 12. oktobrī vienlaikus
Briselē un Rīgā tiks rīkotas zemnieku protesta akcijas, biznesa
portālu «Nozare.lv» informēja lauksaimnieku organizāciju
pārstāvji.

«Uz Briseli dosies vismaz 40 zemnieki, kuri piketēs pie Eiropas
Parlamenta ēkas. Plānojam, ka kopā ar mums protestā piedalīsies arī
Lietuvas un Igaunijas zemnieki. Vienlaikus Rīgā daudz lielāks
piketētāju skaits protestēs pie Eiropas Komisijas pārstāvniecības.
Ja reformas piedāvājums tiks akceptēts, Latvijas zemnieki zaudēs
konkurētspēju, to nedrīkstam pieļaut,» sacīja Latvijas Zemnieku
federācijas vadītāja Agita Hauka.

Kā ziņots, 12. oktobrī Briselē tiks prezentēts kopējās
lauksaimniecības reformas piedāvājums, kas tālāk tiks skatīts
Eiropas Parlamentā. Reformas galīgais variants ir jāpieņem Eiropas
Parlamentā kopā ar Eiropas Savienības (ES) padomi. Kā «Nozare.lv»
jau iepriekš informēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja
Maira Dzelzkalēja, neoficiāli zināms, ka tas būs nelabvēlīgs
Latvijas lauksaimniekiem.

«Kopējais lauksaimniecības budžets, ko Eiropas Komisija (EK)
piedāvā samazināt par 6%, noteikti kalpos kā arguments, lai
maksimāli noildzinātu tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp
dalībvalstīm. Taču lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais
līmenis, bet gan milzīgā atbalsta apjoma atšķirība starp
dalībvalstu zemniekiem, kas vienotajā Eiropas tirgū kropļo
konkurenci. Mūsu viedoklis un prasība ir skaidra – visu valstu
zemniekiem tiešo maksājumu apjomam ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES
vidējā atbalsta apjoma, un pārejas periods no pašreizējās
netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem,»
pirms tikšanās norādīja «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece
Maira Dzelzkalēja

Kā ziņots, EK 29. jūnijā izteica priekšlikumu nākamajam septiņu
gadu budžeta periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kurā
lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz
387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no
kopējā ES budžeta.

Tiešos maksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali
no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā
maksājumu līmeņa – 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm,
kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt
klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav
pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki,
veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešie
maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.

Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā
līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES
rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās
Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par
hektāru.

LETA