Pilsētā

«Pēdējoreiz, kad šeit satikāmies, starp mums bija arī Andrejs Zvejnieks. Šodien viņa šeit nav, bet ir kas ļoti būtisks – viņa gleznojumi, kas ir augstākais mākslinieka devums,» šodien Jelgavas pilsētas bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē atklājot māksliniekam Andrejam Zvejniekam veltīto piemiņas pasākumu, sacīja Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis.

Piemiņas brīdis pilsētas bibliotēkā pulcēja A.Zvejnieka ģimenes
locekļus, Jelgavas māksliniekus, pilsētas bibliotēkas un Mākslas
skolas pārstāvjus, kā arī citus jelgavniekus, kuri ciena
A.Zvejnieka talantu un personību. «Mēs viņu redzējām kā
mākslinieku, sirdsgudru cilvēku ar labu humora izjūtu. Šodien
bibliotēkas Krišjāņa Barona zāle dzīvo savu dzīvi – tā ir
piepildīta ar cilvēkiem, mākslu un mūziku. Mēs ļoti godinām
mākslinieku,» tā Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma
Zariņa. Bet M.Brancis papildināja, ka šobrīd tiek restaurēti arī
Jelgavas Valsts ģimnāzijā esošie A.Zvejnieka sienu gleznojumi – vēl
viens būtisks viņa devums pilsētai. «Andrejs Zvejnieks sava mūža
gaitā ir izdarījis vairākus būtiskus darbus – radījis sienu
gleznojumus Krišjāņa Barona zālē, dibinājis Jelgavas Mākslas skolu
– bijis šī lēmuma iniciators un skolas pirmais direktors –, no
1983. līdz 1986. gadam bijis Jelgavas rajona galvenais mākslinieks.
Bet viens no svarīgākajiem un svētīgākajiem darbiem, ko viņš ir
paveicis – uzaudzinājis savus mazbērnus,» uzsvēra M.Brancis.

Savukārt mākslinieka meita Ieva pastāstīja, ka sākotnēji
A.Zvejnieks nemaz netaisījies kļūt par mākslinieku. «Viņš vēlējies
apgūt radiotehniķa profesiju, taču izrādījies, ka tehnikuma
kopmītnēs neesot bijis tukšu vietu. Tā nu pavisam nejauši, paziņas
mudināts, viņš iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un
iekārtas nodaļā,» stāstīja A.Zvejnieka meita. «Tētis bija spēcīgs
ģimenes galva, kurš iemācīja mums pamata vērtības».

Bet mākslinieka devumu savā profesionālajā izaugsmē uzsvēra
māksliniece Kristīna Landaua-Junkere. «Viņš mani uzaicināja strādāt
Mākslas skolā, un strādāju tur, kopš pirmās dienas. Tolaik bieži
braucām plenēros – tādējādi es iepazinu Jelgavas apkārtni un
izpratu plenēru nozīmi bērnu apmācībā. To mēs ar vīru cenšamies
virzīt tālāk, strādājot ar bērniem mūsu privātajā mākslas studijā,»
atklāja māksliniece.

Jelgavnieces Ilga un Vija, kuras arī piedalījās māksliniekam
veltītajā piemiņas pasākumā, atklāja, ka, dzīvodamas Jelgavā,
vienmēr apmeklējušas A.Zvejnieka izstādes un uzskata, ka Barona
zāles gleznojumi ir unikāli, un tie būtu jāredz ne vien
jelgavniekiem, bet daudz plašākai sabiedrībai. «Katru reizi,
ienākot Barona zālē, atklājam gleznojumos ko jaunu. Tie ikreiz
pārsteidz,» tā uzrunātās jelgavnieces.

Jāatgādina, ka K.Barona zāle Jelgavas pilsētas bibliotēkas 3.
stāvā atklāta 1986. gadā, godinot dainu tēva Krišjāņa Barona 150.
jubileju, un tās sienas rotā Jelgavas mākslinieka A.Zvejnieka
gleznojumi, kuros caur latviešu tautasdziesmu ilustratīvo
attēlojumu atspoguļots cilvēka mūža ritējums. Pats mākslinieks
sacījis, ka šo varētu dēvēt par viņa mūža darbu, par kuru viņam
pašam ir liels prieks.

Mākslinieks A.Zvejnieks mūžībā aizgāja šā gada 4. augustā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»