Nu jau pāris nedēļu Jelgavā darbojas zupas virtuves, kas dienu no dienas kļūst arvien pieprasītākas – šis ir pirmais gads, kad mazturīgo iedzīvotāju ēdināšanai finansējumu piešķīrusi pašvaldība. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apmeklējis jau trīs no sešām zupas virtuvēm, lai iepazītos ar to darbu, uzklausītu cilvēku viedokļus un kopā ar draudžu pārstāvjiem spriestu par turpmāko sadarbību. Līdzīgi tuvākajā laikā domes priekšsēdētājs plāno iepazīties arī pārējo zupas virtuvju darbu. Jau pēc pirmās tikšanās radušies secinājumi, jaunas idejas un priekšlikumi, ko iespējams realizēt jau drīzumā.
Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs:
«Šādu atbalstu – veidot zupas virtuves pilsētā – pašvaldība sniedz pirmo reizi. Un, manuprāt, piešķirt līdzekļus un sadarbībā ar baznīcām nodrošināt cilvēkiem iespēju reizi dienā paēst siltas pusdienas šajos apstākļos ir svētīgs darbs. Ik dienu zupas virtuves apmeklē ap 150 jelgavnieku, un tas tikai pierāda, cik ļoti tās ir nepieciešamas. Te nāk ļoti dažādi cilvēki – daļa no viņiem tieši šobrīd nokļuvuši lielās finansiālās grūtībās. Runājot ar cilvēkiem, uzklausot viņu problēmas un nākotnes redzējumu, secinājām, ka vēl viens no veidiem, kā pašvaldība šobrīd varētu sniegt atbalstu, ir nodrošināt jurista konsultācijas. Patlaban mēs apzinām iespēju Sociālo lietu pārvaldē sniegt jurista konsultācijas tiem iedzīvotājiem, kam šajos ekonomiskajos apstākļos radušās problēmas. Jāpiebilst, ka šie speciālisti būs esošie Sociālo lietu pārvaldes darbinieki, kas, pārorganizējot darbu, radīs laiku arī konsultācijām.
Ideja par zupas virtuvēm nāca no draudzes, kas jau līdz šim savu iespēju robežās centās nodrošināt trūcīgo cilvēku ēdināšanu. Šī pieredze pašvaldībai bija zināms stimuls, lai ar draudžu atbalstu pilsētā izveidotu zupas virtuves, kas darbotos katru dienu, izņemot pirmdienas. Mums svarīgākais, rodot šim mērķim finansējumu, bija zupas virtuves nodrošināt tieši gada aukstākajā laikā. Tāpēc patlaban katrai organizācijai, kura nodrošina trūcīgo ēdināšanu, esam piešķīruši 3000 latu, kas ļautu darbu turpināt līdz maijam. Taču vienlaikus ir arī ļoti svarīgi stimulēt grūtībās nonākušos cilvēkus darboties, meklēt risinājumu savām problēmām, neļauties pesimismam.»
Tālis Rēdmanis, Sv.Annas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs:
«Nu jau varam droši teikt, ka ar katru reizi pieprasījums aug. Ja pirmajā nedēļā izvārījām vienu katlu, kas bija 60 porcijas, un puse gandrīz palika neapēsta, tad jau otrajā reizē to pašu katlu iztukšoja 15 minūtēs, turklāt liels pulciņš palika bešā. Pagājušajā nedēļā sagatavojām jau divus pilnus katlus – 120 porcijas –, un knapi pietika. Ir skaidrs, ka būs nepieciešams vēl vairāk – plānojam 180 porcijas. Jāatzīst, ka arī mēs, draudze, aktīvi strādājam un piesaistām savus atbalstītājus. Tagad jau bez siltām pusdienām varam katram līdzi dot arī maizes riku, ko mums atvēl «Hanzas maiznīca». Šķiet, šobrīd līdzcilvēki kļūst arvien atsaucīgāki. Mēs jau esam saņēmuši zvanus no jelgavniekiem, kas ļoti novērtē pašvaldības un mūsu devumu un saka: «Tas ir ļoti labs darbs, ko jūs darāt, – ja vien nepieciešams atbalsts, dodiet ziņu, mēs nāksim talkā!»
Manuprāt, tas brīnišķīgākais šajā kopdarbā ir tas, ka pašvaldība nemeklēja kādu paralēlu iespēju veidot zupas virtuves, bet izmantoja jau esošos resursus – draudzes. Mūsu valstī ierasts, ka katrs šāds projekts prasa milzu līdzekļus un dod iespēju nopelnīt vēl trešajām personām, bet Jelgavas pašvaldība ir gājusi vispareizāko ceļu un šajos ekonomiski grūtajos laikos vienkārši apzinājusi pilsētas iekšējās rezerves. To es saucu par prasmi apgrozīt katru latu, pirms to iztērēt. Šī ir īstā lieta un īstajā laikā!
Tas, par ko, iespējams, vēl būtu jādomā, – lai šie grūtībās nonākušie cilvēki rastu sev nodarbošanos, lai viņi nejustos vieni. Iespējams, ka daļu no viņiem varētu iesaistīt kādos sabiedriskos darbos. Jā, būs tādi, kas šādam piedāvājumam, visticamāk, neatsauksies, bet citiem varbūt tieši šāda iespēja pašlaik ir nepieciešama. Cilvēks, kurš pēkšņi palicis bez darba un spiests savu ikdienu vadīt bezdarbībā, tādu iespēju varētu novērtēt. Atceros deviņdesmito gadu sākumu, kad pie mums baznīcā nāca strādāt kāds izcils restaurators. Tie arī nebija viegli laiki, un šis cilvēks principā pie mums strādāja par vēdera tiesu. Es viņam jautāju, kāpēc tu, cilvēks ar zelta rokām, īsts meistars, esi gatavs strādāt par niecīgu atalgojumu? Zināt, ko viņš man atbildēja? «Ja es sēdēšu mājās un nestrādāšu, zaudēšu darba iemaņas. Ja tā parēķina, tad mans arods ir augstākā vērtē nekā atalgojums, ko es īslaicīgi nesaņemu.» Manuprāt, šobrīd ir lielisks laiks, lai cilvēki, kuriem ir tāda iespēja, iesaistītos un veiktu kādu patiesi sabiedrībai nepieciešamu darbu.»
Antons Justs, Katoļu katedrāles bīskaps:
«Droši vien nepieciešams drusciņ ieskrieties, lai tā īsti varētu novērtēt situāciju, bet viens ir skaidrs: palīdzība ir nepieciešama ļoti daudziem cilvēkiem. Tas, ko dara pašvaldība, piešķirot naudu zupas virtuvēm, šajos apstākļos, manuprāt, ir labs piemērs visām Latvijas pilsētām. Mēs redzam, ka Jelgavas pašvaldība izprot situāciju, sniedz atbalstu cilvēkiem, viņi nejūtas pamesti vieni. Tas ir ļoti būtiski!
Arī mūsu draudze patiešām cenšas sniegt savu atbalstu, cik vien var. Jā, mēs varētu vienkārši par piešķirto naudiņu nopirkt ēdienu un to izdalīt, bet mēs gribam sniegt arī savu ieguldījumu, tāpēc katru nedēļu maltīti gatavojam paši. Palīdz gan draudzes locekļi, gan mūsu klostera māsas. Kopā jau kādi desmit cilvēki iesaistīti – paši produktus pērkam, paši gatavojam: ir gan lētāk, gan produktīvāk. Un tāpēc šāda sadarbība starp pašvaldību, kas piešķir naudu, un draudzi, kas maltīti pagatavo, ir ļoti veiksmīga, lai pēc iespējas taupīgāk un lietderīgāk izlietotu piešķirtos līdzekļus.
Jāpiebilst, ka mūs atbalstījusi arī Jelgavas firma «Zelta vārpa», kas mums piegādāja maizīti, bet norēķināties par to neprasīja. Tātad mēs varējām trūcīgajiem cilvēkiem arī maizīti dalīt.
Tāpat ļoti būtiski, ka šajās dienās, kad cilvēki pie mums ierodas pēc siltām pusdienām, mēs varam uzklausīt viņu problēmas un, ja vien iespējams, censties palīdzēt. Tāpēc es uzskatu, ka šis kopīgi īstenotais darbs sniedz vairākus ieguvumus. Iespējams, ka kaut ko vēl ir iespējams uzlabot, to rādīs laiks.»
Andris Jūrmalis, Jelgavas Baptistu draudzes mācītājs:
«Domes ierosinājums veidot zupas virtuvi patiesībā mums bija tāds kā pamudinājums – jā, sociāli aktīvu darbu mēs veicam, taču šoreiz tas lika mums vēl vairāk sasparoties un īsā laikā būt gataviem sniegt atbalstu. Viss notika ļoti strauji – piešķirts finansējums, nedēļas laikā jānoorganizē, jāsaplāno un jāsāk darbs.
Nu jau var teikt, ka mums izveidojusies pat sava komanda – septiņi draudzes locekļi regulāri iesaistās maltītes gatavošanā, un tas ir mūsu ieguldījums šajā projektā.
Katru nedēļu vērojot cilvēkus, kas nāk uz zupas virtuvi, ir skaidri redzams, ka daudziem no viņiem silts ēdiens ir tikai viena no nepieciešamībām – daudziem no viņiem jau sejā rakstīts, ka problēma ir daudz smagāka: salauzta dvēsele…
Mēs runājam ar šiem cilvēkiem, vērojam viņus un cenšamies palīdzēt. Daudziem nepieciešams apģērbs, jo tas, kas ir mugurā, novalkājies. Citam atkal tik ļoti vajadzīgs stimuls, pamudinājums, lai rokas nenolaižas… Mums jau draudzē ir vairāki piemēri, kad šādi cilvēki ar sabiedrības atbalstu spējuši pacelties, un, ja ir šāds piemērs, cilvēkam rodas ticība, ka arī viņš to spēs.»
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 % 
25.3 °C,
1.9 m/s,
52.7 %