Pēteris Rivža, LLU zinātņu prorektors:«Par laimi, augstskolu zinātniskā darba finansētājs nav viens avots – LLU to finansē vismaz no septiņiem dažādiem avotiem, tāpēc, ja kādos līdzekļi sarūk, iespējas jāmeklē citur. Neapšaubāmi, Latvijas puses mērķdotācija zinātnei ir krietni samazināta vai atsevišķās sadaļās pat likvidēta – Zemkopības ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Izglītības un zinātnes ministrijas –, taču paliek iespēja piesaistīt starptautisku fondu naudu. Iespējams, ka līdz šim cilvēkresursu trūkums mums neļāva pilnībā paņemt to, ko var gūt no starptautiskiem fondiem, bet tagad situācija ir mainījusies. Agrāk, ja viens zinātnieks jau darbojās, piemēram, divos projektos, kur pasūtījums un finansējums nāca no Zemkopības ministrijas, trešajam laika neatlika, bet tagad šī finansējuma vairs nav, tāpēc zinātnieks var skatīties starptautiskajā pētniecības laukā, lai piesaistītu līdzekļus savam izpētes darbam. Iespējas ir, tās tikai jāmeklē. Protams, arī mūs ir skāris budžeta samazinājums – no darba atbrīvoti zinātniskie darbinieki, alga atlikušajiem 217 darbiniekiem samazināta par 30 procentiem. Daļu projektu nevarēsim turpināt, jo tam nav līdzekļu. Viens no nozīmīgākajiem ir Zemkopības ministrijas finansētais izpētes darbs integrētajā lauksaimniecībā, kas ir apstājies. Tajā mūsu zinātnieki mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» strādāja, lai radītu perspektīvāko metodi, kā, nenodarot kaitējumu videi, efektīgi saimniekot zemniekiem. Tā vienkāršoti sakot, tiek meklēts zelta vidusceļš starp lauksaimniecību, kurā izmanto daudz ķīmiju, un bioloģisko lauksaimniecību. Tas ir jauns un ļoti būtisks virziens visā Eiropā, kas būs jāievieš jau 2013. gadā, tāpēc pētījumi šajā jomā ir ļoti svarīgi. Cerams, tiks rasta iespēja tos atsākt. Taču pozitīvā ziņa ir tā, ka Eiropas Sociālais fonds sniedzis atbalstu mērķdotāciju veidā maģistrantūrā un doktorantūrā – jau zināms, ka šo stipendiju saņem 70 zinātnisko pētījumu izstrādātāji. Katrā ziņā zinātniskais darbs LLU neietur pauzi. Šobrīd nozīmīgākie zinātniskie darbi ir atjaunojamās enerģijas izmantošanas jomā, kur notiek vairāki pētījumi; pārtikas tehnoloģiju jomā, kā arī valsts finansētā programmā, kurā esam vieni no sadarbības partneriem – meža resursu izmantošana un kokapstrādes tehnoloģijas. Nenoliedzami, tie visi ir ļoti aktuāli pētījumi gan mūsu valsts iekšējās ekonomikas attīstībai, gan eksportnozarei. Zinātne – tas ir dzīvesveids. Īsts zinātnieks turpinās pētījumus pat tad, ja finansējums ir krietni sarucis, un aktīvi meklēs jaunas finanšu iespējas Eiropā un pasaulē. Par to, ka zinātne LLU ir dzīva, varēs pārliecināties tradicionālajā Zinātnieku naktī 25. septembrī, kuras devīze šogad ir «Cilvēks un kosmoss».»