«Pēdējoreiz, kad šeit satikāmies, starp mums bija arī Andrejs Zvejnieks. Šodien viņa šeit nav, bet ir kas ļoti būtisks – viņa gleznojumi, kas ir augstākais mākslinieka devums,» šodien Jelgavas pilsētas bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē atklājot māksliniekam Andrejam Zvejniekam veltīto piemiņas pasākumu, sacīja Jelgavas Mākslinieku biedrības priekšsēdētājs Māris Brancis.
Piemiņas brīdis pilsētas bibliotēkā pulcēja A.Zvejnieka ģimenes locekļus, Jelgavas māksliniekus, pilsētas bibliotēkas un Mākslas skolas pārstāvjus, kā arī citus jelgavniekus, kuri ciena A.Zvejnieka talantu un personību. «Mēs viņu redzējām kā mākslinieku, sirdsgudru cilvēku ar labu humora izjūtu. Šodien bibliotēkas Krišjāņa Barona zāle dzīvo savu dzīvi – tā ir piepildīta ar cilvēkiem, mākslu un mūziku. Mēs ļoti godinām mākslinieku,» tā Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa. Bet M.Brancis papildināja, ka šobrīd tiek restaurēti arī Jelgavas Valsts ģimnāzijā esošie A.Zvejnieka sienu gleznojumi – vēl viens būtisks viņa devums pilsētai. «Andrejs Zvejnieks sava mūža gaitā ir izdarījis vairākus būtiskus darbus – radījis sienu gleznojumus Krišjāņa Barona zālē, dibinājis Jelgavas Mākslas skolu – bijis šī lēmuma iniciators un skolas pirmais direktors –, no 1983. līdz 1986. gadam bijis Jelgavas rajona galvenais mākslinieks. Bet viens no svarīgākajiem un svētīgākajiem darbiem, ko viņš ir paveicis – uzaudzinājis savus mazbērnus,» uzsvēra M.Brancis.
Savukārt mākslinieka meita Ieva pastāstīja, ka sākotnēji A.Zvejnieks nemaz netaisījies kļūt par mākslinieku. «Viņš vēlējies apgūt radiotehniķa profesiju, taču izrādījies, ka tehnikuma kopmītnēs neesot bijis tukšu vietu. Tā nu pavisam nejauši, paziņas mudināts, viņš iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļā,» stāstīja A.Zvejnieka meita. «Tētis bija spēcīgs ģimenes galva, kurš iemācīja mums pamata vērtības».
Bet mākslinieka devumu savā profesionālajā izaugsmē uzsvēra māksliniece Kristīna Landaua-Junkere. «Viņš mani uzaicināja strādāt Mākslas skolā, un strādāju tur, kopš pirmās dienas. Tolaik bieži braucām plenēros – tādējādi es iepazinu Jelgavas apkārtni un izpratu plenēru nozīmi bērnu apmācībā. To mēs ar vīru cenšamies virzīt tālāk, strādājot ar bērniem mūsu privātajā mākslas studijā,» atklāja māksliniece.
Jelgavnieces Ilga un Vija, kuras arī piedalījās māksliniekam veltītajā piemiņas pasākumā, atklāja, ka, dzīvodamas Jelgavā, vienmēr apmeklējušas A.Zvejnieka izstādes un uzskata, ka Barona zāles gleznojumi ir unikāli, un tie būtu jāredz ne vien jelgavniekiem, bet daudz plašākai sabiedrībai. «Katru reizi, ienākot Barona zālē, atklājam gleznojumos ko jaunu. Tie ikreiz pārsteidz,» tā uzrunātās jelgavnieces.
Jāatgādina, ka K.Barona zāle Jelgavas pilsētas bibliotēkas 3. stāvā atklāta 1986. gadā, godinot dainu tēva Krišjāņa Barona 150. jubileju, un tās sienas rotā Jelgavas mākslinieka A.Zvejnieka gleznojumi, kuros caur latviešu tautasdziesmu ilustratīvo attēlojumu atspoguļots cilvēka mūža ritējums. Pats mākslinieks sacījis, ka šo varētu dēvēt par viņa mūža darbu, par kuru viņam pašam ir liels prieks.
Mākslinieks A.Zvejnieks mūžībā aizgāja šā gada 4. augustā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»