«Lielākās pārmaiņas bibliotēkas darbā tuvākajos gados būs saistītas ar bērnu bibliotēkas pārcelšanu uz telpām Zemgales prospektā 7, kur no 2018. gada mītnes vieta būs arī daļai no bērnu un jauniešu centra «Junda». Bet jau šogad remontdarbi tiek veikti gan Pārlielupes bibliotēkā, gan iestādes centrālajā ēkā Akadēmijas ielā,» stāsta Jelgavas pilsētas bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa.
Sarunā vadītāja atzīst, ka jau šobrīd bibliotēkas elektroniski sniegtos pakalpojumus mūsu pilsētas iedzīvotāji izmanto vairāk nekā klātienes. «Tādēļ arvien lielāku uzsvaru savā darbā liksim uz elektronisko grāmatu, datu bāzu un citas informācijas piedāvājumu tiešsaistē, bet uz vietas organizēsim dažādus pasākumus. Jārēķinās, ka laiks, kad cilvēki uz bibliotēku nāca tikai pēc grāmatām, pagājis. Bibliotēku uzdevums ir motivēt sabiedrību vēl daudzveidīgāk izmantot bibliotēkas iespējas,» uzsver L.Zariņa.
Kādas pārmaiņas šogad vēl iecerētas bibliotēkā?
Centrālajā bibliotēkas ēkā Akadēmijas ielā 26 tiks mainīts jumta segums, kā arī veikti renovācijas darbi Krišjāņa Barona zālē. Ja tiks saņemts Kultūrkapitāla fonda atbalsts, zālē tiks veikta arī 1985. gadā tapušo Andreja Zvejnieka sienu gleznojumu restaurācija. Saistībā ar jumta remontu šobrīd ir slēgts bibliotēkas centrālās ēkas trešais stāvs. Savukārt Pārlielupes bibliotēkas telpās Loka maģistrālē 17 tiek veikts kosmētiskais remonts, kā arī daļēji atjaunotas mēbeles, remontēta kāpņutelpa, tādēļ apmeklētājiem ir zināmas neērtības. Kopumā šogad bibliotēku telpās tiks ieguldītas investīcijas 258 tūkstošu eiro apmērā.
Kādi plāni ir attiecībā uz bērnu bibliotēku «Zinītis», kas šobrīd izvietota Lielajā ielā 15?
Bērnu bibliotēka jau daudzus gadus izvietota 153 kvadrātmetrus plašā dzīvoklī. Šīs telpas ir par šauru un nav īpaši piemērotas, lai pilnvērtīgi veiktu visas funkcijas un piesaistītu arī jauniešu auditoriju. Tādēļ jau ilgāku laiku tika meklēti risinājumi. Šobrīd pašvaldība strādā pie tā, lai piesaistītu līdzekļus bijušās skolas ēkas Zemgales prospektā 7 renovācijai. Šajās telpās daļēji varētu tikt izvietots bērnu un jauniešu centrs «Junda» ar interešu izglītības pulciņiem, kā arī Jauniešu centrs. Aptuveni 350 kvadrātmetri šajā ēkā ieplānoti arī jaunajai bērnu un jauniešu bibliotēkai. Ņemot vērā, ka «Junda» piesaista visdažādākā vecuma bērnus un jauniešus, domāsim, kā dažādot bibliotēkas piedāvājumu, paredzot, ka mūs apmeklēs arī pieaugušie, kuri savus bērnus būs atveduši uz nodarbībām. Plānots, ka nākamgad tiks izstrādāts ēkas renovācijas tehniskais projekts, bet būvniecības darbi tiks veikti 2018. gadā. Ļoti ceram, ka uz Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu pilsēta dāvanā saņems modernu jauniešu centru, un viena no šī centra sastāvdaļām būs arī bibliotēka.
Iepriekš esat runājusi par iespēju izveidot automatizētus grāmatu saņemšanas un nodošanas punktus publiskās vietās. Pēc šāda principa darbojas arī tirdzniecība internetā – vai šī iecere joprojām ir aktuāla?
Tas ir aktuāli, bet vispirms vēlamies sakārtot savas telpas. Viena šāda grāmatu nodošanas punkta izmaksas ir pieci tūkstoši eiro. Mēģināsim to izdarīt nākamgad. Esmu pārliecināta, ka cilvēki izmantos šo iespēju, jo strādājošajiem ne vienmēr ir iespēja atdot grāmatu bibliotēkas oficiālajā darba laikā. Šajā ziņā ir vēl kāda iecere – aprīkot mūsu grāmatas ar radiofrekvences uztvērējiem, lai bibliotēkā ieviestu pašapkalpošanās sistēmu. Līdzīgi kā pašapkalpošanās kasēs lielveikalos apmeklētājs varēs paņemt grāmatu no plaukta, pieiet pie specializēta kioska, noskenēt savu lasītāja karti, grāmatā ievietoto uzlīmi un doties mājās bez bibliotekāra iesaistes. Šāda sistēma bija ieviesta manā iepriekšējā darba vietā Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkā, kur studenti to labprāt izmantoja.
Bibliotēkas pagalmā Akadēmijas ielā sadarbībā ar mākslas studijas «Mansards» vadītāju Raiti Junkeru esat iekārtojuši brīvdabas mākslas galeriju, regulāri rīkojat dažādus pasākumus. Vai te varētu veidoties mūsu pilsētas radošais kvartāls?
Tā ir Raita Junkera ideja, un mēs ar prieku iesaistījāmies, lai atbalstītu šo ieceri. Samērā drūma vārtrūme ir pārvērsta par interesantu brīvdabas mākslas galeriju. Tas ir arī tūrisma objekts, jo mūsu pilsētas viesi bieži vien te fotografējas. Ļoti ceru, ka šai idejai būs arī turpinājums. Interesanti, ka bibliotēkas pagalmā organizētajos pasākumos mums pievienojas apkārtējo māju iedzīvotāji un vienkārši garāmgājēji, kuri līdz šim nav bijuši bibliotēkas apmeklētāju lokā.
Cik plaši bibliotēkā ir pieejami e-pakalpojumi? Ko un kādā veidā jelgavnieki var lasīt attālināti?
Mūsu populārākais pakalpojums ir e-katalogs, kurā apkopoti 63 reģiona bibliotēku krājumos esošie izdevumi. Arī mājas lapa ir pielāgota ērtai lietošanai gan no stacionārajiem datoriem, gan mobilajām ierīcēm. Neklātienē var gan rezervēt, gan iestāties rindā pēc konkrētas grāmatas, gan pagarināt lasīšanas termiņu. Informāciju iespējams meklēt arī bibliotēkas piedāvātajās datu bāzēs, piemēram, EBSCO un «Britannica» lasītāji var izmantot arī savos māju datoros. Labi apmeklēta mūsu mājas lapā ir arī novadpētniecības sadaļa, kur esam apkopojuši, iespējams, plašāko publikāciju bāzi par pilsētas un apkārtnes vēsturi un mūsdienām. Izsūtām elektroniskas rakstu kopijas un atbildam uz jautājumiem elektroniski.
Kā jaunumu tuvākajā laikā piedāvāsim arī e-grāmatas. Kopumā mūsu piedāvātos interneta resursus jau šobrīd izmanto vairāk lasītāju, nekā uz bibliotēku nāk klātienē.
Aktīvi esat iesaistījušies datorprasmju apmācības programmās. Ko cilvēki visvairāk vēlas apgūt?
Pamatā tās ir ikdienišķas lietas – cilvēki, kuri līdz šim datoru nav lietojuši vai kuru zināšanas ir nepietiekamas, vēlas apgūt pamatiemaņas, lai izmantotu tās iespējas, kuras šodien sniedz internets. Sākot ar elektronisko ienākumu deklarāciju iesniegšanu VID un beidzot ar sociālajiem tīkliem. Tā ir mūsu sociālā funkcija, tādēļ mūsu darbinieki cenšas cilvēkiem palīdzēt apgūt iemaņas, bez kurām dzīve kļūst arvien sarežģītāka. Piemēram, sadarbībā ar «Swedbank» saviem lasītājiem regulāri rīkojam apmācības darbā ar internetbanku.
Kāds ir jūsu skatījums uz skolu ieteicamās literatūras sarakstu?
Skolu ieteicamās literatūras saraksts vairāk ir skolu bibliotēku pārziņā, tomēr arī mēs tam sekojam līdzi un šīs grāmatas cenšamies iekļaut savā krājumā. Grāmatu izvēle lielā mērā atkarīga no skolotāja. Ir pedagogi, kuri aktīvi seko līdzi jaunumiem un ieteicamās literatūras sarakstā iekļauj arī tādus pēdējo gadu izdevumus kā Māras Zālītes «Pieci pirksti», Noras Ikstenas «Mātes piens» un Jāņa Joņeva «Jelgava 94», bet ir arī gadījumi, kad šajos sarakstos ir grāmatas, kuras tik sen izdotas, ka nekur vairs nav atrodamas.
Ar ko bibliotēka jelgavniekus vēl varētu pārsteigt?
Rudenī organizēsim Pūcītes skolu, kurā aicināsim iesaistīties 3 – 4 gadus vecus bērnus. Tas būs trīs dienu nodarbību cikls, kurā mazos jelgavniekus iepazīstināsim ar bibliotēku, kopā ar bērniem lasīsim grāmatas, zīmēsim un darīsim daudz ko citu. Savukārt pieaugušo auditorijai ir iecere veidot Prāta spēļu klubu jeb erudīcijas līgu. Šobrīd meklējam cilvēku, kurš varētu uzņemties vadīt šo klubu.
Foto: Ivars Veiliņš
20 °C,
2.7 m/s,
84.7 % 
20 °C,
2.7 m/s,
84.7 %