30.2 °C, 4.1 m/s, 36.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Zinītis» pārcelsies uz Zemgales prospektu
«Zinītis» pārcelsies uz Zemgales prospektu
19/06/2016

«Lielākās pārmaiņas bibliotēkas darbā tuvākajos gados būs saistītas ar bērnu bibliotēkas pārcelšanu uz telpām Zemgales prospektā 7, kur no 2018. gada mītnes vieta būs arī daļai no bērnu un jauniešu centra «Junda». Bet jau šogad remontdarbi tiek veikti gan Pārlielupes bibliotēkā, gan iestādes centrālajā ēkā Akadēmijas ielā,» stāsta Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa.

Sarunā vadītāja atzīst, ka jau šobrīd bibliotēkas elektroniski
sniegtos pakalpojumus mūsu pilsētas iedzīvotāji izmanto vairāk nekā
klātienes. «Tādēļ arvien lielāku uzsvaru savā darbā liksim uz
elektronisko grāmatu, datu bāzu un citas informācijas piedāvājumu
tiešsaistē, bet uz vietas organizēsim dažādus pasākumus. Jārēķinās,
ka laiks, kad cilvēki uz bibliotēku nāca tikai pēc grāmatām,
pagājis. Bibliotēku uzdevums ir motivēt sabiedrību vēl
daudzveidīgāk izmantot bibliotēkas iespējas,» uzsver L.Zariņa.

Kādas pārmaiņas šogad vēl iecerētas
bibliotēkā?

Centrālajā bibliotēkas ēkā Akadēmijas ielā 26 tiks mainīts jumta
segums, kā arī veikti renovācijas darbi Krišjāņa Barona zālē. Ja
tiks saņemts Kultūrkapitāla fonda atbalsts, zālē tiks veikta arī
1985. gadā tapušo Andreja Zvejnieka sienu gleznojumu restaurācija.
Saistībā ar jumta remontu šobrīd ir slēgts bibliotēkas centrālās
ēkas trešais stāvs. Savukārt Pārlielupes bibliotēkas telpās Loka
maģistrālē 17 tiek veikts kosmētiskais remonts, kā arī daļēji
atjaunotas mēbeles, remontēta kāpņutelpa, tādēļ apmeklētājiem ir
zināmas neērtības. Kopumā šogad bibliotēku telpās tiks ieguldītas
investīcijas 258 tūkstošu eiro apmērā. 

Kādi plāni ir attiecībā uz bērnu bibliotēku «Zinītis»,
kas šobrīd izvietota Lielajā ielā 15?

Bērnu bibliotēka jau daudzus gadus izvietota 153 kvadrātmetrus
plašā dzīvoklī. Šīs telpas ir par šauru un nav īpaši piemērotas,
lai pilnvērtīgi veiktu visas funkcijas un piesaistītu arī jauniešu
auditoriju. Tādēļ jau ilgāku laiku tika meklēti risinājumi. Šobrīd
pašvaldība strādā pie tā, lai piesaistītu līdzekļus bijušās skolas
ēkas Zemgales prospektā 7 renovācijai. Šajās telpās daļēji varētu
tikt izvietots bērnu un jauniešu centrs «Junda» ar interešu
izglītības pulciņiem, kā arī Jauniešu centrs. Aptuveni 350
kvadrātmetri šajā ēkā ieplānoti arī jaunajai bērnu un jauniešu
bibliotēkai. Ņemot vērā, ka «Junda» piesaista visdažādākā vecuma
bērnus un jauniešus, domāsim, kā dažādot bibliotēkas piedāvājumu,
paredzot, ka mūs apmeklēs arī pieaugušie, kuri savus bērnus būs
atveduši uz nodarbībām. Plānots, ka nākamgad tiks izstrādāts ēkas
renovācijas tehniskais projekts, bet būvniecības darbi tiks veikti
2018. gadā. Ļoti ceram, ka uz Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu
pilsēta dāvanā saņems modernu jauniešu centru, un viena no šī
centra sastāvdaļām būs arī bibliotēka.

Iepriekš esat runājusi par iespēju izveidot
automatizētus grāmatu saņemšanas un nodošanas punktus publiskās
vietās. Pēc šāda principa darbojas arī tirdzniecība internetā – vai
šī iecere joprojām ir aktuāla?

Tas ir aktuāli, bet vispirms vēlamies sakārtot savas telpas.
Viena šāda grāmatu nodošanas punkta izmaksas ir pieci tūkstoši
eiro. Mēģināsim to izdarīt nākamgad. Esmu pārliecināta, ka cilvēki
izmantos šo iespēju, jo strādājošajiem ne vienmēr ir iespēja atdot
grāmatu bibliotēkas oficiālajā darba laikā. Šajā ziņā ir vēl kāda
iecere – aprīkot mūsu grāmatas ar radiofrekvences uztvērējiem, lai
bibliotēkā ieviestu pašapkalpošanās sistēmu. Līdzīgi kā
pašapkalpošanās kasēs lielveikalos apmeklētājs varēs paņemt grāmatu
no plaukta, pieiet pie specializēta kioska, noskenēt savu lasītāja
karti, grāmatā ievietoto uzlīmi un doties mājās bez bibliotekāra
iesaistes. Šāda sistēma bija ieviesta manā iepriekšējā darba vietā
Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkā, kur studenti to labprāt
izmantoja.

Bibliotēkas pagalmā Akadēmijas ielā sadarbībā ar mākslas
studijas «Mansards» vadītāju Raiti Junkeru esat iekārtojuši
brīvdabas mākslas galeriju, regulāri rīkojat dažādus pasākumus. Vai
te varētu veidoties mūsu pilsētas radošais kvartāls?

Tā ir Raita Junkera ideja, un mēs ar prieku iesaistījāmies, lai
atbalstītu šo ieceri. Samērā drūma vārtrūme ir pārvērsta par
interesantu brīvdabas mākslas galeriju. Tas ir arī tūrisma objekts,
jo mūsu pilsētas viesi bieži vien te fotografējas. Ļoti ceru, ka
šai idejai būs arī turpinājums. Interesanti, ka bibliotēkas pagalmā
organizētajos pasākumos mums pievienojas apkārtējo māju iedzīvotāji
un vienkārši garāmgājēji, kuri līdz šim nav bijuši bibliotēkas
apmeklētāju lokā.

Cik plaši bibliotēkā ir pieejami e-pakalpojumi? Ko un
kādā veidā jelgavnieki var lasīt attālināti?

Mūsu populārākais pakalpojums ir e-katalogs, kurā apkopoti 63
reģiona bibliotēku krājumos esošie izdevumi. Arī mājas lapa ir
pielāgota ērtai lietošanai gan no stacionārajiem datoriem, gan
mobilajām ierīcēm. Neklātienē var gan rezervēt, gan iestāties rindā
pēc konkrētas grāmatas, gan pagarināt lasīšanas termiņu.
Informāciju iespējams meklēt arī bibliotēkas piedāvātajās datu
bāzēs, piemēram, EBSCO un «Britannica» lasītāji var izmantot arī
savos māju datoros.  Labi apmeklēta mūsu mājas lapā ir arī
novadpētniecības sadaļa, kur esam apkopojuši, iespējams, plašāko
publikāciju bāzi par pilsētas un apkārtnes vēsturi un mūsdienām.
Izsūtām elektroniskas rakstu kopijas un atbildam uz jautājumiem
elektroniski.

Kā jaunumu tuvākajā laikā piedāvāsim arī e-grāmatas. Kopumā mūsu
piedāvātos interneta resursus jau šobrīd izmanto vairāk lasītāju,
nekā uz bibliotēku nāk klātienē.

Aktīvi esat iesaistījušies datorprasmju apmācības
programmās. Ko cilvēki visvairāk vēlas apgūt?

Pamatā tās ir ikdienišķas lietas – cilvēki, kuri līdz šim datoru
nav lietojuši vai kuru zināšanas ir nepietiekamas, vēlas apgūt
pamatiemaņas, lai izmantotu tās iespējas, kuras šodien sniedz
internets. Sākot ar elektronisko ienākumu deklarāciju iesniegšanu
VID un beidzot ar sociālajiem tīkliem. Tā ir mūsu sociālā funkcija,
tādēļ mūsu darbinieki cenšas cilvēkiem palīdzēt apgūt iemaņas, bez
kurām dzīve kļūst arvien sarežģītāka. Piemēram, sadarbībā ar
«Swedbank» saviem lasītājiem regulāri rīkojam apmācības darbā ar
internetbanku.

Kāds ir jūsu skatījums uz skolu ieteicamās literatūras
sarakstu?

Skolu ieteicamās literatūras saraksts vairāk ir skolu bibliotēku
pārziņā, tomēr arī mēs tam sekojam līdzi un šīs grāmatas cenšamies
iekļaut savā krājumā. Grāmatu izvēle lielā mērā atkarīga no
skolotāja. Ir pedagogi, kuri aktīvi seko līdzi jaunumiem un
ieteicamās literatūras sarakstā iekļauj arī tādus pēdējo gadu
izdevumus kā Māras Zālītes «Pieci pirksti», Noras Ikstenas «Mātes
piens» un Jāņa Joņeva «Jelgava 94», bet ir arī gadījumi, kad šajos
sarakstos ir grāmatas, kuras tik sen izdotas, ka nekur vairs nav
atrodamas.

Ar ko bibliotēka jelgavniekus vēl varētu
pārsteigt?

Rudenī organizēsim Pūcītes skolu, kurā aicināsim iesaistīties 3
– 4 gadus vecus bērnus. Tas būs trīs dienu nodarbību cikls, kurā
mazos jelgavniekus iepazīstināsim ar bibliotēku, kopā ar bērniem
lasīsim grāmatas, zīmēsim un darīsim daudz ko citu. Savukārt
pieaugušo auditorijai ir iecere veidot Prāta spēļu klubu jeb
erudīcijas līgu. Šobrīd meklējam cilvēku, kurš varētu uzņemties
vadīt šo klubu.

Foto: Ivars Veiliņš