Laiks no decembra vidus līdz Jaunajam gadam ir sevišķi aizņemts tiem, kas Ziemassvētku laikā ietērpjas Salatēva kostīmā, piestiprina bārdu un dodas uz dažādu veidu pasākumiem, iepriecinot bērnus, jauniešus un vecākus. Vienā sezonā Ziemassvētku vecīšu atveidotājiem jāapmeklē līdz pat 50 dažādiem pasākumiem, reizēm vienā dienā viņi paspēj pat uz četrām dažādām «eglītēm».
Sintija Liepiņa, RSU Komunikācijas fakultātes 2. kursa studente
Labi, ka Ziemassvētku vecītim vienmēr pilnas kabatas
Aldis Barons – Ziemassvētku vecītis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi – katru gadu kā Salatēvs piedalās mazliet zem 50 svētku pasākumos. Ziemassvētku vecīša «sezona» sākas aptuveni nedēļu pirms Ziemassvētkiem un ilgst līdz pat Jaunajam gadam, apmeklējot svētku pasākumus katru dienu pa vairākām reizēm. A.Barons vairāk piedalās bērniem rīkotajās svētku «eglītēs» – skolās, bērnudārzos, dažādu uzņēmumu darbinieku bērniem paredzētājos pasākumos. «Ja pasākumu apmeklēju ar saviem draugiem – Lāci Rūci, Žagatu Žaneti, Lapsu Nelliju un Kaziņu Līzīti – pasākuma programmā ietilpst mūzika, dažādas rotaļas un dziesmu dziedāšana, mūsu Ziemassvētku stāsta izdzīvošana. Ja pasākumā esmu viens, vairāk parunājos ar bērniem, minam mīklas un arī ejam rotaļās,» stāsta A.Barons, noradot, ka katru gadu tiek izdomāta jauna programma bērnu izklaidei.
Arī pārpratumu un smieklīgu atgadījumu Ziemassvētku vecīša darbā netrūkt. «Reiz gadījās tā, kā dāvanu dalīšanas brīdī pietrūka tieši viena dāvana – mazs puisītis, saprotot, ka viņam trūkst saldumu paciņas, sāka raudāt. Labi, ka Ziemassvētku vecīša kabatās vienmēr ir dažādi brīnumi – improvizējot apdāvināju puisēnu ar visu, kas kabatās bija – šokolādēm, piparkūkām, mandarīniem. Beigās puisēns bija pat priecīgāks par pārējiem, jo viņam vienīgajam saņemtā dāvana bija atšķirīga nekā citiem,» stāsta A.Barons, kurš šogad Ziemassvētku vecīša darba maratonu uzsācis jau 12. decembrī, piebilstot, ka «bērnu ir daudz – pie visiem jāpaspēj aiziet».
«Pat atnākot mājās no darba, nespēju parunāt kā normāls cilvēks – uzvedos un sarunājos kā Salatēvs»
Arī 32 gadus vecais Ingus Vidiņš ir Ziemassvētku vecītis ar stāžu – viņš sācis tēlot Salatēvu jau vidusskolas beigās, un šis viņam kā Salavecītim būs 14. gads. I.Vidiņš vairāk piedalās tieši bērnu piesākumos, kuri lielākoties jārezervē jau septembrī, jo vienā svētku laikā I.Vidiņš piedalās 30 līdz 40, noslogotākos gados pat 50 pasākumos. «Bērnu pasākumos ļoti svarīga, protams, ir dāvanu dalīšana, bet tik pat svarīgi bērniem noteikti ir iemācīt kādu rotaļu un dziesmu. Vienmēr jāpievērš uzmanība, lai pavisam mazi bērni nebaidītos no manis, savukārt, lielākiem bērniem vienmēr ir vajadzīgas īpaši aktīvas izklaides – sešu, septiņu gadu vecumā viņi ir ļoti nemierīgi un aktīvi,» stāsta I.Vidiņš, atklājot, ka reizēm no Salavecītim ir jādara kas ekstrēmāks, piemēram, jākāpj telpā pa otrā stāva balkonu vai garāžas jumtu. I.Vidiņš stāsta, ka reizēm korporatīvajos pasākumos vecāki vēlas, lai Salatēvs maksimāli ilgi nodarbina bērnus, bet viņš uzskata, ka tas nav pareizi, jo Ziemassvētku vecītis ir brīnums, kam jāparādās uz neilgu brīdi, iepriecinot bērnus.
«Manu Ziemassvētku sajūtu rada tieši šie bērni, pie kuriem dodos kā Ziemassvētku vecītis – viņi vienmēr atšķiras, un jāprot rast pieeju katram no viņiem, bet viņi vienmēr ir patiesi gatavojušies satikt Salavecīti un tic svētku brīnumam,» stāsta I.Vidiņš, atzīstot, ka ar šo nodarbi viņš mazliet nolaupa svētkus paša ģimenei, jo Ziemassvētku laikā ir īpaši aizņemts. I.Vidiņš stāsta, ka Ziemassvētku vecīti netēlo – viņš tiešām tāds ir. «Pat atnākot mājās no darba, nespēju parunāt kā normāls cilvēks – uzvedos un sarunājos kā Salatēvs. Tā ir visu decembri, «iziet» no tēla spēju tikai janvārī,» stāsta I.Vidiņš, atklājot, ka lielākā dāvana, ko viņš kā Ziemassvētku vecītis ir «pasniedzis» privātās ģimenes svinībās, ir jauns «Mercedes-Benz» markas džips.
Pirmo Salaveča kostīmu uzšuva pats
Jelgavas Jaunā teātra režisors Rihards Svjatskis, tāpat kā Ingus Vidiņš, Ziemassvētku vecīti sāka tēlot jau vidusskolā. Viss sācies ar piedalīšanos skolas pasākumā, pēc tam Salatēva tēlošanu teātra studijā, bet par savu pirmo lielo «uznācienu» R.Svjatskis uzskata Ziemassvētku vecīša tēlošanu tirdzniecības centrā «Dole» – tā 25 gadus vecais jaunietis jau astoņus gadus ietērpjas Ziemassvētku vecīša tērpā. «Mani ļoti uzrunā šīs tēls ar savu sirsnību un gaišumu. Ja aktieris spēj labi izjust savu lomu, arī bērni viņam noticēs. Naudas aspekts šajā nodarbē tiešām nav tas būtiskākais, svarīgākas ir sajūtas,» stāsta R.Svjatskis, kurš savu pirmo īsto Ziemassvētku vecīša kostīmu uzšuvis pats. Jaunietis atzīst, ka piedalās gan bērnu, gan tirdzniecības centru pasākumos, bet interesantākais ir dažādu ģimeņu privāto svinību apmeklēšana. «Man ir liela atbildība, lai bērni saņemtu šo emocionālo piepildījumu – cenšos to panākt ar dziesmām, rotaļām, fotogrāfēšanos un dāvanām. Ja bērniem, ejot rotaļās ar mani, mirdz acis – tā ir fantastiska sajūta, un varu būt drošs, ka savu darbu esmu paveicis labi,» stāsta R.Svjatskis, kurš sezonā apmeklē ap trīsdesmit pasākumiem.
«Pagājušogad piedzīvoju ļoti interesantu atgadījumu – bija sarunāts, ka piedalīšos privātās ģimenes svinībās. Norunātajā tikšanās vietā mani sagaidīja divi vīrieši ar skūtām galvām, iesēdināja «BMW» markas auto un veda kaut kur tālu ārā no Jelgavas. Mani izlaida no auto meža vidū, iedeva maisu ar dāvanām un parādīja ceļu, pa kuru ejot piecas minūtes, nonākšu līdz vajadzīgajai mājas. Sākumā sajūtas bija mazliet neomulīgas, bet, ejot pa sniegoto meža ceļu un ieraugot, ka pa mājas logu skatās bērni un gaida mani, sajūtas krasi mainījās – tas likās ļoti maģisks un piepildīts brīdis!,» tā jaunietis.
Foto: no JV arhīva
19.8 °C,
2.6 m/s,
90.8 % 
19.8 °C,
2.6 m/s,
90.8 %