Protestējot pret nemainīgo situāciju saistībā ar nevienlīdzīgajiem platību maksājumiem, 12. oktobrī vienlaikus Briselē un Rīgā tiks rīkotas zemnieku protesta akcijas, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
«Uz Briseli dosies vismaz 40 zemnieki, kuri piketēs pie Eiropas Parlamenta ēkas. Plānojam, ka kopā ar mums protestā piedalīsies arī Lietuvas un Igaunijas zemnieki. Vienlaikus Rīgā daudz lielāks piketētāju skaits protestēs pie Eiropas Komisijas pārstāvniecības. Ja reformas piedāvājums tiks akceptēts, Latvijas zemnieki zaudēs konkurētspēju, to nedrīkstam pieļaut,» sacīja Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka.
Kā ziņots, 12. oktobrī Briselē tiks prezentēts kopējās lauksaimniecības reformas piedāvājums, kas tālāk tiks skatīts Eiropas Parlamentā. Reformas galīgais variants ir jāpieņem Eiropas Parlamentā kopā ar Eiropas Savienības (ES) padomi. Kā «Nozare.lv» jau iepriekš informēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja Maira Dzelzkalēja, neoficiāli zināms, ka tas būs nelabvēlīgs Latvijas lauksaimniekiem.
«Kopējais lauksaimniecības budžets, ko Eiropas Komisija (EK) piedāvā samazināt par 6%, noteikti kalpos kā arguments, lai maksimāli noildzinātu tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Taču lielākā problēma ir nevis maksājumu absolūtais līmenis, bet gan milzīgā atbalsta apjoma atšķirība starp dalībvalstu zemniekiem, kas vienotajā Eiropas tirgū kropļo konkurenci. Mūsu viedoklis un prasība ir skaidra – visu valstu zemniekiem tiešo maksājumu apjomam ir jābūt vismaz 90% apmērā no ES vidējā atbalsta apjoma, un pārejas periods no pašreizējās netaisnīgās sistēmas nedrīkst aizņemt vairāk par diviem gadiem,» pirms tikšanās norādīja «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja
Kā ziņots, EK 29. jūnijā izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kurā lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta.
Tiešos maksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa – 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī – 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
LETA
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 % 
21.6 °C,
1.8 m/s,
72.2 %