7.5 °C, 2.7 m/s, 93.9 %

Jaunie objekti

Jaunie objekti

Jelgavas Vecpilsētas māja

Jelgavas Vecpilsētas māja – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – ir viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamām mājām Jelgavā (datēta ar 18.gs. beigām), kas saglabājusies līdz mūsdienām.

Jelgavas Vecpilsētas mājas atjaunošana

Apvienojot ēkas Kr.Barona ielā 50 un Vecpilsētas ielā 14, izbūvēts un atjaunots vienots nams, kas ietver Jelgavas Vecpilsētas māju un Zemgales restaurācijas centru. Jelgavas Vecpilsētas mājā iekārtota moderna interaktīva ekspozīcija par senās Jelgavas agrāko laiku interjera un būvniecības tendencēm un pašas mājas vēsturi. Savukārt Zemgales restaurācijas centrā ikdienā darbosies metāla, stikla, porcelāna, keramikas, tekstila priekšmetu restauratori, tiks organizēti arī izglītojoši pasākumi, sniedzot iespēju interesentiem klātienē izzināt restaurācijas procesa gaitu.

Uzsākot būvdarbus, ēka bija avārijas stāvoklī, tā nebalstījās uz monolītiem pamatiem, bet turējās uz laukakmeņiem un ķieģeļu mūra fragmentiem. Lai to labotu, noritēja sarežģīts un unikāls process Latvijas mērogā – māja tika pacelta par aptuveni 30 centimetriem, izbūvējot jaunus pamatus, atsēdinot ēku atpakaļ un restaurējot oriģinālās koka konstrukcijas. Atrastas liecības, ka ēka laika gaitā piedzīvojusi vairākas pārbūves – sākotnēji tā bijusi mazāka, taču vēlāk paplašināta un paaugstināta. Dažās telpās daļēji ir saglabājušies trīnīša griesti, kas bija raksturīgi koka ēkām Latvijas teritorijā 17. un 19. gadsimtā.

Lai Jelgavas Vecpilsētas māja būtu pēc iespējas autentiskāka, renovācijas darba procesā ievērotas vēsturei pietuvinātas tehnoloģijas – griestos, sienās, grīdās maksimāli izmantoti esošie un atgūtie būvmateriāli, grīdu atjaunošanā – senie ķieģeļi, eksponēts būvdarbu laikā atraktais mājas pagrabs un unikālie bēniņi, savukārt sienu spraugas pildītas ar sūnām un linu pakulām, kas senatnē nodrošināja termoizolāciju.

Pagalma bruģis ir veidots no vecajiem bruģakmeņiem, kas inženierkomunikāciju izbūves laikā tika atrakti mājas pagalmā. Ēkas fasāde saglabāta autentiskajā izskatā. Kaļķa apmetums ēkas pildrežģī ir oriģināls, tikai notīrīts. Durvis veidotas pēc vēsturisko durvju zīmējumiem.

2009.gadā noslēdzās ERAF un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansēts projekts “Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai”, kura ietvaros rekonstruēta Vecpilsētas iela un ietve, J.Asara iela posmā no Vecpilsētas ielas līdz K.Barona ielai, K.Barona ielas posms no J.Asara ielas līdz Vecpilsētas ielai un izbūvēts ielu izgaismojums. Savukārt Jelgavas Vecpilsētas mājas atjaunošana un ekspozīciju izveide īstenota ERAF projekta 5.5.1.0/17/I/002 “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros.

2020. gadā Jelgavas Vecpilsētas māja atzīta par labāko būvi nominācijā “Restaurācija” skatē “Gada labākā būve Latvijā 2019” un konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2019”.

Vēstures ekspozīcija

Ekspozīcija iekārtota vēsturiskajā dzīvoklī. Mājas stāsts ietverts trīs lielās zelta lādēs. Apmeklētāji, atverot lāžu atvilktnes, var iepazīt faktus par Jelgavas koka arhitektūru, Jelgavas Vecpilsētas māju, tās vēsturi un atjaunošanu. Ekspozīcijā izmantoti inovatīvi un interaktīvi risinājumi – videomateriāli, animētas fotogrāfijas, audiogidi (latviešu angļu un krievu valodā). Ar īpaši ekspozīcijai radītu skaņdarbu un sadzīves skaņu palīdzību, apmeklētājiem ir iespēja iejusties mājas seno laiku atmosfērā un kļūt par daļu no ekspozīcijas kņadas.

Apskatei pieejami arī izteiksmīgie koka bēniņi, kas tika prasmīgi restaurēti, maksimāli saglabājot senās koka konstrukcijas. Mājas bēniņos iecerēts iekārtot dažādas tematiskas mākslinieku izstādes.

Ēkā ir lifts, kas nodrošina pieejamību un iespēju apskatīt ekspozīciju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Ekskursiju pieteikšana pa tālruni 63005407, 27309673 vai e-pastu vecpilseta@jelgava.lv

Vecpilsētas iela 14, Jelgava

Dzīvesziņas un arodu sēta

Namam piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss un tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Jelgavas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā. Jelgavas pilsētas 1813. gada plānā ir iespējams identificēt pilsētas daļu, kurā atrodas Vecpilsētas 2 ielas nams. Tā ir koka konstrukcijās veidota būve, kādas pēc 1813. gada būvnoteikumiem Jelgavā vairs nedrīkstēja celt, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka nama pirmsākumi meklējami pirms 1813. gada.

18.gadsimta otrajā pusē – 19. gadsimta sākumā tā bija dzīvojamā māja, kam līdzās atradās noliktava.

Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartālā, kur atrodas Dzīvesziņas un arodu sēta, līdz mūsdienām ir saglabājies unikāls vēsturiski veidojies ielu tīkls un apbūves blīvuma raksturs. Apbūves rajons veidojies laikā no 18. līdz 19.gadsimtam. Tā ir vecākā Jelgavas pilsētas apbūves daļa, kas netika iznīcināta II Pasaules kara laikā.

Līdzās Dzīvesziņas un arodu sētai 2008.gadā uzstādīta piemiņas zīme Dobeles vārti, kas simboliski iezīmē vietu, kur 17. gadsimtā atradās vieni no pilsētas vēsturiskajiem vārtiem. No Dobeles vārtiem pa zemi aizvijas nagliņu ceļš, kas iezīmē senās pilsētas aizsargvaļņa novietojumu. Ielās iekaltais nagliņu ceļš ved no Dobeles un Vecpilsētas ielas krustojuma līdz Uzvaras un Ausekļa ielas krustojumam. Visas 800 iekaltās nagliņas tika darinātas pie vietējā kalēja Jelgavā.

Dzīvesziņas un arodu sētas atjaunošana

Būvdarbus un atjaunošanas darbus ēkās Vecpilsētas ielā 2 un Jāņa Asara ielā 1 veica uzņēmums SIA “Warss+”. Ēku izpētes process sākās 2017.gadā, savukārt restaurācijas un pārbūves darbi – 2021.gada februārī, objekti ekspluatācijā nodoti 2022.gada jūlijā.

Būvniecības darbu ietvaros pārmūrēta daļa no pamatiem un guļbūves ārsienām izbūvēta hidroizolācija. Veicot mājas sienu protezēšanu, tās saudzīgi izjauktas, un, balstoties uz guļbaļķu izpēti, atjaunotas, protezējot satrupējušās sienu daļas. Sienas baļķu starpas aizpildītas ar sūnām termoizolācijai, kā tas bijis senatnē. Ēkas atjaunošanas procesā maksimāli izmantoti visi labi saglabājušies kokmateriāli. Veicot iekštelpu apdares slāņu izpēti, atklāta mākslinieciski vērtīga polihromā apdare – 18. un 19. gadsimtā, gan brīvroku, gan trafareta tehnikā krāsoti raksti sienu augšdaļā. Dekoratīvās sienu joslas ēkas iekštelpās atjaunotas. Ēkā atjaunots unikāls objekts – manteļskurstenis, kas ir vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā. Manteļskursteņi ir viena no vecākajām dūmvadu sistēmām, kas agrīnajos viduslaikos tika ierīkoti pilīs un muižās, vēlāk arī dzīvojamajās mājās.

Ēka pēc restaurācijas saglabā agrāko laiku interjeru, sienu rotājumus, inženierkomunikācijas risinājumus, plīti un krāsnis.

Dzīvesziņas un arodu sētā izveidots pagalms ar nelielu skatuvi, iekārtotas audēju un keramikas darbnīcas, saimes istaba.

Dzīvesziņas un arodu sēta radīta ar mērķi popularizēt senlatviešu amatu prasmes un atbilstoši latviskajām tradīcijām veicināt sabiedrības iesaisti dažādos pasākumos.

Ēkas Vecpilsētas ielā 2 un objekta funkcionēšanai nepieciešamās saistītās infrastruktūras – ēkas Jāņa Asara ielā 1 pārbūve, restaurācija un apkārtējās teritorijas labiekārtošana, izveidojot Dzīvesziņas un arodu sētu īstenota ERAF projekta Nr. 5.5.1.0/19/I/005 “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Jelgavas pilsētā” ietvaros.

Piedāvājums

Dzīvesziņas un arodu sēta pieejama individuālam apmeklējumam, bet iepriekš piesakoties, tiek piedvātas ekskursijas speciālista pavadībā. Ekskursijas laikā var izzināt ēkas vēsturi un iekārtojumu, atklāt audēju darba nianses, redzēt, kā top tautastērps un pašiem izmēģināt aušanas prasmes.

Ekskursijas pieejamas latviešu, angļu, vācu un krievu valodās.

Iespēja gan uz vietas, gan, veicot pasūtījumu, iegādāties Latvijas novadu tautastērpus un to sastāvdaļas.

Pieteikties ekskursijām un radošajām darbnīcām iespējams pa tālruni 29116210

Vecpilsētas iela 2, Jelgava

 

Iespēja uzkāpt Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja tornī

Academia Petrina - Copy.jpg

Muzeja ēkā, kas pazīstama ar vēsturisko nosaukumu “Academia Petrina”, no maija ir iespēja uzkāpt tornī un vērot apkārtnes panorāmu no nelielā balkona. Jāpiemin, ka pirmskolas vecuma bērniem tornis nebūs pieejams, bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem varēs torni apmeklēt tikai vecāku vai pilnvarotās personas pavadībā. Muzeja piedāvājums šogad ir papildināts ar jaunām, virtuālām ekspozīcijām ar 3D brillēm: “Zemgales tautastērps un tā valkāšanas tradīcijas” un “Kari un karavīrs Jelgavā cauri laiku lokiem”.

Jelgavas pils muzejam atjaunotas telpas

jelgasvas_pils_muzejs.jpg

Jelgavas pilī liela daļa restaurācijas darbu jau paveikti, bet remonts vēl turpinās. Arī Jelgavas pils muzejs vēris durvis pēc telpu atjaunošanas un tajā apskatāma Latvijas Valsts vēstures arhīva veidota izstāde “No hercoga Gotharda līdz hercogam Jēkabam“. Divos restaurācijas gados Jelgavas pilī veikta ventilācijas sistēmas izbūve, logu nomaiņa un fasādes atjaunošana, siltināšanas darbi un pils telpu vienkāršotas renovācijas.

Skatu tornis un “safari” pie savvaļas zirgiem Lielupes palienes pļavās

img_7070.jpg

Jelgavas Pils salā izveidots koka skatu tornis ar labiekārtotu piknika vietu savvaļas zirgu, putnu, divu upju un pilsētas panorāmas vērošanai Lielupes palienes pļavās, kas ir aizsargājama dabas teritorija. Skatu tornis ir 19,2 metrus jeb sešus stāvus augsts. Salā mājo ap 70 savvaļas zirgu, kurus vislabāk apskatīt un iepazīt vides gida Eināra Nordmaņa vadībā. Viņš piedāvā doties izbraukumā ar apvidus auto līdz salas galam, gūstot autentisku pieredzi zirgu bara vidū.

Pastaigu maršruts “Jelgava – skulptūru pilsēta. Jelgavas personības” 

Tematiskais pastaigu maršruts iepazīstina ar Jelgavas nozīmīgākajām personībām, kuru piemiņas zīmes un pieminekļi ir sastopami pilsētā, godinot viņu ieguldījumu pilsētas un iedzīvotāju labā. Maršrutā iekļauti stāsti par 15 Jelgavas nozīmīgākajām personībām. Maršrutu var lejupielādēt šeit

Aizraujošākai pilsētas iepzīšanai, iesakām maršrutu papildināt ar audiogida stāstiem, kurus var noklausīties tīmekļa vietnē www.visit.jelgava.lv

Mīlestības alejā atjaunots piemineklis K.L. Tečam

aleja_milestibas - Copy.jpg

Jelgavā, Dobeles šosejā atrodas vēsturiska vieta, kas mūsdienās pazīstama ar nosaukumu “Mīlestības aleja”. Šeit kādreiz pastaigājušies divi draugi, hercoga padomnieki, kas, kā vēsta leģenda, iemīlējušies vienā meitenē. Abu draudzības vārdā no domas par precībām ar meiteni abi atteikušies, bet dāvinājuši viņai ievērojamu pūra naudu. Pēc daudziem gadiem abi draugi apbedīti alejas katrs savā galā, kur uzstādīti arī pieminekļi. Saglabājies piemineklis tikai  Kristapam Ludvigam Tečam, otrs obelisks gājis bojā. 2019.gadā kultūrvēsturiskais piemineklis atjaunots – nomainīti postamenta akmeņi, atjaunots uzraksts un iztaisnoti granīta stabiņi ap pieminekli. Nākotnē plānots veikt arī metāla nožogojuma atjaunošanu un apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.