16.2 °C, 2 m/s, 84.9 %

Pilsētā

Zupas virtuvēm aug pieprasījums
05/02/2009

Nu jau pāris nedēļu Jelgavā darbojas zupas virtuves, kas dienu no dienas kļūst arvien pieprasītākas – šis ir pirmais gads, kad mazturīgo iedzīvotāju ēdināšanai finansējumu piešķīrusi pašvaldība. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš apmeklējis jau trīs no sešām zupas virtuvēm, lai iepazītos ar to darbu, uzklausītu cilvēku viedokļus un kopā ar draudžu pārstāvjiem spriestu par turpmāko sadarbību. Līdzīgi tuvākajā laikā domes priekšsēdētājs plāno iepazīties arī pārējo zupas virtuvju darbu. Jau pēc pirmās tikšanās radušies secinājumi, jaunas idejas un priekšlikumi, ko iespējams realizēt jau drīzumā.    

Nu jau pāris nedēļu Jelgavā
darbojas zupas virtuves, kas dienu no dienas kļūst arvien
pieprasītākas – šis ir pirmais gads, kad mazturīgo iedzīvotāju
ēdināšanai finansējumu piešķīrusi pašvaldība. Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš apmeklējis jau trīs no sešām zupas
virtuvēm, lai iepazītos ar to darbu, uzklausītu cilvēku viedokļus
un kopā ar draudžu pārstāvjiem spriestu par turpmāko sadarbību.
Līdzīgi tuvākajā laikā domes priekšsēdētājs plāno iepazīties arī
pārējo zupas virtuvju darbu. Jau pēc pirmās tikšanās radušies
secinājumi, jaunas idejas un priekšlikumi, ko iespējams realizēt
jau drīzumā.

Andris Rāviņš,
Jelgavas domes priekšsēdētāj
s:

«Šādu atbalstu – veidot zupas virtuves pilsētā –
pašvaldība sniedz pirmo reizi. Un, manuprāt, piešķirt līdzekļus un
sadarbībā ar baznīcām nodrošināt cilvēkiem iespēju reizi dienā
paēst siltas pusdienas šajos apstākļos ir svētīgs darbs. Ik dienu
zupas virtuves apmeklē ap 150 jelgavnieku, un tas tikai pierāda,
cik ļoti tās ir nepieciešamas. Te nāk ļoti dažādi cilvēki – daļa no
viņiem tieši šobrīd nokļuvuši lielās finansiālās grūtībās. Runājot
ar cilvēkiem, uzklausot viņu problēmas un nākotnes redzējumu,
secinājām, ka vēl viens no veidiem, kā pašvaldība šobrīd varētu
sniegt atbalstu, ir nodrošināt jurista konsultācijas. Patlaban mēs
apzinām iespēju Sociālo lietu pārvaldē sniegt jurista konsultācijas
tiem iedzīvotājiem, kam šajos ekonomiskajos apstākļos radušās
problēmas. Jāpiebilst, ka šie speciālisti būs esošie Sociālo lietu
pārvaldes darbinieki, kas, pārorganizējot darbu, radīs laiku arī
konsultācijām.

Ideja par zupas virtuvēm nāca no draudzes, kas jau
līdz šim savu iespēju robežās centās nodrošināt trūcīgo cilvēku
ēdināšanu. Šī pieredze pašvaldībai bija zināms stimuls, lai ar
draudžu atbalstu pilsētā izveidotu zupas virtuves, kas darbotos
katru dienu, izņemot pirmdienas. Mums svarīgākais, rodot šim mērķim
finansējumu, bija zupas virtuves nodrošināt tieši gada aukstākajā
laikā. Tāpēc patlaban katrai organizācijai, kura nodrošina trūcīgo
ēdināšanu, esam piešķīruši 3000 latu, kas ļautu darbu turpināt līdz
maijam. Taču vienlaikus ir arī ļoti svarīgi stimulēt grūtībās
nonākušos cilvēkus darboties, meklēt risinājumu savām problēmām,
neļauties pesimismam.» 

Tālis Rēdmanis,
Sv.Annas Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs:

«Nu jau varam droši teikt, ka ar katru reizi
pieprasījums aug. Ja pirmajā nedēļā izvārījām vienu katlu, kas bija
60 porcijas, un puse gandrīz palika neapēsta, tad jau otrajā reizē
to pašu katlu iztukšoja 15 minūtēs, turklāt liels pulciņš palika
bešā. Pagājušajā nedēļā sagatavojām jau divus pilnus katlus – 120
porcijas –, un knapi pietika. Ir skaidrs, ka būs nepieciešams vēl
vairāk – plānojam 180 porcijas. Jāatzīst, ka arī mēs, draudze,
aktīvi strādājam un piesaistām savus atbalstītājus. Tagad jau bez
siltām pusdienām varam katram līdzi dot arī maizes riku, ko mums
atvēl «Hanzas maiznīca». Šķiet, šobrīd līdzcilvēki kļūst arvien
atsaucīgāki. Mēs jau esam saņēmuši zvanus no jelgavniekiem, kas
ļoti novērtē pašvaldības un mūsu devumu un saka: «Tas ir ļoti labs
darbs, ko jūs darāt, – ja vien nepieciešams atbalsts, dodiet ziņu,
mēs nāksim talkā!»    

Manuprāt, tas brīnišķīgākais šajā kopdarbā ir tas, ka
pašvaldība nemeklēja kādu paralēlu iespēju veidot zupas virtuves,
bet izmantoja jau esošos resursus – draudzes. Mūsu valstī ierasts,
ka katrs šāds projekts prasa milzu līdzekļus un dod iespēju
nopelnīt vēl trešajām personām, bet Jelgavas pašvaldība ir gājusi
vispareizāko ceļu un šajos ekonomiski grūtajos laikos vienkārši
apzinājusi pilsētas iekšējās rezerves. To es saucu par prasmi
apgrozīt katru latu, pirms to iztērēt. Šī ir īstā lieta un īstajā
laikā!

Tas, par ko, iespējams, vēl būtu jādomā, – lai šie
grūtībās nonākušie cilvēki rastu sev nodarbošanos, lai viņi
nejustos vieni. Iespējams, ka daļu no viņiem varētu iesaistīt kādos
sabiedriskos darbos. Jā, būs tādi, kas šādam piedāvājumam,
visticamāk, neatsauksies, bet citiem varbūt tieši šāda iespēja
pašlaik ir nepieciešama. Cilvēks, kurš pēkšņi palicis bez darba un
spiests savu ikdienu vadīt bezdarbībā, tādu iespēju varētu
novērtēt. Atceros deviņdesmito gadu sākumu, kad pie mums baznīcā
nāca strādāt kāds izcils restaurators. Tie arī nebija viegli laiki,
un šis cilvēks principā pie mums strādāja par vēdera tiesu. Es
viņam jautāju, kāpēc tu, cilvēks ar zelta rokām, īsts meistars, esi
gatavs strādāt par niecīgu atalgojumu? Zināt, ko viņš man
atbildēja? «Ja es sēdēšu mājās un nestrādāšu, zaudēšu darba
iemaņas. Ja tā parēķina, tad mans arods ir augstākā vērtē nekā
atalgojums, ko es īslaicīgi nesaņemu.» Manuprāt, šobrīd ir lielisks
laiks, lai cilvēki, kuriem ir tāda iespēja, iesaistītos un veiktu
kādu patiesi sabiedrībai nepieciešamu darbu.» 

Antons Justs,
Katoļu katedrāles bīskaps:

«Droši vien nepieciešams drusciņ ieskrieties, lai tā
īsti varētu novērtēt situāciju, bet viens ir skaidrs: palīdzība ir
nepieciešama ļoti daudziem cilvēkiem. Tas, ko dara pašvaldība,
piešķirot naudu zupas virtuvēm, šajos apstākļos, manuprāt, ir labs
piemērs visām Latvijas pilsētām. Mēs redzam, ka Jelgavas pašvaldība
izprot situāciju, sniedz atbalstu cilvēkiem, viņi nejūtas pamesti
vieni. Tas ir ļoti būtiski!

Arī mūsu draudze patiešām cenšas sniegt savu
atbalstu, cik vien var. Jā, mēs varētu vienkārši par piešķirto
naudiņu nopirkt ēdienu un to izdalīt, bet mēs gribam sniegt arī
savu ieguldījumu, tāpēc katru nedēļu maltīti gatavojam paši. Palīdz
gan draudzes locekļi, gan mūsu klostera māsas. Kopā jau kādi desmit
cilvēki iesaistīti – paši produktus pērkam, paši gatavojam: ir gan
lētāk, gan produktīvāk. Un tāpēc šāda sadarbība starp pašvaldību,
kas piešķir naudu, un draudzi, kas maltīti pagatavo, ir ļoti
veiksmīga, lai pēc iespējas taupīgāk un lietderīgāk izlietotu
piešķirtos līdzekļus. 

Jāpiebilst, ka mūs atbalstījusi arī Jelgavas firma
«Zelta vārpa», kas mums piegādāja maizīti, bet norēķināties par to
neprasīja. Tātad mēs varējām trūcīgajiem cilvēkiem arī maizīti
dalīt. 

Tāpat ļoti būtiski, ka šajās dienās, kad cilvēki pie
mums ierodas pēc siltām pusdienām, mēs varam uzklausīt viņu
problēmas un, ja vien iespējams, censties palīdzēt. Tāpēc es
uzskatu, ka šis kopīgi īstenotais darbs sniedz vairākus ieguvumus.
Iespējams, ka kaut ko vēl ir iespējams uzlabot, to rādīs
laiks.» 

Andris Jūrmalis,
Jelgavas Baptistu draudzes mācītājs:

«Domes ierosinājums veidot zupas virtuvi patiesībā
mums bija tāds kā pamudinājums – jā, sociāli aktīvu darbu mēs
veicam, taču šoreiz tas lika mums vēl vairāk sasparoties un īsā
laikā būt gataviem sniegt atbalstu. Viss notika ļoti strauji –
piešķirts finansējums, nedēļas laikā jānoorganizē, jāsaplāno un
jāsāk darbs. 

Nu jau var teikt, ka mums izveidojusies pat sava
komanda – septiņi draudzes locekļi regulāri iesaistās maltītes
gatavošanā, un tas ir mūsu ieguldījums šajā projektā. 

Katru nedēļu vērojot cilvēkus, kas nāk uz zupas
virtuvi, ir skaidri redzams, ka daudziem no viņiem silts ēdiens ir
tikai viena no nepieciešamībām – daudziem no viņiem jau sejā
rakstīts, ka problēma ir daudz smagāka: salauzta dvēsele…

Mēs runājam ar šiem cilvēkiem, vērojam viņus un cenšamies
palīdzēt. Daudziem nepieciešams apģērbs, jo tas, kas ir mugurā,
novalkājies. Citam atkal tik ļoti vajadzīgs stimuls, pamudinājums,
lai rokas nenolaižas… Mums jau draudzē ir vairāki piemēri, kad
šādi cilvēki ar sabiedrības atbalstu spējuši pacelties, un, ja ir
šāds piemērs, cilvēkam rodas ticība, ka arī viņš to spēs.»